Stūra mājas remontam VNĪ atvēl 580 000 eiro; vēlas iedzīvināt agrāko nosaukumu 0
Tetera nama krāsojuma atjaunošanai un jumta seguma nomaiņai “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atvēlējuši 580 000 eiro, aģentūrai BNS pastāstīja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina.
Pērnā gada nogalē veiktā Tetera nama arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas slēdzienā kā pirmie veicamie darbi ēkas saglabāšanā ieteikti ēkas fasādes, jumta un torņa remonta darbi, kā arī ēkas inženierkomunikāciju sakārtošana.
“Šādai ēkas daļējai atjaunošanai atvēlēti 580 000 eiro, kas ir VNĪ kapitālieguldījums. Te iekļauta arī karnīžu, balkonu, nokrišņu ūdens novadīšanas sistēmu savešana kārtībā,” paskaidroja Laukšteina.
Darbi Tetera namā varēs sākties tikai jūlijā, kad būs beigusies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, jo tās laikā Tetera namā notiks augstu ārvalstu amatpersonu vizītes, sacīja VNĪ pārstāve.
Vērtējot nama turpmāku izmantošanu, VNĪ atgādina, ka nams sākotnēji celts citām vajadzībām un pie tā vajadzētu atgriezties.
“Protams, ēkai ir drūma vēsture, taču tās sākums tāds nebija un pie tā vajadzētu atgriezties. Tāpēc liekam milzu uzsvaru uz nosaukumu Tetera nams, mērķtiecīgi attālinoties no smagās auras apvītās Stūra mājas. Visdrīzāk, ēkai piemērotākie ir biroji, kam Tetera nams arī sākotnēji celts,” aģentūrai BNS uzsvēra Laukšteina.
Jau vēstīts, ka novembrī un decembrī kompānija “Arhitektoniskās izpētes grupa” VNĪ uzdevumā veica ēkas būvvēstures apkopojumu, ēkas 1. stāva un pagraba fotofiksācijas un vizuālo apsekošanu, kā arī sniedza secinājumus un ieteikumus par ēkas kultūrvēsturisko vērtību un turpmāko izmantošanu.
No Tetera nama un Iekšlietu ministrijas nama laikiem ēkā saglabājusies fasāde, kāpņu telpas, 1.stāvā vitrīnu logi, atsevišķi būvgaldniecības izstrādājumi. No Stūra mājas laikiem gandrīz neskarti saglabājušies pārbūvētie pagrabi, patvertnes, caurlaižu ieejas komplekss, tomēr, lai precizētu tā laika telpu izvietojumu un funkcijas, būtu nepieciešama padziļināta aculiecinieku sniegtās informācijas apkopošana un izpēte, norādīja VNĪ.
Ēkas 1. stāvam un pagrabstāvam piešķirts kultūras pieminekļa statuss “Valsts nozīmes vēsturiskā notikumu vieta “Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta – “Stūra māja””. Tetera nama pirmajā un pagrabstāvā VNĪ jau ierīkojis apkuri, un Latvijas Okupācijas muzejs ekspozīciju šajā ēkas daļā plāno atvērt apmeklētājiem jau februārī.
Ēka celta 1912. gadā kā īres nams ar veikaliem pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta un pirmos gadus saukta par Tetera namu. Vanags ir tā laika nacionālā romantisma stila piekritējs, pēc viņa projektiem tapuši aptuveni 60 namu visā Latvijā. Teteru nama laikā ēkai bija gaiši pelēka krāsojuma fasāde un greznas tirdzniecības vitrīnas pirmajā stāvā, kur atradās modes preču veikali, mežģīņu tirgotava, saldumu veikali, grāmatnīca un bibliotēka. Pagalma korpusos bija izvietoti dzīvokļi. Par pagrabstāva funkcijām ziņu trūkst – ņemot vērā, ka tas bijis labi izgaismots, iespējams, tajā atradās amatnieku darbnīcas vai dzīvokļi.
30. gados ēka tika pielāgota Iekšlietu ministrijas vajadzībām – likvidēti dzīvokļi, ierīkojot tur telpas kārtībniekiem. Ēku tautā sāk saukt par Iekšlietu ministrijas namu. Paralēli ēkā izvietojās arī citas valsts iestādes – būvvalde, mežu departaments, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde.
Padomju okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1944. līdz 1991. gadam ēkā atradās Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja, savukārt vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam ēkā darbojās vietējās pārvaldes iestādes, tostarp Iekšlietu ģenerāldirekcija un Kārtības policijas departaments. Šajos gados ēku sauca par Stūra māju. 90. gados, pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, ēkā darbojas Valsts policija un pagrabi tika aizslēgti.
Jau vēstīts, ka diskusijas par Stūra mājas turpmāku izmantošanu rosināja ēkas atvēršana Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas izstādēm laikposmā no maija līdz oktobrim.
