Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. septembris, 2016
Drukāt

Nost ar stulbajiem mītiem! Jāpamostas un jādzīvo, pārliecināts kvantu fiziķis Kaščejevs (11)

Vjačeslavs Kaščejevs. Foto - Valts Kleins, Ģirts Raģelis (fonds "Viegli"), Jura Podnieka studija un no Vjačeslava Kaščejeva albumaVjačeslavs Kaščejevs. Foto - Valts Kleins, Ģirts Raģelis (fonds "Viegli"), Jura Podnieka studija un no Vjačeslava Kaščejeva albuma

– Ko es daru ar savu dzīvi, ir vissvarīgākais jautājums. Attiecībā pret to katram ir jābūt pētniekam. Visbēdīgākais, ka cilvēki reizēm nodzīvo citu dzīvi, to, ko no viņa gaida vecāki, sabiedrība, ciems, pilsēta vai kāds pārprasts elks, – saka kvantu fiziķis VJAČESLAVS KAŠČEJEVS, kurš ar savu aizrautību atdzīvina fiziku sabiedrības acīs un lauž stereotipus. Arī šajā sarunā pirms jaunā mācību gada.

– Tikko esat atgriezies no atvaļinājuma. Kā labi atpūtāties?

– Tās četras brīvās nedēļas gadā abi ar sievu rūpīgi plānojam, lai visa ģimene būtu kopā. Bērni vēl ir tajā vecumā, kad labprāt dodas līdzi vecākiem. Sievai lauki ir Madonas pusē, tāpēc Vidzeme mums ir pazīstamāka, bet šovasar nolēmām sev atklāt Kurzemi. Bijām Liepājā. Tā ir pilsēta ar raksturu, ja es būtu liepājnieks, noteikti ļoti lepotos ar savu pilsētu. Apskatījām vecpilsētu, Karostu, koncertzālē “Lielais Dzintars” apmeklējām mākslas izstādes atklāšanu, varējām izbaudīt jauno telpu auru un vērot cilvēkus, kas tur rosās. Tas bija ļoti iedvesmojoši.

– Pirmajā septembrī Latvijas Universitātē redzēsiet jaunos fiziķus, matemātiķus. Jau daudzus gadus dzirdam, ka eksaktās studijas sāk jaunieši, kas skolās nav pietiekami labi mācījušies.

– Katram pedagogam ir jāstrādā ar tiem, kas ir atnākuši. Svarīgākais ir studentu prasme mācīties, motivācija un sapratne, ka nevienam, izņemot viņu pašu, studēšana nav vajadzīga. Būtiski, lai students ir spējīgs apzināties, ko viņš saprot, ko – ne un kur meklēt palīdzību. Vai jājautā pasniedzējam, vai jāmeklē piemērota grāmata, vai jāvēršas pie kursabiedriem. Apzināta sekošana savai mācību gaitai – tā ir prasme, kas atšķir veiksmīgus studentus no mazāk veiksmīgiem neatkarīgi no tā, kādā zināšanu pozīcijā viņi ir sākuši studijas.

– 2008. gadā tiesību, sociālo, humanitāro zinību studentu bija četras reizes vairāk un tikai pērn sāka pieaugt eksakto studentu skaits Latvijas augstskolās. Gadiem vērojot šo cīņu par eksaktajiem studentiem, rodas jautājums – bet varbūt nevajag? Kāda būtu sabiedrība tikai ar humanitāriem prātiem?

– Pats šis pretstatījums – eksakts vai humanitārs – man nešķiet pareizs. Pārāk bieži tas noved pie pavisam aplama priekšstata – ja skolēns ir gudrs, iet studēt eksaktos priekšmetus, ja tāds pastulbs – uz humanitārajiem. Nē, mums ir vajadzīgas arī spēcīgas, gudras, humanitāri labi izglītotas personības. Mēs nedrīkstam dzīvot tikai tehniski matemātiski domājošu cilvēku pasaulē. Ir jāsaprot vērtības, un to ir spējīga sniegt laba humanitārā izglītība. Vai cilvēkam jāiet humanitārais vai eksaktais ceļš, nav akmenī iekalts. Īpaši spējīgie jaunieši, kurus vedu uz starptautiskām fizikas olimpiādēm un ar kuriem tiekos talantīgo bērnu nometnēs, atrod savam talantam pielietojumu, un tas var izrādīties arī humanitārajā jomā. Spilgts piemērs ir mans draugs mācītājs Indulis Paičs, ar kuru savulaik sadraudzējāmies informātikas olimpiādēs un studiju gados vakaros strādājām par programmēšanas pasniedzējiem. Indulis izvēlējās studēt teoloģiju, tas viņam bija vislabākais ceļš, viņš ir liela autoritāte garīgajos jautājumos. Svarīgi, ka mums kā nācijai ir pilns spektrs ar iespējām, kur jauniem talantiem sevi realizēt. Tas jāsaprot, kad mēs sākam vilkt jau tā mazo izglītības budžeta deķīti te uz eksaktajām, te humanitārajām zinātnēm.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. kaut kāds agresīvs tas fiziķis. Diezgan nesimpātiskas atbildes

  2. Uzskatiiju Juus par gudru cilveeku,bet vai Jums ir praats iestaaties viena klauna un nejeegas partijaa?

  3. Kādreiz Hilberts par vienu no saviem aspirantiem, kurš sācis dzejot teicis: Pareizi darījis, matemātikai viņam ir bijis par maz fantāzijas. Šodien mēs redzam daudz politiķu un politologu, visādu analītiķu kuriem pamatizglītība ir bijusi fizmat. Tas ir izglītības sistēmas brāķis, kurā viņa nekad neadzīsies. Stingrāk sakot – sakropļoti likteņi. Mans viedoklis ir, ka tā ir izglītības sistēmas vaina, proti, skolotājs sastāsta bērnam cik tas ir apdāvināts matemātikā, pats no tā neko daudz nesaprotot, un bērns pēc tam visu mūžu mocās censdamies attaisnot augsto novērtējumu. Cik daudz es pats esmu redzējis skolas gados tādu izcilu matemātiķu, olimpiāžu čempionu, kuri pēc tam nekur nav tikuši!

    • Baldrick: Sounds like a bag of grapefruits to me, Mr B.
      Blackadder: The phrase, Baldrick, is “a case of sour grapes” – and yes it bloody well is.

  4. Kārtējais bla-bla Atbildēt

    Mainās laiki , mainās masu apvārdošanas tendences un apvārdotāji. Bija modē torsionu lauki , tagad kvanti.
    Jauns galma zinātnieks un zinātnes ,,piaršķiks,, . Piestāv hipsterīgai sabiedrībai. Laikam ir kādu aizrobežu grantu stipendiāts-jāatpelna ieguldītais.

    • Kopš kura laika fizika ir kļuvusi par “galma zinātni”??????
      Jā, bet tādi zinātnieki kā Kaščejevs patiešām piestāv modernajai sabiedrībai. Jo runā par to, kā sasniegt mērķi un ka tas ir atkarīgs gan no katra paša, gan no apkārtējo atbalsta, proti, visas sabiedrības vēlmei, lai būtu cilvēki, kas spēj un sasniedz izcilību. Un to, ka zināšanām ir vērtība un izglītoti cilvēki ir vērtība. Un tas ir tieši pretēji tai tumsonīgajai videi, ko visādi interneta troļļi propagandē un atzīst par labu esam.
      P.S. Un kādam tad ir jābūt zinātniekam?

  5. Īsts brīnums šis raksts. Paldies par pateikto. Tieši šīs lietas bija tās, ko man vajadzēja dzirdēt.

  6. Nost ar stulbajiem horoskopiem?! Ha, ha, ha – fiziķi ne liriķus, ne LA satura veidotājus nepārliecinās:
    “10. Nemirstīgais Kaščejs (Mežāzis, 22. decembri – 20. janvāris)”
    Viengabalains, spītīgs, godkārīgs mošķis – uguns un ložu drošs, ūdenī nemirkstošs, acīs viņu laipni dēvē par “zemes sāli” – nu skaidrs, ka ne cukurs. (..)
    Vienmēr var Kaščejam paraudāt uz pleca – viņš ir pesimists, tā jutīs līdzi jūsu radikulītam, bēdām un problēmām ar zobiem, ka uzreiz sapratīsiet: būs sliktāk! (..)
    Azartisks un maniakāli aizrautīgs, taču arī neticami pacietīgs, spēj mūžību gaidīt, jo viņam ir laiks. Ikdienā tērpjas baltā, pūkainā kamuflāžā – neuzķerieties, šis kostīmiņš labi slēpj dzelzs gribu.”
    Kāds mošķis pēc horoskopa tev trāpījies: Trīsgalvu pūķis vai Nāra? (LA, 19.08.2014.)

  7. Nost ar stulbajiem “profesoriem”!

  8. Skatījos LTV raidījumu 1:1. Redzētais pārspēja visas cerības:
    Asociētais profesors? Kaščejevs?
    Tik nesavāktu un nesistēmisku muldoņu sen nebiju dzirdējis. Kuram mēle kustas smadzeņu kūtrumam pa priekšu, un galvā pamatīgs haoss. Vecu, novazātu un nesakarīgu frāzīšu skaitītājs. Valoda? Ak, man dieniņ! Jau iesāka ar “pa lielam” un turpināja klupdams, uz deguna krizdams, darbības vārdu laikos putrodamies, lietvārdus aplami locīdams.
    Uzbrauciens Ivaram Kalviņam tik nesakarīgs un nepamatots, ka dibināti jāšaubās, vai Kaščejevs saprata, ko teica Kalviņš un ko teica pats.
    Viss saprotams, visādu pseidoprofesoru gana, tikai nav saprotams, ar ko Kaščejevs tā apbūris LTV, ja realitātē tāda profesoriņa uzstāšanās atgādina nesekmīga skolnieka stostīšanos pie tāfeles, kuras laikā puišelis iemanās vairākkārt pasmieties vien savam neveiksmīgam un padumjam jokam…

Draugiem Facebook Twitter Google+