Viedokļi
Komentāri

Stukāns: Latvijā 95% gadījumu tiesa nav konstatējusi personas sadarbību ar VDK 3


VDK čekas pagrabi “Stūra mājā”. Arhīva foto.
VDK čekas pagrabi “Stūra mājā”. Arhīva foto.
Foto – LETA/Edijs Pālēns

Kopš 1995.gada Latvijā 95% gadījumu tiesa nav konstatējusi personas sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK), turklāt ņemot vērā laiku, kas pagājis kopš VDK likvidēšanas, ir pamats aicināt politiķus atteikties no sadarbības fakta ar “Čeku” konstatēšanas, norāda Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns.

Bijušās Latvijas PSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Stukāns šodien komisijas konferencē Jūrmalā skaidroja, ka lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāmi divi apstākļi, proti, fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi, kā arī personas subjektīvā attieksme pret sadarbību.

Ja prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta atzinumu. Šāda dokumenta noslēguma daļā prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK.

Prokurors pārbaudes lietu var pabeigt, nosūtot rajona līmeņa tiesai apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai. Tāpat prokurors var lietu izbeigt, ja personas atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt.

Latvijā pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā. Tiesai gan nav iespējas konstatēt personas sadarbības faktu ar VDK, ja prokurors devis atzinumu, ka sadarbības fakts nav pierādīts.

Kopš 1995.gada Latvijā bijuši 13 spriedumi, kad konstatēta pārbaudāmās personas sadarbība ar VDK. Pēdējais gadījums kad konstatēts, ka pārbaudāmā persona bija VDK informators notika 2010.gadā Ogrē.

Šis Ogres rajona tiesas 2010.gada spriedums ir balstīts uz pašas personas sadarbības fakta atzīšanu un liecinieku izvairīgajām liecībām. Lai gan tiesas sēdē liecinieki nenoliedza tikšanos ar pārbaudāmo personu un informācijas saņemšanu, šajā pārbaudes lietā citi pierādījumi netika iegūti.

Stukāns arī minēja tiesas argumentus personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanai. 11 gadījumos tiesa secinājusi, ka pati pārbaudāmā persona, nosūtot iesniegumu prokuratūrā un pirmstiesas procesā, liecināja par tikšanos ar VDK darbiniekiem un sniedzamo informāciju. Pārbaudāmās personas gan dažādi skaidrojušas, kāpēc viņas to darījušas, piemēram, darba zaudēšanas baiļu dēļ, ar mērķi atklāt VDK darbības metodes, atskaišu sniegšana pēc komandējumiem.

Dažos gadījumos, kad bija iespējams nopratināt bijušos VDK darbiniekus, bijušie VDK darbinieki sniedza liecību, ka personu atpazīst un ir viņu savervējuši, norādīja Stukāns.

Tāpat sadarbības fakta konstatēšanas pamatā bija aģenta ziņojumi par citām personām, ko sniegusi pārbaudāmā persona, kas konstatēti Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošajā VDK elektroniskajā datu bāzē. Tiesas atzinušas, ka pārbaudāmā persona, zinot, ka sniedz informāciju VDK darbiniekam, apzinājušās sadarbības faktu.

Savukārt divos gadījumos tiesas konstatēja, ka personas bija PSRS VDK štata darbinieki, jo dienēja Robežapsardzības karaspēkā. Padomju laikos robežapsardzība bija VDK struktūrā.

Novērtējot VDK darbinieku liecības un instrukcijās noteikto par kartotēkas un žurnālu veidošanu ir pamats atzīt, ka kartotēkā un žurnālos veikti ieraksti par personu savervēšanu varēja būt tikai tad, kad savervēšanai bija pozitīvs rezultāts un persona bija piekritusi sadarboties, norādīja tiesnesis.

Aģenta personīgo un darba lietu varēja ievest tikai, ja ir visi attiecīgie vervēšanas dokumenti. Aģentu personīgo un darba lietu žurnālos netika reģistrētas citas lietas kā tikai aģentu lietas.

Svarīgs būtu apstāklis, vērtējot personas sadarbības ar VDK faktu, ņemt vērā arī sadarbības saturu, jo sniegtu ziņu mērķis un saturs bija dažāds, tāpat arī sadarbības motīvi bija dažādi, kaut gan šobrīd likums tam vērību nepievērš, norādīja Stukāns.

Tāpat Stukāns vērsa uzmanību, ka, vērtējot personu sadarbības faktus ar VDK, ir jāņem vērā, ka VDK aģenti vervēti dažādu jomu un situāciju kontrolei, tai skaitā noziedzības apkarošanai, piemēram, narkotiku aprites apkarošanas jomā.

Stukāns uzskata, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) TSDC rīcībā esošajā bijušās LPSR VDK elektroniskajā datu bāzē esošo ziņojumu publiskošana ir iespējama tikai gadījumā, ja tiek nodrošināts, ka netiek publiskota informācija par personām par kurām sniegta informācija un tiek nodrošināta ziņu aizsardzība, uz kuru pamata var identificēt personu.

Tiesnesis arī vērsa uzmanību, ka elektroniskā sistēma satur personu, par kurām sniegta informācija, dzīves dažādus aspektus un notikumus. “Nav nekāda pamata padarīt šo cilvēku dzīves notikumus par publiski apspriežamiem,” norādīja Stukāns.

“95% gadījumu, kad tiesa skatīja pārbaudes lietas, nav konstatēts personas sadarbības fakts ar VDK. Ņemot vērā tiesu praksi un pagājušo laiku no VDK darbības izbeigšanas brīža ir pamats aicināt politiķus grozīt likumu un atteikties no sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas,” uzskata Stukāns.

“Ņemot vērā tiesu praksi, es neredzu jēgu šo procesu tukšgaitā dzenāt. Tiesām pietrūkst pierādījumu, lai konstatētu faktus. Kopš 1995.gada no kopumā 300 lietām, tikai 13 gadījumos konstatēts sadarbības fakts. Daudzi VDK darbinieki, kuri varētu tiesā liecināt, nav pieejami vai ir miruši. Tāpat šie VDK darbinieki paziņojuši, ka neko vairs neatceras. Ar esošajiem dokumentiem nepietiek sadarbības fakta konstatēšanai. Šie dokumenti būtu jānostiprina ar citiem pierādījumiem, piemēram, VDK darbinieku liecībām,” aģentūrai LETA teica Stukāns.

Stukāna iepriekš minētajos gadījumos pašas pārbaudāmās personas bija atzinušas, ka komunicējušas ar VDK, taču apgalvojušas, ka nevienam sliktu neko neesot darījušas. “Faktiski uz pašu personu liecību pamata tika atzīti sadarbības fakti. Ja šie cilvēki paši nebūtu tiesā liecinājuši, tad nebūtu atzīts arī sadarbības fakts,” norādīja Stukāns.

Jau ziņots, ka komisijas pētnieki secinājuši, ka LPSR VDK aģentu kartotēka ietver LPSR VDK izveidotus, nesagrozītus un neviltotus dokumentus. Šādu secinājumu ļāva izdarīt pētnieku konstatētā sakritība starp LPSR VDK aģentu kartotēku, kā arī abu veidu žurnāliem. Pētnieki ir eksemplāri veikuši pārbaudes par LPSR VDK aģentu kartotēkas numuru un citu datu sakritību ar 1.fonda 25.apraksta žurnāliem. Izlases veidā sakritība esot 100%.

Tāpat ziņots, ka VDK zinātniskās izpētes komisija ir sagatavojusi priekšlikumus likumprojekta “Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likums” (Atklātības likums) un Ministru kabineta rīkojuma projekta veidā.

Likumprojektā ir atrunāta dokumentu digitalizēšanas un publicēšanas, kā arī pētniecības kārtība. Komisija rekomendē VDK dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028.gada 4.maijam, kā arī to darīt noteiktā secībā. Līdz 30.jūnijam kā pirmās komisija rosina digitalizēt un publicēt Latvijas Komunistiskās partijas nomenklatūras kadru kolekcijas personas lietas.

LA.lv