Stūra mājā pieminēs 1954. gada sacelšanos Kengiras nometnē 0
Pieminot PSRS soda nometnē Kengirā ieslodzīto sacelšanās 60. gadadienu, ceturtdien, 26. jūnijā plkst.14 Okupācijas muzeja veidotajā izstādē Stūra mājā notiks tematisks pasākums, vēsta Okupācijas muzeja speciāliste Inese Krieviņa.
Sarīkojumā piedalīsies Kengiras sacelšanās dalībnieks Ojārs Grencbergs, rakstnieks un žurnālists Jukka Rislaki, kā arī Okupācijas muzeja vēsturnieks Ritvars Jansons.
PSRS ieslodzījumu sistēma GULAG tika veidota, lai turētu notiesātos cilvēkus, tajā skaitā politiski tiesātos, ieslodzījumā un izmantotu viņus kā lētu darbaspēku. Necilvēcīgie apstākļi, augstā mirstība un pret ieslodzītajiem veiktais administrācijas terors ieslodzījuma nometnēs izraisīja sacelšanos.
No 1941. līdz 1944. gadam nometnēs tika likvidētas 603 sacelšanās grupas (4640 cilvēki). Kara laikā grupu vadītāji visvairāk bija ieslodzītie baltieši. Pēc Otrā pasaules kara sacelšanās notika arvien biežāk – īpaši pēc Staļina nāves 1953. gadā, un tajās iesaistījās arvien plašākas ieslodzīto grupas.
Kengiras sacelšanās bija viena no traģiskākajām politiski ieslodzīto organizētām sacelšanās izpausmēm pēc Staļina nāves. Tā ilga no 1954. gada 16. maija līdz 26. jūnijam Steplaga 3. nometnes nodaļā Kengiras ciemā Kazahijā.
Kengirā ieslodzītie streikoja, pārņēma nometni savā varā, prasot no administrācijas ieslodzīto tiesību ievērošanu un tiesāt vainīgos, kuri bija nelikumīgi apšāvuši ieslodzītos. Sacelšanā piedalījās vairāk nekā 5000 ieslodzīto, to skaitā 43% sievietes. Tā bija vienīgā nometne, kur kopīgi cīnījās vīrieši un sievietes. Sacelšanās 40. dienā tā tika apspiesta ar militāra spēka palīdzību, pielietojot pat tankus. Simtiem ieslodzīto gāja bojā. Seši sacelšanās vadītāji tika notiesāti ar nāvessodiem, taču vēsturē sacelšanās iegājusi kā varonīga rīcība.
