“Stūra mājas” rekonstrukcijai šobrīd naudas nav; nepiesakās arī īrnieki 11
Stūra mājas rekonstrukcijas izmaksas būs 8,7 miljoni eiro, Saeimas pieprasījumu komisijā atklāja “Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) vadītājs Mārtiņš Tols.
Viņš norādīja, ka ēka nepieciešama visu komunikāciju sakārtošana, kā arī logu restaurācija. “Šī nav ēka, kuru var sataisīt pa lēto,” viņš teica. Tols pauda, ka summa varētu samazināties par 1,2 miljoniem eiro, ja tiktu konstatēts, ka starpstāvu pārsegumi ir labi saglabājušies. VNĪ vadītājs gan paredz, ka ēkas koka pārsegumi būtu varējuši zaudēt savu nestspēju. “Tā ir lieta, kuru mēs nezinām,” viņš teica, norādot, ka ir nepieciešama šo pārsegumu izpēte.
Tols atzina, ka pašlaik VNĪ nauda rekonstrukcijas veikšanai nav, bet to varētu iegūt līdz nākamajam gadam, kad ēkā varētu sākt remontdarbus. Stūra mājas projektēšanas uzdevumu plānots pabeigt šī gada septembrī. Pēc tam notiks ēkas pārbūves tehniskā projekta izstrāde un būvniecības darbi, kas varētu noslēgties 2018.gada beigās vai 2019.gada sākumā.
VNĪ gatavi paši nodrošināt naudas plūsmu, kuru atpelnītu no nomas maksas. Neremontētā stāvoklī ēkas īre ir aptuveni 3 eiro par kvadrātmetru. Pēc remonta veikaliem pirmajā stāvā tā varētu būt lēšama ap 15 eiro kvadrātmetrā. Sākot no otrā stāva, valsts iestādēm un citiem interesentiem, kuri vēlas nomāt telpas, summa varētu būt līdz 10 eiro kvadrātmetrā. Tols gan uzsvēra, ka konkrētas summas nevar nosaukt pirms ir zināmi precīzi ieguldījumi ēkas rekonstrukcijā.
Pagaidām mājai potenciālo īrnieku nav, izņemot pirmajam un pagrabstāvam, kur atrodas Latvijas Okupācijas muzeja izstāde “Stūra māja”. Telpas esot piedāvātas piecām valsts institūcijām, bet interese nav bijusi. Tols gan uzskata, ka ēka ir piemērota tieši valsts institūcijām. Viņš pieļauj, ka telpās, kuru skatlogi ir uz Stabu ielas pusi, varētu atrasties veikali, bet arī šajā gadījumā būtu jākontrolē – kādi.
VNĪ vadītājs skaidroja, ka ēku nepieciešams rekonstruēt jebkurā gadījumā. “Ir skaidrs, ka vēsturiskā vieta – pirmais un pagraba stāvs – pilnībā varētu funkcionēt tikai tad, ja tiktu atjaunotas komunikācijas. Tur pašlaik nav normāli darba apstākļi cilvēkiem. Arī tad, ja mēs to vēsturisko notikumu vietu atstātu esošajā izskatā, vienalga ir jānodrošina elektrība, vājstrāva, dažādas ugunsdrošības sistēmas. Arī ūdensvads tur ir katastrofālā stāvoklī. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā, lai ēkai ieviestu dzīvību, tajā ir jāiegulda,” stāstīja Tols.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis norādīja, ka būtu muļķīgi sākt rekonstrukciju, nezinot to, kādas būs iespējamo nomnieku prasības. Viņš skaidroja, ka, mainoties funkcijām, pat kultūras piemineklī nepieciešams veikt pārbūvi.
Tols atbildēja, ka VNĪ ir skaidrs tas, kā remontēt telpas, jo ir vienāds standarts tam, kā jāizskatās valsts birojam. “Valsts biroja izstrādē mums ir precīzs koncepts par to, kādam ir jāizskatās valsts birojam. Pašlaik ir Ministru kabineta izstrādāti standarti tam. VNĪ ir izstrādājuši jaunu projektu standartiem, kuram drīzumā vajadzētu tikt apstiprinātam. Līdz ar to, sākot no otrā stāva, ir skaidrs tas, kādam jāizskatās valsts birojam,” norādīja Tols. Viņš piemetināja, ka ir vairākas ministrijas, kuru darbinieki sēž trīs vai pat četrās dažādās ēkās. Tās, viņaprāt, varētu pārcelties uz izremontētajām Stūra mājas telpām.
Saeimas deputāti ieteica, ka vispiemērotākā Stūra mājas ēka varētu būt tiesībsargājošajām iestādēm. Deputāts Romualds Ražuks (V) norādīja, ka Viļņā ir labs piemērs, kur vienā ēkā sadzīvo gan vēsturiskais mantojums, gan valsts tiesībsargājošās iestādes. Savukārt Gundars Daudze (ZZS) ierosināja, ka uz Stūra māju varētu pārcelties Ģenerālprokuratūra, kuras telpām nepieciešams remonts. Tols gan norādīja, ka visām trim Ģenerāprokuratūras ēkām jau ir sagatavoti plāni remontiem. Tā arī neesot izrādījusi interesi pārcelties uz Stūra māju, kad saņēmusi piedāvājumu.
VKPAI vadītājs piemetināja, ka ēkai nepieciešams veikt izpēti no vēsturiskā pieminekļa viedokļa. To VNĪ arī apņēmušies veikt.
