Pasaulē
Eiropa

Stundas laikā saturs ir jāizdzēš 16

Foto – EK AV dienests

Eiropas Komisija izvirzījusi stingrākas prasības, kas liks lielajām interneta kompānijām nekavējoties slēgt ar terorismu, naidu un draudiem saistītu saturu. Tas attiektos gan uz “Facebook”, gan “Twitter”, gan citām populārām un globālām interneta sociālās saziņas vietnēm.

Eiropas Komisija trešdien nāca klajā ar vairākiem konkrētiem priekšlikumiem, lai naidīgu propagandu stundas laikā var izņemt no interneta. Jaunajai Eiropas prokuratūrai, kura vēl ir izveides stadijā, tiek uzdots teroristus saukt pie atbildības visā savienībā neatkarīgi no valstu robežām. Ierosināti jauni pasākumi, kas ļaus pārrobežu mērogā vērsties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

 

Reaģēt ātrāk

Terorisms ir realitāte, ko pēdējos gados ļoti skaudri ir piedzīvojusi ne viena vien Eiropas Savienības dalībvalsts, taču cīņa turpinās arī vienā no sarežģītākajām vidēm – globālajā tīmeklī. Eiropas Komisija trešdien nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas paredz pieprasīt lielajām kompānijām pēc atbildīgo iestāžu norādījuma, vēlākais, stundas laikā slēgt ar terorismu saistītu saturu. Katrai ES dalībvalstij tiks uzdots norīkot atbildīgo dienestu vai personu, kura izvērtēs, kas ir uzskatāms par terorisma saturu un kas ne.

Stundas laiks noteikts tāpēc, ka pēc EK analīzes 75% ar terorismu saistītas informācijas tiek izplatīta četru stundu laikā, bet stundas laikā izdodas vien 23%. Kopš 2015. gada “Europol” konstatējis vairāk nekā 60 tūkstošus gadījumu, kad internetā izplatīts ar terorismu saistīts saturs. Piemēram, šā gada janvārī vien tika izplatīti 700 jauni “Da’esh” propagandas paziņojumi. “Europol” piefiksējis, ka tas parādījies uz vairāk nekā 150 uzņēmumu serveriem.

Ja lielās kompānijas atteiktos vai kavētos bloķēt šādu informāciju, tad tām varētu draudēt sankcijas. Cik lielas šīs sankcijas būtu, vēl pagaidām nav zināms, taču, iespējams, tas būtu līdzīgi, kā pārkāpjot Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kad naudas sodi var sasniegt pat četrus procentus no uzņēmuma gada apgrozījuma. Kā vēsta izdevums “Politico”, starptautiskās sarunas par šo ieceri no Eiropas Komisijas puses vada Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents Franss Timmermanss un secina, ka pats fakts vien, ka šis uzdevums uzticēts visaugstākā līmeņa vadībai, liecina par EK nopietno attieksmi pret to.

Lielās kompānijas – “Facebook”, “Twitter” un citas – varētu nebūt sajūsmā par šādu jaunu pavērsienu, jo Eiropas Savienība jau ir noteikusi stingrākus nosacījumus datu aizsardzībā, kas tām jau uzliek jaunus pienākumus. Taču Briselē lēš, ka šis būs viens no lielajiem darbiem, ko līdzšinējais Eiropas Komisijas sastāvs vēlēsies īstenot pirms maijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

“Lai gan vairākas lielās platformas jau aktīvāk izskauž nevēlamu un bīstamu saturu, kas liecina, ka labi strādā arī pašregulācija, taču ir nepieciešams reaģēt ātrāk, lai atbrīvotos no informācijas, kas apdraud mūsu pilsoņu drošību un tiesības,” tā atzīst par digitālajiem jautājumiem atbildīgais Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips. Līdzīgas domas pauž arī nevalstiskās organizācijas “Pretekstrēmisma projekts” vadītājs Deivids Ibsens, sakot, ka ir jāvēršas pret iespēju šo bīstamo informāciju noglabāt arī tādās datu glabāšanas vietnēs kā “Dropbox” un jāpanāk maksimāla tās iznīcināšana pēc iespējas īsākā laikā. Viņš ir pamanījis, ka šāda bīstama informācija vietnēs “Dropbox”, “Google Drive”, “Microsoft One Drive” un “Amazon Cloud Drive” pēc tās pamanīšanas saglabājas vēl vismaz pāris dienu, kas tūkstošiem cilvēku šajā laikā ļauj brīvi ar to rīkoties un lejuplādēt.

 

Digitālo ierīču trauslums

Bez šīs iniciatīvas Eiropas Komisija lūkojas arī digitālo tehnoloģiju virzienā, domājot, kā stiprināt arī to drošību un paredzēt situācijas, kad ir plānots liela apjoma kiberuzbrukums. Pēc Eiropas Komisijas datiem, 2020. gadā apritē būs desmitiem miljardu savstarpēji savienotu digitālu ierīču, kas jau tagad regulāri ir pakļautas dažādiem uzbrukumiem.

Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra drīzumā nāks klajā ar visā Eiropas Savienībā saistošiem drošības sertifikācijas nosacījumiem internetam piesaistītajām ierīcēm, bet pašas organizācijas mandātu, kas oficiāli noslēdzas 2020. gadā, Eiropas Savienība ir nolēmusi pagarināt un pašu organizāciju arī stiprināt. Šajā ziņā Eiropas Savienība arī vēlas stiprināt saiknes ar NATO un kopīgi rīkot kursus un mācības lielajām kompānijām, kurās apgūtu iespējas cīnīties pret dažādiem uzbrukumiem digitālajā vidē.

Šajā jomā Eiropas Savienība cer arī uz ciešāku sadarbību ar ASV. “Mēs esam vienā laivā. Ja Eiropas Savienība ir mērķis šodien, tad ASV var būt mērķis rīt. Šis ir labs piemērs, lai kiberdrošības standarti būtu pielāgoti abās okeāna pusēs,” tā norāda Andruss Ansips, piebilstot, ka uzbrucēji no jauna meklēs trauslākās vietas un nepilnības likumos. Vairāki būtiski sektori, piemēram, enerģētika, transports un veselība, kļūst arvien atkarīgāki no kopējā tīkla un informācijas sistēmām, kas tajā pašā laikā tās padara atvērtākas iespējamam uzbrukumam. Pēdējā laikā dažādi drošības incidenti šajos sektoros ir pieauguši teju par 40 procentiem. Jaunākie pētījumi arī liecina, ka nopietni kiberuzbrukumi globālajai ekonomikai var nodarīt simtiem miljardu eiro lielus zaudējumus.

LA.lv