Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. jūnijs, 2016
Drukāt

“Sudmaliņas” atkal griežas! (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotais VIII Starptautiskais tautas deju festivāls “Sudmaliņas” notiks no 2. līdz 7. jūlijam Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un Pilsrundālē. Tā programmā – koncerti brīvdabā un koncertzālēs, labdarības koncerti pansionātos un rehabilitācijas centros, dalībnieku gājiens, kā arī danču vakari.

Lielākais jaunums – pirmo reizi festivāla vēsturē notiks deju grupu konkurss, ko vērtēs starptautiska žūrija. “Sudmaliņas” ir Latvijā vērienīgākais forums skatuviskās dejas jomā, un tā mērķis ir pulcēt kopā Latvijas un dažādu pasaules valstu dejotājus, kas radoši pēta, iepazīst un pārmanto tautas dejas tradīcijas.

Sudmaliņas dēvē par populārāko latviešu tautas deju. Tā ir jautra un nebēdnīga polka, bet – ne tikai. Sudmaliņas saglabājušās etnogrāfiskajos pierakstos jau kopš XIX gadsimta vairāk nekā simts dažādos variantos. Pirmoreiz tās soļus 1934. gadā publicēja latviešu tautas deju popularizētāji, skolotāji Johanna Rinka (1893 – 1982) un Jānis Ošs (1890 – 1937). Pagājušā gadsimta 50. gados izcilais latviešu un visas Austrumeiropas etnohoreologs Harijs Sūna (1923 – 1999) izveidoja dejai savu skatuves versiju, kuru pēc tam visa Latvija iemīlēja kā gandrīz ideālu, nevarmācīgu horeogrāfa rokas pieskārienu etnogrāfiskai dejai, bet izcilais latviešu horeogrāfs Uldis Žagata (1928 – 2015) to 80. gados pārsteidzoši saspilgtināja, radot “Jautrās dzirnavas”, kur puto un kopā griežas vēl citas etnogrāfiskas latviešu dejas. Izcilā horeogrāfe, daudzu Deju svētku mākslinieciskā vadītāja Ingrīda Saulīte izloloja ideju par starptautiskajām “Sudmaliņām”, pārliecināja tā laika Latvijas kultūras ministru Raimondu Paulu, ka šāds festivāls lieti noderētu Latvijas tēla veidošanai. Un 1992. gadā festivāls no fantāzijas pārtapa realitātē.

Kopš tā laika “Sudmaliņās” uzstājušies deju ansambļi no Eiropas, Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīm. Visbiežāk braukuši krievu, ungāru un vācu, horvātiešu, itāliešu, lietuviešu un somu dejotāji. Eksotiskāko vidū, kuri sev pirmoreiz atklājuši Latviju, ir ansambļi no Ķīnas, Ēģiptes, Čīles, Meksikas, Indijas, Dienvidkorejas. Caur “Sudmaliņām” latviešu dejotāji ieguvuši sev draugus, tā arī paverot logu uz ļoti attīstīto festivālu kustību pasaulē.

“Sudmaliņu” vēsture nav tik gara, ja to salīdzina ar pieredzējušajiem festivāliem, kurus Rietumeiropā un visā pasaulē jau vairāk nekā 40 gadus patronē CIOFF – Starptautiskā folkloras festivālu organizācijas komiteja. Taču, kā teic “Sudmaliņu” mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, Baltijas valstu un Austrumeiropas reģionā šādi deju festivāli konkursi ir ļoti reta parādība.

Latvijas Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa uzsver, ka “Sudmaliņas” ir vienīgais valsts atbalstītais festivāls nozarē – deju kopas tam piesakās brīvprātīgi, katram ansamblim nākot ar savu īpaši veidotu programmu. Būtībā šogad var runāt par festivāla atjaunošanu, jo “Sudmaliņas” notiks pēc sešu gadu pārtraukuma, kas festivālam ir ilgs laiks. Krīzes laikā “Sudmaliņas” piekāpās citu lielu svētku priekšā, lai pašvaldībām slogs nebūtu tik liels. Var jautāt, kādēļ festivālā dalībnieku statusā ir tikai četras Latvijas grupas? Varbūt viens no iemesliem ir arī tas, ka visu sešu dienu uzturēšanās izdevumus sedz no dibinātāju – pašvaldību maciņiem? Tajā pašā laikā ir dejotāji, kuri šos svētkus gaida ar lielām ilgām. Piemēram, Rīgas deju kopa “Zalktis” ir piedalījusies visās “Sudmaliņās”. Domājot par festivāla atpazīstamību un amplitūdu nākotnē, būtu jāgādā arī par tā lielāku pieejamību, lai būtu pārstāvēta kā Vidzeme, tā Zemgale, Latgale un Kurzeme. Arī, uzklausot festivāla viesu redzējumu, iespējams, radīsies vēl jaunas idejas par to, kāpēc Latvijai nepieciešamas “Sudmaliņas” un kādām tām būt 2019. gadā? Jo trīs gadi – tas būtu šī festivāla optimālais cikls.

 

“Sudmaliņas” šodien un vēsturē

VIII Starptautiskajā tautas deju festivālā “Sudmaliņas” šogad piedalīsies 366 dejotāji no Latvijas un ārzemēm – četri Latvijas deju ansambļi ar 120 dejotājiem un astoņi ārzemju deju ansambļi – pa diviem no Armēnijas un Turcijas, kā arī no Baltkrievijas, Gruzijas, Ķīnas, Polijas.

Iepriekšējos septiņos festivālos piedalījušās 114 Latvijas deju grupas un 93 deju grupas no 43 pasaules valstīm.

sudmaltabs

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jauki, ka LA atspoguļo šo, manuprāt, lielisko festivālu. Vismaz tāds tas bija iepriekšējās reizes. Ceru, ka manas gaidas attiecībā uz teicamām dejas izrādēm un citiem notikumiem piepildīsies. Lai veicas ar atspoguļošanu! LA lūdzu arī uzmanīgāk izturēties pret deju un nepieļaut neprecizitātes. Piemēram, Sudmaliņas noteikti nav polka, kā norādīts raksta sākumā. Pat, ja viens no gājieniem var būt polka, tas nenozīmē, ka tā jāsauc visa deja.

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+