Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. maijs, 2014
Drukāt

Stundas laikā saimniecībā Lažas pagastā noplēš 14 aitas
 (21)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nepilnas stundas laikā naktī no 27. uz 28. maiju Lažas pagasta “Zveju” saimniecības aplokā tika nokostas četrpadsmit un savainotas vēl vismaz sešpadsmit aitas.

Kā stāsta saimnieks Aivars Plinte, pēdējo trīs gadu laikā vilki viņa ganāmpulkam nodarījuši lielus zaudējumus – kopumā noplēsts ap pussimts aitu. Šā gada “uzlidojuma” zaudējumu aitkopis aprēķinājis aptuveni divu tūkstošu eiro apjomā. Vilki apsēduši arī kaimiņu aitkopjus, pērn Aizputes novadā cietušas vismaz četras saimniecības.

Lai izvairītos no iepriekšējo gadu kļūdām, A. Plinte “Zvejās” nupat kā aprīkojis aitu nakts novietni ar gaismas sensoriem, kas reaģē uz kustību. “Zināms, ka vilki uz gaismu reaģē ātri, tā viņiem ir tikpat kā šāviens,” skaidro aitkopis, kurš kā pieredzējis mednieks labi pārzina vilku tikumus un pats ir nomedījis sešus pelēčus. Darbi vēl nebija pabeigti, tāpēc aitas liktenīgajā naktī atradušās iežogotā aplokā pārdesmit metrus no mājas. Vēl vienpadsmitos vakarā saimnieks pārliecinājies, ka ar ganāmpulku viss ir kārtībā, kad jau pēc stundas aplokā ieraudzījis šausmu ainu – deviņas aitas gulēja zemē beigtas ar pārkostām rīklēm un saplosītiem sāniem. Vismaz 15 dzīvnieki bija iedzīti tuvējā Alok­stes upē. No rīta uzietas vēl divas beigtas aitas, nākamajā dienā no vilku kodumiem nobeigušies divi dzīvnieki. Saimnieks lēš, ka ar šo aitu upuri vēl nebūs galā, smagas traumas guvušas vēl vairākas aitas.

Sausās zemes dēļ – Aizputē lietus nav lijis kopš marta – vilku pēdas notikuma vietā nav izdevies uziet, taču A. Plinte un apkārtnes mednieki nosprieduši, ka koduma pazīmes liecina par pelēčiem raksturīgu aitu nogalināšanas veidu. “Pirmais kampiens – pie sāniem vai aizmugures, lai upuri pieturētu, nākamais – pie rīkles. Pēc tam ķeras pie sāniem, lai izrautu iekšas,” skaidro A. Plinte. Kāpēc šogad vilki aitām uzbrukuši netipiski agri, jo parasti tie aktivizējas vairāk uz rudens pusi – augustā, septembrī, viņš nespēj izskaidrot.

Arī Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītājs Valters Lūsis atzīst, ka pavasarī, vasaras sākumā vilkiem nav raksturīgi iet aitās. “Visticamāk, vainīgie varētu būt pusauga vilki, kas padzīti no bara un siro apkārt,” viņš piebilst.

V. Lūsis uzsver, ka šādi gadījumi ir pamatots iemesls, lai izsniegtu papildu licences vilku medībām postījumu vietās arī tā saucamajā saudzēšanas laikā, kas noteikts līdz 15. jūlijam. Taču varbūtība, ka “Zveju” saimniecības tuvumā izdosies sagaidīt un nomedīt aitu plēsējus, ir visai minimāla, viņš nosaka. Par efektīgāku paņēmienu, ko var lietot pēc 15. jūlija, Medību daļas vadītājs nosauc medības ar dzinējiem un piegaudošanu, kas sekmīgāk ļauj nomedīt jaunos vilcēnus. Savukārt “Zveju” saimniecības aitkopim V. Lūsis iesaka pa nakti ganāmpulku sadzīt slēgtā telpā un gādāt par kārtīgiem ganu suņiem.

Kā liecina VMD mājas lapas informācija, pagājušajā medību sezonā visā Latvijā no atļautajām 300 vilku nomedīšanas atļaujām tikušas izmantotas 292, tostarp divas – Aizputes novadā.

Pats būdams mednieks, “Zveju” saimnieks atzīst, ka sezona vilku medībām nav bijusi labvēlīga. “Vilku mūsu apkārtnē ir daudz, taču ziema bija bez sniega, mums ir lieli mežu masīvi, un tādos apstākļos vilku nav tik vienkārši atrast, kur nu vēl nomedīt!” A. Plinte norāda, ka vietās, kur ir vilku pārapdzīvotība, “no valdības puses būtu vēlams rast risinājumu vilku skaita samazināšanai”.

Savu nepilnus divus simtus aitu lielo ganāmpulku A. Plinte, kamēr laiks vēl pavēss, pa nakti sadzen slēgtā ziemas novietnē. “Karstā laikā aitas tur nevar turēt,” nosaka aitkopis un sāk jau rēķināt, cik izmaksās pamatīgāks žogs pusotra metra augstumā un aitu ganu suņu iegāde. “Tie ir lieli ieguldījumi, kas samazina saimniecības rentabilitāti.” Aitkopība līdzās zivkopībai ir “Zveju” saimniecības divas darbības nozares un saimnieku iztikas avots.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. interesanti, ko I.Pētersone uzceps par ‘lielo plēsēju debatēm’, kuras drīzumā sarīkos mednieku organizācijas, lai sabiedrībai ieborētu, ka vilkus vajag šaut vismaz 400 un visu gadu

  2. No kurienes šīs aitas noplēš? No sienas, kā vecas tapetes? Aitas vai kādu citu dzīvu radību vilki saplosa,
    nokož vai nogalē.

    • Konkrētā rakstā tika izvērtēts notikušais fakts,nevis stila vai gramatiskās kļūdas.Vienīgi zinātniskajos rakstos vai dokumentos sarunvalodā lietotie vārdi nav pieļaujami.Daiļliteratūrā autori arī ietver gan žargona,gan sarunvalodas vārdus,jo tie nāk no tautas dzīves,tās vēstures,sajaucoties un asimilējoties etnosiem.Anonīmais autors,acīmredzot,ir vēlējies reālo faktu komentēt caur šādu skatījuma spektru.

      • Piebide iepriekš uzrakstītajam.
        latviešu īpatsvars pasaulē un Latvijā jau tā ir izteikti sarucis,pateicoties kariem,svešām varām un represijām.Kurai tautai vēl ir raksturīga tendence tik izteikti savus tautiešus knābāt un zemapziņā priecājas par citu neveiksmēm?Kapēc ebreji,kuriem nav savas dzimtenes,viens otru uzmundrina,atbalsta un par spīti holokaustam tauta neiznīkst,jo tikai vienotībā slēpjas jebkuras nācijas izdzīvošana.

        • labāk izsakies par ‘holokaustu’ pret vilkiem un lūšiem Latvijā, ko ‘pamato’ ar to, ka viņi gadā 100 aitas nokožot

  3. Saimniekam tāds zīmīgs uzvārds, bet ar vilkiem galā netiek:)

  4. baros ari patik ta ardities. Nav jau vilki vienigie vainigie. Vainigi ir ari saimnieki kuri neuzmana savus labakos draugus.

  5. Pārāk lielās stirnu, staltbriežu u.c. populācijas izraisa autoavāriju pieaugumu uz ceļiem, kas noved arī pie cilvēku nāves, savainojumiem un bojātām mašīnām – un tas bija zināms jau iepriekš, ka līdz ar šādu medību politiku pieaugs stirnu, staltbriežu, mežacūku u.c. skaits un ka tas neizbēgami novedīs pie autoavāriju pieauguma.

    2009.gadā Ceļu policijā reģistrētie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem uzrādīja, ka pavisam notikuši 473 negadījumi un 18 gadījumi ar cietušajiem, kā rezultātā 2 cilvēki gājuši bojā un 23 ievainoti.

    2013. gadā apdrošināšanas kompānijā BALTA tika reģistrēti 660 gadījumi, kad pieprasīta KASKO kompensācija par auto bojājumiem, kas nodarīti sadursmē ar meža zvēru. Pēc Valsts policijas datiem 2013. gadā šādos negadījumos bojā gājuši 2, bet cietuši 40 cilvēki.

    1948.gadā mednieki Latvijas mežos palaida 35 jenotsuņus, kuru kažokos atradās arī ērces, kas bija inficētas ar encefalītu un Laima slimību. 2013.gadā ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 365 cilvēki, bet ar Laima slimību – 454 cilvēki.

    Pēc Latvijas valsts mežu atskaitēm redzams, ka pārnadžu izraisīto jaunaudžu bojājumu apjoms 2013.gadā ir sasniedzis 4762 hektārus, bet, lai mazinātu bojājumu apjomu, tiek veikta jaunaudžu apstrāde ar repelentiem, kas 2013. gadā izmaksāja 272 tūkstošus latu. Kopumā pēdējos trijos gados LVM repelentiem ir iztērējuši 700 tūkstošus latus.

    Viena hektāra nopostītas jaunaudzes atjaunošanas izmaksas ir 700-800 lati, līdz ar to 4762 hektāru atjaunošana izmaksā 3.3-3.8 miljonus latus (4.6-5.3 miljoni eiro).

    Nemaz nevajag atgādināt par mežacūku, stirnu un briežu nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem, no kuriem viņiem jau nelabi metas. Piemēram, Laurim Saliņam no Vietalvas Pļaviņu pusē mežcūkas vienā pašā sezonā radīja 300 tūkstošu latus lielus zaudējumus. Mednieku kolektīvos nostāja šajā jautājumā ir nelokāma kā miets – zemnieki paši vainīgi, ka nemāk sarunāties ar mednieku klubiem.

  6. Stundas laikā … un tā katru stundu visu gadu

  7. vietās, kur ir vilku pārapdzīvotība, “no valdības puses būtu vēlams rast risinājumu vilku skaita samazināšanai”
    ###

    varbūt lietderīgāk būtu veikt pasākumus tā saucamo mednieku muļķības mazināšanai? kada ‘pārapdzīvotība’ , ja uz 1.aprīli pa visu Latviju ir ~200-300 vilku?

  8. Sausās zemes dēļ – Aizputē lietus nav lijis kopš marta – vilku pēdas notikuma vietā nav izdevies uziet
    ###

    jau sāk savu kampaņu, lai pielauztu Ozoliņu palielināt kvotu līdz 400 vilkiem

    Latvijā vēl līdz šai dienai ētiska mednieka jēdziens ir nepopulārs, jo tad būtu jāsadzīvo ar vilkiem un lūšiem , bet vietējiem medniekiem patīk mežu pārvērst par cūku un briežu fermu

  9. no kā tad tās aitas noplēsa?

  10. Žūgu vāg vismoz 1.5m augstu i pa augšu dzelūņstīpli.
    Apakšai arī jobiut bez spraugom.
    Miusam pagojušā vosorā itaidu lītu nūstrodoja aitu sugis suņs.Porļāca par 1.2 m žūgu i nūbeidza 10 lūpus.
    Saplāsa tīši tai,kei apraksteits.Sakūsti kokli,soni izplāsti,pi aizmuguris sakūsts.
    Lai saiminīks apsver arī suņu variantu.

  11. tie bij vilki kaujinieki

  12. Nav ko pa nakti turet aitas laukā un neko neapedis!

  13. Kāpēc ja ir tik liela saimniecība tur nav kārtīgu ganu suņu kuri nešaubīgi tiks gala ar vilku! Iesaku saimniekam padomāt par tāda palīga iegādi un aitām viss būs ok!

  14. Hmm.. rakstā aprakstito uzbrukuma veidu, bernība redzēju, kā trīs kaimiņu suņi noplēsa manas aitas.. Sākuma ielenca un tad viens kas bij barvedis, sakampa aiz ciskas un parejie aizkoda un tā četras aitas pa galam bij ātri vien.. Un arī šajā pašā mēnesī .. Drīzāk lai tie Lažas mednieki pabraukā pa savu ciemu paskatās kā tur sastāv ar suņiem kas klaiņo.

  15. tas ir baigi! ciņa ar vēja dzirnavām!

  16. Pilnigi neticas, ka vilki šādā laikā tik bezjēdzīgi plēstu aitas. Drīzāk suņiem raksturīgi. Bet nu – Lažas pagastā jau visādas lažas var gadīties 🙂
    Bet atrunāties, ka lieli ieguldījumi ir žogs un suņa iegāde ir atrunāšanās. Ja ir saimniecība, jāiegulda līdzekļi. Ja apkārt ir lieli meža masīvi, tad jābūt arī nodrošinājumam pret plēsējiem. Nebūs šie vilki, jebkurā brīdī var ieklīst citi.. Vai tad jāizmedī visi plēsīgie dzīvnieki 200km radiusā, lai tikai saimniekam aitas drošībā. Vai tomēr žogs jātaisa?

  17. deretu pameginaat atbaidiit ne tikai ar gaismu bet ari ar vilka gaudosanas ierakstiem,tadu aitbaidisanas veidu praktize ari citur pasaulee…

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.2
Alūksne -7.6
Daugavpils -5.7
Saldus -2.7
Liepāja -1.8
Jelgava -3.6
Ventspils -1.8
Limbaži -5
Madona -5.7
Rēzekne -7.6
Draugiem Facebook Twitter Google+