Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. februāris, 2016
Drukāt

“Stūra mājas” rekonstrukcijai šobrīd naudas nav; nepiesakās arī īrnieki (11)

Foto: LETAFoto: LETA

Stūra mājas rekonstrukcijas izmaksas būs 8,7 miljoni eiro, Saeimas pieprasījumu komisijā atklāja “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) vadītājs Mārtiņš Tols.

Viņš norādīja, ka ēka nepieciešama visu komunikāciju sakārtošana, kā arī logu restaurācija. “Šī nav ēka, kuru var sataisīt pa lēto,” viņš teica. Tols pauda, ka summa varētu samazināties par 1,2 miljoniem eiro, ja tiktu konstatēts, ka starpstāvu pārsegumi ir labi saglabājušies. VNĪ vadītājs gan paredz, ka ēkas koka pārsegumi būtu varējuši zaudēt savu nestspēju. “Tā ir lieta, kuru mēs nezinām,” viņš teica, norādot, ka ir nepieciešama šo pārsegumu izpēte.

Tols atzina, ka pašlaik VNĪ nauda rekonstrukcijas veikšanai nav, bet to varētu iegūt līdz nākamajam gadam, kad ēkā varētu sākt remontdarbus. Stūra mājas projektēšanas uzdevumu plānots pabeigt šī gada septembrī. Pēc tam notiks ēkas pārbūves tehniskā projekta izstrāde un būvniecības darbi, kas varētu noslēgties 2018.gada beigās vai 2019.gada sākumā.

VNĪ gatavi paši nodrošināt naudas plūsmu, kuru atpelnītu no nomas maksas. Neremontētā stāvoklī ēkas īre ir aptuveni 3 eiro par kvadrātmetru. Pēc remonta veikaliem pirmajā stāvā tā varētu būt lēšama ap 15 eiro kvadrātmetrā. Sākot no otrā stāva, valsts iestādēm un citiem interesentiem, kuri vēlas nomāt telpas, summa varētu būt līdz 10 eiro kvadrātmetrā. Tols gan uzsvēra, ka konkrētas summas nevar nosaukt pirms ir zināmi precīzi ieguldījumi ēkas rekonstrukcijā.

Pagaidām mājai potenciālo īrnieku nav, izņemot pirmajam un pagrabstāvam, kur atrodas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde “Stūra māja”. Telpas esot piedāvātas piecām valsts institūcijām, bet interese nav bijusi. Tols gan uzskata, ka ēka ir piemērota tieši valsts institūcijām. Viņš pieļauj, ka telpās, kuru skatlogi ir uz Stabu ielas pusi, varētu atrasties veikali, bet arī šajā gadījumā būtu jākontrolē – kādi.

VNĪ vadītājs skaidroja, ka ēku nepieciešams rekonstruēt jebkurā gadījumā. “Ir skaidrs, ka vēsturiskā vieta – pirmais un pagraba stāvs – pilnībā varētu funkcionēt tikai tad, ja tiktu atjaunotas komunikācijas. Tur pašlaik nav normāli darba apstākļi cilvēkiem. Arī tad, ja mēs to vēsturisko notikumu vietu atstātu esošajā izskatā, vienalga ir jānodrošina elektrība, vājstrāva, dažādas ugunsdrošības sistēmas. Arī ūdensvads tur ir katastrofālā stāvoklī. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā, lai ēkai ieviestu dzīvību, tajā ir jāiegulda,” stāstīja Tols.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis norādīja, ka būtu muļķīgi sākt rekonstrukciju, nezinot to, kādas būs iespējamo nomnieku prasības. Viņš skaidroja, ka, mainoties funkcijām, pat kultūras piemineklī nepieciešams veikt pārbūvi.

Tols atbildēja, ka VNĪ ir skaidrs tas, kā remontēt telpas, jo ir vienāds standarts tam, kā jāizskatās valsts birojam. “Valsts biroja izstrādē mums ir precīzs koncepts par to, kādam ir jāizskatās valsts birojam. Pašlaik ir Ministru kabineta izstrādāti standarti tam. VNĪ ir izstrādājuši jaunu projektu standartiem, kuram drīzumā vajadzētu tikt apstiprinātam. Līdz ar to, sākot no otrā stāva, ir skaidrs tas, kādam jāizskatās valsts birojam,” norādīja Tols. Viņš piemetināja, ka ir vairākas ministrijas, kuru darbinieki sēž trīs vai pat četrās dažādās ēkās. Tās, viņaprāt, varētu pārcelties uz izremontētajām Stūra mājas telpām.

Saeimas deputāti ieteica, ka vispiemērotākā Stūra mājas ēka varētu būt tiesībsargājošajām iestādēm. Deputāts Romualds Ražuks (V) norādīja, ka Viļņā ir labs piemērs, kur vienā ēkā sadzīvo gan vēsturiskais mantojums, gan valsts tiesībsargājošās iestādes. Savukārt Gundars Daudze (ZZS) ierosināja, ka uz Stūra māju varētu pārcelties Ģenerālprokuratūra, kuras telpām nepieciešams remonts. Tols gan norādīja, ka visām trim Ģenerāprokuratūras ēkām jau ir sagatavoti plāni remontiem. Tā arī neesot izrādījusi interesi pārcelties uz Stūra māju, kad saņēmusi piedāvājumu.

VKPAI vadītājs piemetināja, ka ēkai nepieciešams veikt izpēti no vēsturiskā pieminekļa viedokļa. To VNĪ arī apņēmušies veikt.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ļautu varnešiem Stūra māju – kazino un veikali … Vietā KUR SPĪDZINĀTI UN ŠAUTI CILVĒKI. Meklē arī iespēju citam nosaukumam.
    Tikai okupācijas muzeja filiāle ar obligātu ārvalstu delegāciju apmeklējumu. Nevēlas apmeklēt – nav ko braukt…
    Parējos stāvos vēsturnieki, arhīvi ut.t.t. okupācijas pētniekiem būs vieta. Vai būs vēlēšanās to darīt, kad acīs spīd Kremļa zvaigznes un gribas izkalpoties…

  2. Ļ. cien. “Pierobežniece Anna”! Iespējams, Jūs nezināt, ka arhitekta Aleksandra Vanaga projektētais un 1912. g. celtais nams ir valsts aizsargāts arhitektūras piemineklis, nevis būda. Sekojot Jūsu “loģikai”, vajadzētu nojaukt visu Rīgas vēsturisko centru un ierīkot tā vietā gigantisku suņu pastaigu laukumu. Tāpat Jums, iespējams, vienalga, vai tiek saglabāta piemiņa par vēstures notikumiem, to skaitā represijām. Varbūt “Balto krustu” kapulauka atjaunošana Meža kapos Jums arī šķiet bezjēdzīgs pasākums, no kura tautsaimniecība neko nav ieguvusi?

    • Ļoti labi zinu vēsturi un savu sakāmo neattiecinu uz visu centru. Nosaucu to būdu par būdu kā celtniecības jomas speciāliste. ja represētajiem vajag vietu, kur paraudāt, tad lai saved to kārtībā un uztur. lai veic kapitālremontus un strādā kā brīvprātīgie. ir Okupācijas muzejs. Var tajā vietā izveidot nelielu memoriālu, fotogrāfijas, mūra fragmentu. Bet gāzt iekšā tukšās, nevienam nevajadzīgās telpās 9 mio ir glupi, lai neteiktu vairāk. Cik to cilvēku ir palicis, kam interesē tā stūra būda. Pareizi piezīmējāt – ir kapi, kur nolikt ziedus un atcerēties.

      • Sāpīga ir indīgā necieņa Jūsu komentārā attiecībā uz komunistu noziegumos cietušajiem cilvēkiem… Sak’, pinkšķiet kapos, ja makten vajag. Par laimi, Latvijā visi nav mankurti – tautas likteņgaitas nav vienaldzīgas arī jauniešiem un vidējā vecuma cilvēkiem. Okupācijas muzeja ierīkoto ekspozīciju un ekskursiju čekas ēkā kopš 2014. gada regulāri apmeklē gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi. Varbūt aizejiet, apskatieties. Ieskatieties fotogrāfijās redzamo cilvēku sejās, izlasiet uzrakstus, kas tika atrasti uz kameru sienām. Pastāviet brītiņu šautuvē. Nē, spoki tur nelidinās. Bet pēc tam īsti vairs negribas arī smīkņāt par tiem, kuru likteņi šajā ēkā salūza.

        “Cik to cilvēku ir palicis, kam interesē tā stūra būda.”
        —–
        Par laimi, vairāk nekā Jūs domājat.

      • Anna ir labs piemeers kaapeec latvieshiem neveicas. Dasa!!! Shtrunts par atminjuu un veesturi. Desssssuuu!!!

        • Atvainojos…’desa, ne dasa…

        • Desssu neēdu. Vēsturi savulaik no visiem pieejamiem materiāliem iepazinu. Jūs vēlreiz pārlasat kāda apjoma darbi jāveic un cik esat gatavs ziedot. Un nemētājaties ar vārdiem. Es tiešām uzskatu, ka mirušos atceras un apraud apbedījumu vietās.

          • Diez, Jums pret visa veida muzejiem un vēsturiskām vietām tāda alerģiska attieksme, jebšu tikai konkrētā ideja nepatīk? Ekspozīcijas vispār neapmeklē, lai raudātu, bet – informācijas iegūšanai un redzesloka paplašināšanai. Jūsuprāt Kara muzejā raud par strēlniekiem? Vai muzeja “Ebreji Latvijā” darbiniekiem un apmeklētājiem arī teiksiet, ka raudāšanai pietiek ar Rumbulu?

  3. Nolādēta vieta, mirušie neļaus ienākt īrniekiem,

  4. Es nesaprotu, kam to stūra būdu vajag. Lētāk nojaukt un uzcelt, ja jau grib savu raudu mūri, pa jaunam. Mūra fragmentu atstāt. Zālāju iesēt, rotaļlaukums bērniem, suņiem. Visi laimīgi. Kurš grib, var atnākt un paraudāt pie mūra. 8 mio – kāds ieguvums tautsaimniecībai, cilvēkiem???

Latvijā iedegas Ziemsvētku egles, sākas rūķu darbnīcas un Adventa koncertiZiemassvētku gaidīšanas laikā arvien vairāk un vairāk sirsnīgu sarīkojumu gaida ģimenes.
Draugiem Facebook Twitter Google+