Sudraba nav aprakta aizmirstībā 0
Pēdējoreiz Ingūnu Sudrabu redzējām, virsdiriģējot 300 pazemīgus, apsnigušus klausītājus Doma laukumā un eņģeliski pamācot, kāda nozīme ir totālai grēku nožēlai. Atstājusi amatu, revidente teicās nobraukt pie vecākiem uz Gulbeni, kurus astoņus gadus neesot apciemojusi, un lūdza tautu palīdzēt ar padomu – kādus dižus darbus viņai tālāk uzņemties, vai ievingrināties politikai.
Lai Dievs dod veselību Sudrabai, taču vairākas dienas kundze nekur nav eksponējusies! Kas noticis, vai krietnā sieviete jau iesēdusies kādās stellēs vai iekāpusi kāda tautieša kamaniņās? Aprakta aizmirstībā?
“LA” korespondents devās pa Vidzemes baltajiem lielceļiem uzzināt patiesību par šķīsto liliju, populāro Sudrabu, lai kāda tā būtu. Tradicionālā tamborētā elegancē Sudrabas kundze pieņēma viesi jaunībsdienu meitas istabiņā. – Jā, jā, Zaķusalas Otiņa dāvātās! – notvērusi žurnālista skatienu pie trim vītušām rozēm, Ingūna apstiprināja.
Manta, kurā Ingūna iedzīvojusies, lūdzot padomu tautai, izrādījās trīs vēstuļgrozi. – Āre, sakārtoju, jo vieni lūdz mani par prezidenti, otri par diktatori, trešie par arhibīskapi! – bij. kontroliere sasita plaukstas. – Kāds sarakstījis, lai kļūstu par Visu Cienastu Devēju, un cits mani rīt grib vest kā Siāmas balto svēto ziloni uz Saeimu, – Ingūnas acis kļuva valgas, – nav viena cilvēka spēkos visu uzņemties, nemeklēju pēc amatiem, tie paši mani atrod!
Tomēr putras katls vārās. Cilvēki izsalkuši pēc praktiskiem saimnieciskās un morālās stājas uzlabojumiem valstī.
Lai Sudraba dzimtajā pilsētiņā ietu kurp iedama, veikalos, diskotēkā, pareizticīgā baznīcā ļaudis uz viņu runājuši, ka puišiem, kuri pārāk dziļi bāzuši rokas tautas kabatās, derētu patupēt aiz restēm. – Vai, cik daudz uzzināju dāmu frizētavā! – priecīgi iesaucās auditore. – No šīs padziļinātās analīzes sešās dienās izgatavošu partijas programmu un septītajā atpūtīšos!
Jāpārtrauc tautas zombēšana par eiro, atkal jāiedarbina cukurfabrikas un šķīstošās kafijas ražotnes. Sabiedriskais transports Latvijā jālaiž par brīvu, Saeima jāatlaiž, lai notīra dubļu traipus, sadziedē vātis, lai apgānītos troņus atbrīvo jaunām sejām, ko vedīs bargā kundze.
– Un kas tā – ar rozā dzijiņu pārsietā konvertu paciņa? – painteresējos. Sudrabas kundze nosarka kā biete. – Ak, Egil, starp vīriešiem ir tik maz apgarotu kristiešu! Viņi pārpratuši manu sludināto un sasūtījuši iepazīšanās un tuvības piedāvājumus! Amorpastu! Fui, cik neķītri! Bet politiskie vīrieši, kas pāragri noturējuši Sudrabu par miltiem apbirušu sārtvaidzi lauku konditori vai par mazkustīgu kantora darbinieci, lai nu uzmanās. Ingūna jau pūš medību ragā!
