Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
25. februāris, 2016
Drukāt

Stūra mājā grib izvietot valsts iestādes (17)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kopš pagājušā gada novembra Stūra māja jeb Tetera nams lepojas ar atjaunotu vēsturisko fasādes krāsojumu. "Valsts nekustamie īpašumi" cer, ka tas padarīs ēkas tēlu mazāk drūmu.

Bijušajā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas mītnē, tautā sauktā par Stūra māju, nākotnē vispiemērotāk būtu izmitināt ar valsts pārvaldi saistītas ie­stādes, kamēr pagrabs un pirmais stāvs tiktu saglabāti kā muzejs – šādu versiju vakar Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē izteica VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. Tam visumā piekrita arī komisijas deputāti.

Par Stūra mājas jeb Tetera nama, kā to sauc VNĪ apritē, izmantošanas izredzēm nākotnē skaidrības trūkst kā Saeimas deputātiem, tā sabiedrībai. Pēc Ingunas Rībenas (NA) rosinājuma uz sarunu Augusta Brigmaņa (ZZS) vadītajā komisijā tādēļ bija aicināts VNĪ valdes priekšsēdētājs Tols, Kultūras ministrijas (KM) Muzeju nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris, jo Stūra māja ir divkārt aizsargājama – tā ir gan valsts nozīmes vēsturisku notikumu vieta, gan vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Par ēkas pirmā stāva un pagrabstāva telpu nomu VNĪ līdz 2017. gada 31. decembrim ir spēkā līgums ar Okupācijas muzeju, kas ar Kultūras ministrijas atbalstu uztur šīs vietas baisajai pagātnei veltīto ekspozīciju. Aizvadītajā gadā ar muzeja bezmaksas izstādi iepazinušies vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, bet 20 tūkstoši piedalījušies gidu vadītajās tūrēs pagrabos. Garjāns atzīmēja, ka KM arī turpmāk atbalstīšot muzeja darbību ēkā. Jautājums par visa Okupācijas muzeja pārcelšanos uz Stūra māju netiek apspriests, jo telpas muzejam nav piemērotas.

Muzeju var uzskatīt par stabilu nomnieku, taču ar citu nomnieku atrašanu VNĪ ir problēmas. Platība no otrā stāva uz augšu, ap 7000 m², šobrīd ir tukša. Pēc VNĪ valdes priekšsēdētāja teiktā, līdz šim telpas minētajā ēkā piedāvātas piecām valsts institūcijām, taču konkrētas atbildes nav saņemtas. Tols neprecizēja, tieši par kādām institūcijām ir runa. Viņš informēja, ka ēkas remontā ieguldīti 480 tūkstoši eiro. Tie tērēti fasādes remontam un jumta nomaiņai. Tālākā Tetera nama iekštelpu rekonstrukcija varētu izmaksāt ap 8,7 miljoniem eiro. Kaut šobrīd VNĪ tādas naudas nav, līdz iespējamajam remontdarbu sākumam nākamajā gadā līdzekļi “remontdarbu apjomā” varētu iekrāties. Ja viss ritēs, kā domāts, šogad sagatavos Tetera nama projektēšanas uzdevumu, sāks projektēšanu un nākamā gada pavasarī pabeigs. Kopējos rekonstrukcijas darbus tad varētu noslēgt 2018. gada beigās vai 2019. gada sākumā. “Augšējos stāvos es redzu valsts iestāžu birojus. Dzīvokļus es tur neredzu galīgi,” sacīja Tols, informējot, ka tuvākais ar Rīgas centra namu Brīvības ielā 61 saistītais uzdevums tāpat ir pabeigt visas ēkas arhitektonisko, tehnisko un vēsturisko izpēti. Līdz šim Stūra māja pētīta tikai kā arhitektūras objekts, bet ne kā vēstures piemineklis. Svarīgi noteikt, kuri elementi un virsmas ir svarīgas no vēstures, no tur notikušā viedokļa. “Pieļauju, ka šajā vietā vēl ir daudz nezināmā. Un tas būtu tas, ko sadarbībā ar Okupācijas muzeja vēsturniekiem, kam ir dokumentālā bāze, kā arī piesaistot arheologus un būvniecības speciālistus, vajadzētu noskaidrot,” izteicās Jānis Asaris. VKPAI attiecībā uz to jau esot izteikusi priekšlikumus VNĪ un muzejam. Savukārt inspekcijas vadītājs Dambis aizrādīja, ka svarīgi pēc iespējas ātrāk iegūt ēkas ilgtermiņa izmantošanas vīziju, domājot par to, kas šajā ēkā būs pēc desmit divdesmit gadiem.

Kad deputāti taujāja, kāpēc tad nomnieki vairās no “tik izcilas vietas”, VNĪ galva kā pirmo nosauca faktu, ka ēkas augšstāvi vēl nav izremontēti un tādos grūti kādu “iemānīt”. Komunikāciju atjaunošana visam namam būtu tuvākais uzdevums. Un tas attiecas arī uz Okupācijas muzeja šobrīd izmantoto daļu: “Skaidrs, ka pagrabstāvs un pirmais stāvs ir īpaša vēsturiska vieta, taču funkcionēt nākotnē tās varēs tikai tad, ja tiks atjaunotas komunikācijas – elektroinstalācija, ugunsdrošības sistēmas. Apkures sistēmas, ūdensvads ir katastrofālā stāvoklī.” Otrs, ar ko jārēķinās, – pagaidām nav skaidrības par nepieciešamajiem kapitālieguldījumiem ēkas renovācijā, līdz ar to nevar precīzi aprēķināt nomas maksu par kvadrātmetru. Nams būvēts 1912. gadā, kad starpstāvu pārsegumus veidoja no koka. Kādā stāvoklī tie atrodas šobrīd, vēl noskaidrojams. Par augšstāvu telpu potenciālo izmantojamību varēs ko vairāk pateikt tikai tad, kad noskaidrosies mājas nestspēja un vai pārsegumus nepieciešams pastiprināt. “Ja nav jāpastiprina starpstāvu pārsegumi, tas ir mīnus 1,2 miljoni no kopējās summas,” tā Tols. Viņš atzina, ka nomniekiem atturošs varētu šķist arī ēkas “sabiedriski politiskais jūtīgums”. Skaidrs, jebkurai tajā ienākušajai institūcijai vai firmai jārēķinās ar Stūra mājas auru un kā uz šo vietu skatās sabiedrība. Tāpat izskanēja, ka Tetera nams nevarēs konkurēt ar privātajām biroju ēkām, jo tam nav autostāvvietas.

Inguna Rībena sprieda, ka ēkā iederētos ar valsts drošību saistītas institūcijas. Līdzīgus prātojumus izteica arī citi deputāti. Tā Romualds Ražuks (V) bilda, ka Viļņas centrā bijušajā VDK ēkā pirmajā stāvā un pagrabā arī ir muzejs, taču augšējos stāvus aizņem dažādas Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas. Ražuks piedāvāja Stūra mājā izvietot KNAB. Tols atbildēja, ka KNAB vajadzībām jau tiekot remontētas telpas Citadeles ielā, agrākajā muitā. Arī prokuratūras nodaļu vajadzībām tiekot remontētas ēkas citur.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Un lai piesakas tas kuram vēl kreslis ir iesildīts

  2. Vai tad pirms tam, kad šis nams kļuva par nagu maucēju mītni, tas nebija privātīpašums. Vai tad īpašnieku mantinieki nav pieteikušies?

    • Tā bija viesnīca. Acīmredzami ļoti glauna un spriežot pēc vārda piederēja Teteram – jautājums vai kāds no viņiem ir palicis dzīvs lai pieteiktos uz mantojumu. parasti ja ir mantinieki, tad vesela čupa, bet ja nav, tad izmiruši visi.

      Arī vācu okupācijas laikā tajā atradās arī kaut kāda vāciešu iestāde, tā ka ne tikai Lugandonas separātistiem patīk ievākties svešos īpašumos, ja tie ir glauni un izskatās vislabāk starp visiem pārējiem…

  3. Ēku, kur mocīja, nogalināja Latvijas cilvēkus valsts iestādēm? TAS GALĪGI DISKREDITĒTU LATVIJAS VARU TAUTAS ACĪS, apstiprinātu krievijas ideoloģijas centienus.

    • Tu gribi teikt, ka tajos dzīvokļos, kur notikusi kāda slepkavība, pašnāvība vai, kā pirms dažām dienām – atrasts mumificējies līķis, vairs nekad neviens nedzīvos?

      • Nevajag pārprast – viena vieta kur tas notika brutālas varas organizētas cilvēku slepkavības, spīdzināšanas, bet otra kāda sīka nejaušiba ar nāves sekām, tas notiek uz ceļa, upēs, ezeros, dzīvokļos un pat mežā. Lai cik tas skumīgi zinātājiem – pa ceļiem turpina braukt, upēs peldēties, dzīvokļos dzīvot un mežā sēņot…

  4. saimnieciskuma paraugstunda Atbildēt

    pusmiljons izlietots vēl vismaz 9 taisās izlietot, kaut nav ne vismazākās vīzijas par to kas, un vai vispār kāds tur ievāksies un lietos. galvenais tēret valsts naudu bez atdeves

  5. Ministru kabinetu ar saeimu un frakciju māju

  6. Tad jau Buhenvaldē var ierīkot Disneja parku? Kā Latvijas valsts ierēdņiem ar to morāli? Tā vāji vai arī acīs mirdz Kremļa zvaigznītes?
    Stūta mājā okupācijas muzeja turpinājums un tālākajos brīvajos stāvos telpas pētniekiem par šo laiku, arhīvi ut.t.t. , bet veikali, biznesa biroji u.t.t. ir jau morāles kategorijas.
    Jā un nevajag gudrot ”nevainīgu” mājas nosaukumu ( atkal lai izpatiktu Kremlim) – čekas represētājiem tā paliks ”Stūra māja”” un tā lai arī lai paliek.

    • nāgels jau negrib to stūra māju okupācijas muzejam. jā tur ir “fileāle”kas neko neprasa, parāda tik telpas kādas tās ir, bet ja uz stūramāju liks pārcelties ari “pētniekiem”un tā kļūs oficiāla filiāle, tad nāgelam bus jāsāk strādāt un viš savos gados to negrib. tad ekpozicijas jāveido, darbinieki jāpieskata pa 2 mājām…. kam viņam vecuma galā lieki satraukumi?

      • “Stūra mājā” var būt tikai OM filiāle, kas aizņems nelielu daļu no ēkas. Pārējā šīs ēkas daļa jāizmanto atbilstoši tās sākotnējām funkcijām – pirmajā stāvā veikali vai kafejnīcas, bet pārējos – vai nu biroji, viesnīca vai īres dzīvokļi.
        Bet pašam OM jābūt kā memoriālam ansamblim vietā, kur Ulmaņlaikos bija paredzēts uzcelt pilsētas valdes nama debesskrāpi (šobrīd – Strēlnieku laukums). Ir jāpārtrauc kremlinu inspirētā politiskā kampaņa, kas izvērsta pret arhitehta Birkerta Nākotnes nama projektu.

        • Pirmajā stāvā atrodas Okupācijas muzeja veidotā ekspozīcija, kas sevī ietver arī šautuvi un tās priekštelpu, kā arī kameras. Kafejnīcām u.tml. diez vai vajadzētu turpat blakus atrasties. Bez tam – tādas ir visās apkārtējās mājās: “Double Coffee”, “Coffee Inn”, dažādi bistro, kebabu ēstuve u.t.t. Čekā varētu arī bez frī un “Margaritām” iztikt.

          P.S. Ticiet vai nē – beidzamajos KGB pastāvēšanas gados iekšējais “specveikals” atradās šautuves telpās… Tam nevajadzētu atkārtoties.

      • "Savos gados"???!! "Negrib strādāt" ??? Atbildēt

        Nāgels nav nekur tādos savos gados. Tas ir Nolendorfs kurš ir tas vecaisvīrs. Nāgels ir gluži jauns. Nevajag šos sajaukt un Nolendorfs vēl pie tam pēc vajadzības ar visiem saviem gadiem ir pavisam aktīvs.

  7. Diezin vai kāds gribēs strādāt mājā ,kur mocīti un slepkavoti cilvēki,tur ir ļoti ,ļoti sāpju un ciešanu pilna aura.

    • Okupācijas muzeja darbinieki tur strādā, kopš 2014. gadā tika atvērta izstāde un notiek ekskursijas.

    • Arī Vecrīgā ir skaista ēka blakus Lielajai Ģildei (Filharmonijai), kurā NKVD spīdzināja un šāva cilvēkus. Pagrabā, kur šīs šausmas notika, ilgu laiku atradās populāra kafejnīca “Arhitekts”. Šajā ēkā atrodas “Ģeometrs”, un nekāda “pagātnes aura” netraucē tur strādājošajiem. Es pats arī tur esmu strādājis.

      • Amatu ielā darbojās represīvā iestāde, kas bija daudz nežēlīgāka par NKVD-NKGB: armijas pretizlūkošanas daļa “Smerš”.

        P.S. Interesanti, ka pat viskvēlākie abreviatūru “IeTK” un “VDK” lietotāji nekad neķeras “Smerš’a” nosaukumam klāt.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (5)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+