Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. jūnijs, 2013
Drukāt

Stūru stūriem tēvu zeme


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Dziesmu un deju svētkos piedalīsies 1600 kolektīvu, tajā skaitā 100 mazākumtautību. Šajās lappusēs esam izvēlējušies šos četrus. Nīcas vīru korim visgarākais ceļš no sava novada uz Rīgu. No klaida tautiešiem Austrālijas latviešus šķir vislielākais attālums līdz dzimtenei.

Latvijas kultūras varavīksne nebūtu pilnasinīga bez mazākumtautību pienesuma. Šoreiz – par poļu devumu. Apzinoties latviešu diasporas pieaugumu pasaulē – deju kopa no Londonas.

 

Ar videokameru žūrijas vietā

Četrpadsmit diasporas deju kolektīvu vidū, kas piedalīsies XV Deju svētkos, būs arī Londonas jauniešu deju kolektīvs “Salinieki”.

“Salinieki” izveidojās 2012. gada janvārī – ar domu radīt tādu tautas deju kopu, kur ar dejotājiem strādā tāpat kā Latvijas tradīcijām bagātajos tautas deju ansambļos.

Līdz ar to jauniešu pirmais mērķis bijis iemācīties dejas Dziesmu un deju svētkiem atbilstošā līmenī. Un “Salinieki” savu mērķi ir sasnieguši – kolektīvs būs redzams deju lieluzvedumā “Tēvu laipas”.

Kā stāsta dejotāja Dace Jankova, Londonas jauniešu deju kolektīvā “Salinieki” apvienojušies dalībnieki ar dažādu pieredzi – te atrodami gan dejotāji, kas agrāk pārstāvējuši labākos Latvijas kolektīvus, gan arī cilvēki, kuri, tikai dzīvojot svešumā, atklājuši, ka grib dejot tautas dejas, būt kopā ar latviešiem un kopt latviskās tradīcijas.

Tā kā Londona ir liela pilsēta, dejotājiem jāmēro garš ceļš, lai nokļūtu uz mēģinājumu, kāds dalībnieks uz nodarbībām braucot pat no 80 kilometru attālumā esošās Braitonas Anglijas dienvidos. Lielu daļu laika paņem arī darbs.

Dejotāji paši organizē koncertus, kā arī iesaistās citu veidotos pasākumos. Maija beigās “Salinieku” jaunieši piedalījās Anglijas mazākumtautību festivālā, kurā kopā ar folkloras kopu “Žeperi” pārstāvēja latviešu kultūru.

Gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem, dejotāji piedzīvojuši interesantu deju skati – žūrijas vietā atradās videokamera un uzfilmētais materiāls ceļoja pie vērtētājiem uz Latviju. Par ceļu uz Dziesmu un deju svētkiem “Salinieki” gādā paši – gan tērpi, gan līdzekļi nokļūšanai uz Latviju ir dejotāju sarūpēti.

“Deju svētkus ļoti gaidām, jo zinām, ka emocijas būs fantastiskas. Svētkos būsim Rīgā, iesim uz Daugavmalu, Vecrīgu. Mums būs īpašas sajūtas, pērkot Rīgas Piena kombināta saldējumu, katru dienu ēdot Latvijas pārtiku. Noteikti aizbrauksim uz jūru,” priecājas jaunieši.

 

Stāsta dejotāji

DĀVIS VIĻUMS: “Dejoju desmit gadus, bet esmu dejojis vēl senāk. Man patīk dejot, jo tas dara dzīvi krāsainu, ir forši, ka var apčamdīt meitenes.
Mīļākās dejas man nav.”

KRISTĪNE LEGZDIŅA: “Londonā strādāju par asistenti.
Man patīk dejot, jo varu sastapt līdzīgus dejotgribētājus, turklāt šīs aktivitātes palīdz nenovecot. Mana mīļākā Deju svētku deja ir “Sudmaliņas”. Neparastākais piedzīvojums, gatavojoties svētkiem? Pastalas jāsasien kārtīgi, citādi var sanākt, ka jādejo neparasti!”

SANTA ADAKOVSKA: “Tautas dejas dejoju kopš bērna kājas, kad izdzirdu mūziku, ir jādejo! Mana mīļākā deja? Svētkos droši vien būšu tik ļoti laimīga, ka patiks visas. Tas, ka “Salinieki” piedalīsies Dziesmu svētkos, man ir kā sapņa piepildījums! Neparastākais piedzīvojums, gatavojoties svētkiem? Ar “Saliniekiem” katrs pasākums ir jauks piedzīvojums.”

ANITA PETROVICA: “Man patīk dejot, jo bez dejas nav dzīves. Manas mīļākās dejas ir “Sasala jūrīna”, “Nerejat’i ciema suņi”, “Kūmas” un vēl daudzas citas.”

DACE JANKOVA-PRIEDE: “Dejoju, kopš sāku staigāt. Mana nodarbošanās Londonā ir saistīta ar tirdzniecības menedžmentu. Dejoju Londonā, lai arī Londona dejotu un būtu kopā ar latviešiem. Manas mīļākās dejas ir “Sasala jūrīna”, “Apkal manu kumeliņu”, “Meitu māte”. Neparastākais piedzīvojums, gatavojoties svētkiem, ir nesenā Deju svētku atlases skate – ar videokameru stūrī žūrijas vietā.”

RONALDS LAPIKS: “Mana nodarbošanās joma ir kreatīvais menedžments. Londonas kolektīvā iesaistījos, jo ļoti patīk dejot – dejoju kopš bērna kājas. Dejoju, jo uz pasaules nav iemeslu, lai nedejotu. Manas mīļākās dejas ir “Nerejat’i ciema suņi” un “Sasala jūrīna”. Prieks līdz ausīm.”
ANDIS CILDERMANIS: “”Saliniekos” iestājos pirms sešiem mēnešiem. Londonas kolektīvā iesaistījos, jo Latvijā vairākus gadus biju dancotājs kolektīvā “Jezga” un vēlme dejot saglabājās, arī dodoties uz svešo zemi. Pieteicos jau otrajā dienā, kad ierados Londonā! Mana mīļākā svētku deja ir “Lai sakūra uguntiņu”.”

ANTRA LEITE: “Esmu studente, kas studijas savieno ar darbu bārā, šajā kolektīvā dejoju kopš tā pirmsākumiem, bet ir arī neliela pieredze cita veida dejās. Dejoju tautas dejas, jo tas man liek justies dzīvai un kādā rituālu līmenī savienotai ar saviem pirmsākumiem. Mana mīļākā deja ir “Lai sakūra uguntiņu” – droši vien tieši tās rituāliskās pieskaņas dēļ. Mans neparastākais piedzīvojums, gatavojoties svētkiem, bija – būt tautas tērpos Haidparkā Londonas centrā. Pārņēma tāds lepnums par latviešu tradīcijām!”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+