Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. aprīlis, 2014
Drukāt

”Stūra mājā” – nekādas ākstīšanās (9)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

No 30. aprīļa līdz 19. oktobrim Eiropas kultūras galvaspilsētas “Rīga 2014” projekta “Stūra māja. Lieta nr. 1914/2014″ ietvaros plašākai publikai pirmo reizi tiks atvērta drūmām leģendām apvītā bijusī Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) ēka jeb ”Stūra māja”.

Sešas izstādes 
vienā namā


Nams Brīvības un Stabu ielas stūrī dos pajumti kopumā sešām izstādēm. Okupācijas muzejs pirmajā stāvā piedāvās bezmaksas pamatekspozīciju “Izstaigā stūra māju”, kā arī maksas ekskursiju gidu pavadībā; biedrības “Mākslas telpa” organizētā “Draudzības (re)konstrukcija” būs starptautisks laikmetīgās mākslas projekts. Bet četri nākamie projekti solās būt zināmā mērā līdzīgi, jo stāstīs par cilvēku likteņiem: muzeja ”Latvieši pasaulē” veidotā izstāde ”Latvieša koferis” rādīs vairāk nekā 200 priekšmetu, kuri dažādos laikos šķituši būtiski, lai tos ņemtu līdzi, dodoties svešumā, bet kuri tomēr atgriezušies Latvijā; Mediju komunikācijas darbnīcas un filmu studijas “Kinolats” “Liktens lietu muzejs” ir vairāk nekā piecsimt personisku priekšmetu un lietu, kuri piederējuši rīdziniekiem un ar kuriem saistās dažādi dzīvesstāsti, apkopojums; kultūras un mākslas projekta “Noass” un Latvijas Naivās mākslas muzeja izstādē “Par spīti visam” ir aculiecinieku zīmējumi par pārdzīvoto deportāciju vagonā, koncentrācijas nometnē, kara gūstekņu filtrācijas nometnē, padomju lēģerī; Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs sagādājis “10 lietu stāstus par cilvēku un varu” – desmit autentiskas lietas, kas stāstīs par 20. gadsimta vēstures drāmām un cilvēkiem, kuru likteņus kādā mirklī ietekmējusi vara.

Biļešu sistēma visām maksas izstādēm būs vienota. Visu izstāžu apmeklējums – 5 eiro. Pensionāriem, skolēniem un studentiem – 2 eiro. Ekskursija ar gidu “Čekas pagrabos” – 5 eiro.

Zināmais par čeku


Emocionālākais un no vēstures viedokļa izzinošākais solās būt Okupācijas muzeja piedāvājums, pie kura tapšanas savu roku pielikuši muzeja vēsturnieki Inese Dreimane un Rihards Pētersons, projekta koordinatore Līga Strazda un mākslinieks Roberts Vēgners.

Vēsturnieces Līga Strazda un Inese Dreimane stāsta, ka čekai un tās darbībai Latvijā veltītās izstādes gatavošanas laikā izdevies noskaidrot agrāk nezināmas interesantas detaļas. Piemēram, noskaidrot, no kurienes radušās atmiņu stāstos bieži pieminētās kravas automašīnas, kas izveda nogalinātos pa ”Stūra mājas” vārtiem. Pētniekus mulsināja, no kurienes gan šīs automašīnas varēja pēkšņi uzrasties, jo uz ielas tās nedežurēja, bet nama iekšpagalmā garāžām vienkārši nebija vietas. Papētot 1941. gada čekas dienesta telefongrāmatu, izrādījies, ka auto operatīvi atbrauca no pavisam netālās Ganu ielas 3. Šajā ēkā dzīvojuši arī šoferi, bet pagalmā vēl tagad saglabājušās garāžas. ”Var tikai apbrīnot minētās organizācijas loģistikas spēju ļoti īsā laikā, dažos mēnešos, noorganizēt efektīvu sistēmu,” tā Strazda.

Patlaban nevienam Latvijā nav pilnas informācijas par to, ko čeka savas darbības laikā darīja Latvijā. Tādas ziņas neviens nav ne apkopojis, ne uzrakstījis monogrāfijā. Visvairāk materiālu ir par 1940./41. gadu, jo 1941. gada jūnija beigās ”Stūra mājas” iemītnieki to pameta lielā steigā, atstājot daudz dokumentu, kurus vēlāk varēja izmantot. 1990./91. gadā vēsture tā vairs neatkārtojās – VDK darbiniekiem bija gana laika materiālus gan aizvest, gan iznīcināt.

Vēsturnieces arī uzsver, ka sabiedrībā kopš 1941. gada vasaras iesakņojies uzskats, ka padomju režīma masu slepkavību upuru ekshumāciju vietas Baltezerā, Stopiņos, Babītē kalpojušas vienlaikus kā nošaušanas vietas, ir maldīgs. Čekas šausminošā loģika Latvijā neparedzēja upuru vešanu nogalināt uz ārpilsētu. Tas neizslēgtu bēgšanas risku, turklāt radītu tikai papildu klapatas ar apsardzi. Čekisti atrada nāvessodiem daudz ”ērtāku” un drošāku vietu – ”Stūra mājas” šautuvi. Uz iepriekš izraktajām bedrēm automašīnas veda tikai nogalināto līķus. Nebija iedomājams ķermeņus nest uz ielas un tad likt automašīnās, tāpēc izlauza durvju ailu iebrauktuvei. Nāves sodus ēkā netieši pierāda spriedumu izpildes akti krimināllietās. Dreimane atgādina, ka slepenība čekai bija ārkārtīgi svarīga, lai būtu tā, ka ”te cilvēks ir, te viņa nav”. Zalves naksnīgā mežā Latvijas shēmā neiederējās.

Šautuves identifikācijā pēc veciem ēkas plāniem daudz darījis vēsturnieks Rihards Pētersons. Pēc Otrā pasaules kara, lai slēptu agrāko nodarījumu pēdas, telpai uzlēja jaunu betona grīdu, apslēpjot arī noteku ar nogalināto asinīm. Nāves soda vieta būs iekļauta ”Stūra mājas” 1. stāvā bezmaksas izstādes apskatē. Tiesa, pašā šautuvē ētisku apsvērumu dēļ ieeja tiks liegta.

Kur nošāvās 
Bolšteins


Okupācijas muzeja projektu baismas slavas apvītajā mājā veido divas daļas – pieminētā bezmaksas izstāde un maksas ekskursija pa ēku, kas iekļauj 1. stāvu, 1. stāva kameras, pagrabu, kāpnes, kā arī apskates vietas 5. un 6. stāvā. ”Kāpnes ir svarīgs elements, jo pa tām arestētos augšā lejā uz un no pratināšanas nereti dzina skriešus. Nakts vidū. Tas varēja būt diezgan nepatīkami,” rūgti ironizē Dreimane. No kultūrvēstures viedokļa interesanti ir jūgendstila lifts un vitrāžas – oriģināli no mājas tapšanas laika. Zināms, ka augšstāvos pirmskara Latvijā atradās Robežapsardzes štābs un vienā no kabinetiem (kurā – nav zināms) 1940. gada 21. jūnijā nošāvās robežsargu komandieris ģenerālis Ludvigs Bol­šteins. Atvadu vēstulē viņš rakstīja: ”Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs to paši noārdām. Es nespēju piedalīties.”

Vēsturnieces sola, ka viena apakšstāva telpa būs veltīta arī slavenajiem ”čekas maisiem” un to pārņemšanai. Tiesa, tā nebūšot autentiskā arhīva telpa, jo tā atrodas 2. stāvā, bet 2. un 3. stāvs paliek apmeklētājiem slēgts, jo ”Rīga 2014” biroja un ēkas saimnieka – Valsts nekustamo īpašumu aģentūras – noslēgtais nomas līgums pieejamā budžeta ierobežojumu dēļ to izmantošanu neparedz. Taču minētajos stāvos tāpat esot tikai kabineti, kuros nekā saistoša vairs neesot.

Projekta vadītāja Līga Strazda akcentē, ka ”Stūra māja” nebūs kā Liepājas Karostas cietums, kas ar izrādes elementiem ļauj nedaudz iejusties arestētā ādā. Ākstīšanās čekas kamerās neiederas, un gidi apmeklētājus brīdinās ievērot cieņu. Šī drūmā vieta ļaužu atmiņās joprojām ir pārāk sāpīga, lai ko tādu atļautos.

Okupācijas muzejs reizē ar citiem izstāžu rīkotājiem ”Stūra mājā” saimniekos līdz oktobrim, līdz apkures sezonas sākumam. Tieši apkures neesamība uzturēšanos ēkā padara neiespējamu arī vēlākā rudenī. Par ēkas tālāko likteni pēc ”Rīgas 2014” beigām skaidrības nav. Strazda atgādina, ka Okupācijas muzejs jau vairākkārt piedāvājis valdībai un Rīgas pašvaldībai savu līdzdalību muzeja radīšanā ”Stūra mājā”, taču pats uzņemties tāda muzeja radīšanu tas nevar milzīgo izmaksu dēļ.

Pastāv cerība, ka pēc šā projekta, ja sabiedrība ieinteresēsies, varētu sekot arī kāda tālāka attīstība.

Uzziņa 


* Arhitekta Aleksandra Vanaga uzņēmējam Teterim projektētais polifunkcionālais īres nams ar veikalu telpām, izīrējamām istabām un dzīvokļiem, tagadējā ”Stūra māja”, uzbūvēts 1912. gadā. Sākotnējais plānojums un daļa interjera namā saglabājusies līdz mūsdienām.

* 1919. gadā ēkā apmetās Padomju Latvijas Revolucionārā kara komiteja. 10. martā lielinieki nezināmu iemeslu dēļ ”par kontrrevolucionāru darbību” arestēja Vanagu, kurš tobrīd strādāja namā kā būvinženieris. Deviņas dienas vēlāk Vanagu nošāva Centrālcietumā.

* Pirmskara Latvijā namā saimniekoja Iekšlietu, kā arī Sabiedrisko lietu ministrija un Robežapsardzes štābs.

* Jauno saimnieku vajadzībām pārbūvētajā ēkā no 1940. gada 9. novembra oficiāli iemājoja Latvijas PSR Iekšējās drošības tautas komisariāts, kas ierīkoja namā ”iepriekšējās izmeklēšanas cietumu nr. 1”. Kopš 1941. gada janvāra ”Stūra mājas” pagrabā izbūvēja šautuvi; te tika nogalināti cilvēki.

* Pēc kara čeka atgriezās mājā, tomēr izmantoja to kā iepriekšējās izmeklēšanas cietumu, ne vairs nāvessoda vietu.

* 1991. gadā ”Stūra māju” pārņēma Latvijas Valsts policija, bet kopš tās izvākšanās 2008. gadā nams stāv tukšs.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. šo māju vajadzētu nosaukt par Wolanda māju

  2. jaukie gestapo kambari atveras neapmierinatajiem iedzivotajiem….lai zin kas sagaida par nepaklausanos pastavosajai -varai…..

  3. Kādēļ Uzziņā nekas nav teikts, ka arī vācu okupācijas laikā ”čekas nams”” bija atvērts apskatei. Lai gan man bija 15 gadu , biju tur un vēl šodien atceros…

  4. L. Grantiņš LRTT Atbildēt

    Gandrīz visās šajā telpās mani pa laikam turējā. Ejot pagrabstāvos uz dušām redzēju mazas metāla durvis, kurās cilvēku varēja iebāzt tikai sakņupušu….ārprāts…. !!!! Visi tie, kuri mani pratināja šodien ir miljonāri un cenšās mani atkal dabūt uz apsūdzības sola… Žīdi Aivars Borovkaovs un Ivars Godmanis dara šodien to pašu ko PSRS laikos, tikai ar atšķirību, ka abi aplaupot Latviju un latviešu tautu kļuvuši par miljonāriem…. Kāmēr viņi netiks starptautiskā arēnā pakārti, nekas nemainīsies.

  5. Nu kāpēc tikai no krievu skolām? Vajadzētu aizvest skolniekus arī no kādas Rīgas žīdu skolas, lai taču paskatās, ko viņu tautieši šeit darījuši, citādi izliekas balti un pūkaini, bet visās pasaules nelaimēs vaino latviešus!

  6. Bolšteins nošāvās 1940., nevis 1941.gadā

  7. Šajā ēkā vajadzētu organizēt skolnieku ekskursijas,it īpaši krievu skolām un izstāstīt par NKVD spīdzināšanas metodēm,lai mazāk atstātu vietas smadzenēs ždanoku ppēņeru,osipovu,ļiņdermaņu u.c.
    mūdžu propogandai! Skolniekiem un skolotājiem pa pbrīvu.

    • Tu no sākuma tām skolām normālus skolotājus dabon!Krieviem skolās Latvijas vēsturi māca pēc grāmatām,ko sadāvina dažādi Latvijas valsti necienoši salašņas.Un to *skolotāju* *darbu* apmaksā arī LR lojālie krievi,ukraiņi,baltkrievi….Maksā par to,lai viņu bērnus rīdītu pret zemi,kurā viņi ir dzimuši,pret valsti,ko viņi var padarīt labāku,tikai vajag nedaudz pacensties…(onkols,padla,nevienu partiju nepārstāv!).

Draugiem Facebook Twitter Google+