Cik budžeta vietas augstskolas studentiem var piedāvāt, atkarīgs no tradīcijām un darba tirgus prasībām.
Cik budžeta vietas augstskolas studentiem var piedāvāt, atkarīgs no tradīcijām un darba tirgus prasībām.
Foto – Timurs Subhankulovs

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā 0

Kāpēc studiju programmās, kur ir liels iestāšanās konkurss, bieži vien ir maz valsts apmaksāto studiju vietu, bet tur, kur gadu no gada studentu trūkst, valsts turpina piešķirt tā sauktās budžeta vietas?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 17
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī citas ministrijas, kuru pārraudzībā ir augstskolas, ik gadu slēdz līgumus ar tām par budžeta vietu piešķiršanu. Tomēr būtisku izmaiņu budžeta vietu sadalē nav. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākais eksperts Jānis Paiders atzīst, ka daļēji budžeta vietu sadale balstās uz tradīciju, un pilnībā no tās atteikties neesot iespējams. Galvenokārt pieejamā finansējuma apjoma dēļ. Finanšu krīzes laikā finansējums studiju vietām tika samazināts uz pusi un, kaut arī vēlāk finansējums audzis, pirmskrīzes līmenī tas joprojām nav atgriezies. Bet kas tad ir šī pieminētā tradīcija un kā tā cēlusies? J. Paiders: “Lielā mērā piešķirto studiju vietu skaits ir atkarīgs no tā, kādi augstskolā ir mācībspēki, kādas ir telpas. Un tie nav faktori, kas strauji mainās. Tie mainās lēnāk nekā tendences darba tirgū, no kā arī atkarīga budžeta vietu sadale.” Faktiski tam, kā budžeta vietas sadalīja neilgi pēc neatkarības atgūšanas, joprojām ir fundamentāla ietekme uz sistēmu.

Tomēr galvenais valsts apmaksāto studiju vietu sadalē esot Ekonomikas ministrijas ziņojums par vidēja termiņa darba tirgus prognozēm. Tajā iekļautas darba tirgus attīstības prognozes līdz 2020. gadam. Prognoze liecina, ka tuvākajos gados lielākais darbaspēka deficīts būs dabas un inženierzinātņu specialitātē, tāpēc šo nozaru studiju programmās IZM cenšas palielināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu. Palielināt šo skaitu strauji nevar, jo uz šīm studiju vietām nebūs gana daudz pretendentu, kā arī jāņem vērā augstskolas kapacitāte attiecīgajās studiju programmās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Veselības aprūpes un lauksaimniecības jomās darbinieku skaits paredzams optimāls, tāpēc šajās nozarēs mainīt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu neesot nepieciešams. Sociālajās un humanitārajās zinātnēs toties gaidāma darbaspēka pārprodukcija, tāpēc šajās jomās valsts apmaksāto studiju vietu skaits pakāpeniski samazinās.

Rezultātā uz eksaktajām studiju programmām, kas tiek uzskatītas par grūtākām, nav iestāšanās konkursa, kamēr sociālajās zinātnēs budžeta vietās tiek tikai labākie vidusskolu absolventi. Vai nesanāk tā, ka darba tirgus saņem augsti izglītotus sociālo zinātņu pārstāvjus, kamēr daļa tik vajadzīgo inženieru knapi pabeiguši augstskolu? J. Paiders nepiekrīt: inženierzinātņu programmās nokārtot sesiju ir tik grūti, ka sekmība vien šajās studiju programmās studējošajiem jau nodrošina gana augstu līmeni.

Pārsteidz, ka, neraugoties uz to, ka esam Eiropas Savienībā, Latvijas Universitāte (LU) vairāk budžeta vietu piedāvā krievu filologiem nekā angļu, vācu vai franču filologiem. J. Paiders skaidro, ka jāskatās, kā ir Latvijā kopumā. Ja saskaita dažādās augstskolās studējošos filologus kopā, var redzēt, ka krievu filoloģiju par valsts naudu studē 124 studenti, bet angļu filoloģiju – 204. Savukārt franču un vācu filologiem vairāk budžeta vietu nepiedāvā tāpēc, ka neesot potenciālo studentu intereses. Dati par šā gada uzņemšanu gan liecina, ka LU vācu un franču filoloģijas studiju programmas bija gana pieprasītas – “frančiem” būšot pat gana daudz maksas studentu.