Stūra māja būs muzejs 20. gadsimtam 1
Stūra māja, kuru plašākai sabiedrībai atklās 1.maijā, būs muzejs 20.gadsimtam, preses konferencē par Stūra mājas ekspozīciju pauda “Rīga 2014” tematiskās līnijas “Brīvības iela” kurators Gints Grūbe.
Šis, pēc viņa teiktā, būs īpašs notikums Latvijas vēsturē, jo pirmo reizi sabiedrībai tiks atvērta Valsts drošības dienesta ēka un noņemta tās anonimitāte.
Grūbe norādīja, ka projekts “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014” būs tikai sākums, jo līdz ekspozīcijas nobeigumam 19.oktobrī būs jātiek skaidrībā par to, kas tālāk notiks ar šo ēku. Tas būšot jautājums ne tikai par kalendāriem plāniem vai nekustamā īpašuma funkcionalitāti.
Pasākumu programma Stūra mājā, pēc Grūbes teiktā, būs provokatīva. Tā provocēs akadēmisko vēstures skatījumu, kā arī būs politiska provokācija saistībā ar diskusijām par čekas maisu atvēršanu. “Stūra māju izdevās atvērt ātrāk nekā čekas maisus,” secināja Grūbe.
Latvijas Okupācijas muzeja Vēsturnieks Rihards Pētersons pastāstīja, ka vēlējies panākt to, lai runā pati ēka, jo “tā ir īsta”. Vēsturnieki strādājuši pirmajā un piektajā stāvā, kā arī pagrabos. Atsevišķi izceltas divas personības – arhitekts Aleksandrs Vanags un ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Vanags bijis ēkas Brīvības un Stabu ielas stūrī arhitekts. Pēc Pētersona teiktā, viņš bijis viens no pirmajiem, kas cietis no sarkanā terora. Bolšteins bijis Latvijas robežsardzes komandieris un izdarījis pašnāvību, lai viņam nebūtu “jāgrauj Latvija, kuru pats cēlis.”
Izstādes “10 lietu stāsti par cilvēku un varu” projekta vadītāja, Rīgas kuģniecības un vēstures muzeja (RKVM) direktora vietniece zinātniskajā darbā Ilona Celmiņa pastāstīja, ka izstādē atrodamās lietas lielākoties saistītas ar traģiskiem notikumiem – īpašuma konfiskāciju, ģimeņu izšķiršanu un pašas personas fizisku nāvi. Izstāde, pēc viņas teiktā, atspoguļos cilvēka personisko drosmi sadursmē ar varu. Īpašs tajā būšot Mērijas Grīnbergas stāsts, kura pavadīja no Latvijas izvestās kultūras vērtības, kā arī Augusta Kirhenšteina stāsts par sadarbību ar okupācijas varu.
Izstādes “Liktens lietu muzejs” autore Ilona Brūvere norādīja, ka šo izstādi veidojuši paši rīdzinieki, stāstot par savu ģimeni un sevi pašu, stājoties pretī tam, kas notika Stūra mājā – citu nodošana. “Liktens lietu muzejā” būs apkopoti vairāk nekā 500 personisku priekšmetu un lietu. Tā, pēc Brūveres teiktā, aicinās iemācīties vienam ar otru sarunāties, kā arī domāt par notikušo, lai tas nekad neatkārtotos.
Pēc izstādes “Latviešu koferis” projektu vadītāja Jura Zalāna teiktā, šī izstāde stāstīs par izceļošanu, kas Latvijā atšķirībā no citām pasaules valstīm ir notikusi daudz un regulāri dažādu iemeslu dēļ. Viņš norādīja, ka nav izšķirams galvenais iemesls izceļošanai, tāpēc izstādē būs apkopoti priekšmeti, kuri stāstīs par ekonomiskajiem, politiskajiem un reliģiskajiem izceļošanas iemesliem, kā arī deportācijām. Zalāns uzsvēra, ka, skatoties uz eksponētajām lietām, ir redzams tas, ko cilvēki nevarēja paņemt līdzi – mājas sajūta, draugi.
Izstādes “Par spīti visam” projekta vadītājs Dzintars Zilgalvis, kurš pārstāv kultūras un mākslas projektu “Noass”, norādīja, ka šajā izstādē varēs apskatīt dokumentālos zīmējumus no dienasgrāmatām un vēstulēm, kas veidoti tieši izsūtījuma laikā, “Gulag” nometnēs, filtrācijas nometnēs, kā arī Salaspils koncentrācijas nometnē.
Izstādē, pēc viņa teiktā, būs redzams viss ceļš, sākot no 1940., 1941.gada, kas cilvēkiem saistās ar šo ēku. Tā kā fotogrāfiju no šī laika nav saglabājies daudz, zīmējumi ir unikāli un daudzi no tiem tiks izstādīti pirmo reizi, uzsvēra Zilgalvis.
Izstādes “Draudzības (re)konstrukcija” kuratore Inese Baranovska pastāstīja, ka šajā izstādē būs redzami desmit stāsti ar mūsdienu mākslinieku skatījumu uz vēsturi. Viņa norādīja, ka tad, kad cilvēki ir notrulinājušies pret ziņām, kurās stāsta par pasaulē notiekošo, tieši māksla var likt atkal pievērst uzmanību.
Jau ziņots, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts “Stūra māja. Lieta Nr.1914/2014″ar piecām tematiskajām izstādēm, ekskursijām gida pavadībā, konferencēm, diskusijām, koncertiem, semināriem ir viens no vērienīgākajiem Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem. No maija līdz oktobrim apskatot ekspozīciju, ikviens aicināts mēģināt rast sev atbildes uz 20.gadsimta Eiropas vēstures uzdotajiem jautājumiem.
