Sudraba grib pārspēt Spolīti 8
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā sākās ar komisijas pārstāvju strīdu, vai Ingunai Sudrabai (“No sirds Latvijai”) var uzticēt komisijas vadību.
Šo jautājumu rosināja Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) un viņu atbalstīja Andrejs Judins (ārpus frakciju deputāts), atgādinot gan Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumu izvērtēt deputātes Sudrabas atbilstību komisijas vadītājas amatam, gan Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vilšanos par šādu izvēli, jo Sudraba žurnālā “IR” publicētajās “Rīdzenes” sarunās ir pieminēta kā iespējamā Maskavā ieteiktā valdības vadītāja. Neskaidrība ir ar Sudrabas pielaidi valsts noslēpumam, kuras pagaidām nav, bet kura ir nepieciešama visiem komisijas pārstāvjiem, lai strādātu ar lietas materiāliem, kas satur valsts noslēpumu. Kā tika noskaidrots sēdes laikā, pārējiem pieciem deputātiem ar to neesot problēmu.
I. Sudraba sacīja, ka lūgs pielaidi un cer to saņemt, bet, lai nevelkot laiku garumā, varētu sākt strādāt operatīvāk, viņa jau konsultējusies ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru, ka likumi dodot tiesības “iepazīties ar valsts noslēpumu bez kaut kādu pielaižu formēšanas, bet parakstot saistību rakstu”. Pielaide valsts noslēpumam ir jāgaida aptuveni trīs mēnešus un šajā laikā komisijas vadītāja nevarētu pilntiesīgi pildīt savus pienākumus. Ja Sudraba patiešām vēlētos, lai darbs norit raiti, viņa bez pielaides nebūtu piekritusi vadīt komisiju, nevis parakstījusi protokolu, kurā parādās informācija, ka ar pielaidi Sudrabai viss ir kārtībā. Diemžēl komisijas pārstāvjiem, kuri par viņu nobalsoja (Igoram Pimenovam no “Saskaņas”, Aināram Mežulim no Zaļo un zemnieku savienības un Mārtiņam Šicam no Latvijas Reģionu apvienības), šis jautājums šķiet nebūtisks. Nelīdzēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jēkaba Straumes sacītais, ka ar biroja izvērtēto informāciju būs ļauts iepazīties tikai tiem komisijas pārstāvjiem, kuriem ir pielaide valsts noslēpumam. “Varbūt katrs ar savu pieredzi likumu lasa citādi. Runāju ar ģenerālprokuroru, viņš uzskatīja, ka šāda iespēja pastāv,” taisnojās Sudraba.
Krimināllietas materiāli, ko vajadzētu publiskot
A. Judins un I. Sudraba bijuši KNAB lasīt apjomīgās krimināllietas materiālus. A. Judins: “Sabiedrības interesēs būtu zināt vairāk. Es lasu tos materiālus, bet es nevaru jums visu stāstīt, ko esmu izlasījis, nedrīkstu šos materiālus izplatīt, jo tā ir aizsargājama lasāmviela. Jums būtu ļoti interesanti, jo tie palīdzētu saprast dažas lietas. (..) Ja publiskajā telpā saka, ka es tur nepiedalījos, neko neatceros, tomēr materiālos ir cits.” Viņš rosināja izstrādāt speciālu likumu, lai oligarhu krimināllietas materiālus varētu publiskot, aizklājot sensitīvo informāciju. “Pašreizējais kriminālprocesa likums to neļauj darīt, bet nekur jau nebija paredzēts, ka tā informācija tiks publiskota žurnālā. Ja mēs sākam strādāt, svarīgi, lai sabiedrībai tā informācija būtu pieejama. Tikko sāksim runāt par konkrētām lietām, pratināt cilvēkus, man nav skaidrs, vai būs iespēja sabiedrībai zināt vairāk,” sacīja Judins.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume uzskata, ka varētu domāt par šādu virzienu, bet neizraujot atsevišķas epizodes no lietas. Ja publisko, tad visu informāciju.
Arī Sudraba uzskata, ka Judins varētu sagatavot priekšlikumus atsevišķam likumam.
Komisijai kāds laiks būs jāgaida, kamēr KNAB pārskatīs oligarhu lietu un operatīvo darbību materiālus, lai izlemtu, vai nepieciešams sākt jaunus kriminālprocesus vai resoriskās pārbaudes.
J. Straume informēja, ka birojā ierosināta resoriskā pārbaude par kādas amatpersonas īpašumiem Rīgas Tirdzniecības ostā, bet tā ir pabeigta, atsakot sākt kriminālprocesu. Straume sacīja, ka viņam nav tiesību atklāt šīs personas identitāti. Žurnālā “IR” publicētajās sarunās atklājas, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) savulaik lūdzis Aināram Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam palīdzēt pārdot viņam un kompanjoniem piederošu zemes gabalu ostas teritorijā, lai saņemtu “15 ļimončikus”. Taču šāds īpašums nav atrodams Dūklava amatpersonas deklarācijās.
Straume komisijas pārstāvjus informēja, ka, izvērtējot informāciju darba grupā, plānots tuvākajā laikā sākt jaunu resorisko pārbaudi par iespējamu prettiesiskā labuma pieņemšanu no amatpersonām. KNAB priekšnieks atteicās sniegt precīzāku informāciju, kamēr pārbaude nav pabeigta. Rezultāti būšot pēc mēneša, bet varbūt pat ātrāk.
Ringolds Balodis, kurš pārstāv Saeimas frakciju “No sirds Latvijai” un kurš vadīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ar vieglu ironiju raugās uz Sudrabas vadīto komisiju, jo lietā ar tik lielu apjomu nav iespējams gūt rezultātu. Ja komisija būtu pieķērusies tikai vienam virzienam, proti, vai ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers visu izdarīja pareizi un apsūdzības neuzrādīšana oligarhu lietā ir pamatota, tad, iespējams, būtu arī kādi secinājumi. Kā iepriekš sacīja ģenerālprokurors, ja komisija konstatētu, ka viņš nav bijis savu uzdevumu augstumos, viņš atkāptos.
