Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2012
Drukāt

Sūdzas, ka Liepājas Jūrniecības koledžā jāmācās krievu valodā (1)

Foto - Artis DrēziņšFoto - Artis Drēziņš

“LA” redakcija saņēmusi Viktora Birzes vēstuli, kurā aprakstīta situācija ar valsts valodu Liepājas Jūrniecības koledžā: “Kādu dienu nejauši man sanāca saruna ar kādu Liepājā praktizējošu ārsti. Vārds pa vārdam, un saruna nonāk līdz viņas dēlam, kurš bija mācījies Liepājas jūrniecības koledžā, bet pēc laika no skolas izstājies un devies strādāt uz Lielbritāniju.

 

 

Jautāta, kādēļ dēls nav turpinājis mācības, saņemu atbildi: nemācējis pietiekami labi krieviski, bet skolā mācību procesā ļoti daudz tiekot izmantota krievu valoda. Uzzinu, ka ne jau viņas dēlam vienīgajam bijusi problēma ar nespēju normāli mācīties krievu valodas nezināšanas dēļ, kopā ar viņu aizgājuši arī citi latviešu puiši no lauku novadiem, kas krievu valodu nav pratuši. Kā tas ir iespējams valsts finansētā koledžā, kas ir akreditēta kā mācību iestāde, kurā visa mācību viela tiek mācīta valsts valodā?

Vispirms vērsos pie Jūrniecības koledžas bijušajiem audzēkņiem, kuri atzīst, ka krievu valodas dominante mācību procesā patiešām eksistē. Kāds puisis, kurš vēlējās palikt anonīms, cita starpā man raksta: “Es patiešām aizgāju no jūras skolas krievu valodas nelikumīgā pielietojuma dēļ stundu laikā. Daudzi skolotāji runāja krieviski un pat teica mājasdarbus krieviski, līdz ar to nesapratu, ko stundu laikā apspriež, un reizēm pat nezināju, kāds mājasdarbs. Tas ietekmēja manas atzīmes. Es no krievu valodas maz saprotu, jo mācos tikai angļu un vācu valodu. Ne visi skolotāji runāja krieviski, piemēram, latviešu valodā un literatūrā, jūras ceļu ģeogrāfijā (ja krievi ko nesaprata, tad viņiem paskaidroja krieviski), sportā. Vairāk arī neatceros, kur krievu valodā runātu ar mēru, pārējās stundās daudz runāja krievu valodā.”

Cits bijušais skolas audzēknis no latviska Kurzemes piejūras pagasta saka: “Es jūtos apmānīts, jo, stājoties jūras skolā, man neienāca prātā, ka būs jāmācās krieviski. Līdz tam vispār nepratu krievu valodu. Būtu zinājis, uz ko eju, būtu jau savlaicīgi sācis to apgūt.”

Viņš esošajā situācijā vaino Jūrniecības koledžas administrāciju, kas neinformējot topošos audzēkņus par to, kas viņus sagaida, un uzskata, ka koledžas mājaslapā būtu jāievieto informācija, kas topošajiem audzēkņiem liktu savlaicīgi gatavoties tam, ka būs jāmācās daļēji krievu valodā.”

Tālāk vēstules autors V. Birze apraksta savu sarunu ar skolas pārstāvi, kura apgalvo, ka mācības skolā notiek tikai valsts valodā, visi pasniedzēji esot nokārtojuši valsts valodas atestāciju augstākajā līmenī. Tomēr sarunas gaitā izskanējuši arī šādi izteikumi: “Ko mūsu audzēknis darīs jūrā bez krievu valodas? Jūrā ar viņu neviens nerunās latviski! Krievu valoda ir viena no jūrniecības valodām.” Turpina V. Birze: “Ja jau krievu valodas zināšanas ir tik nepieciešamas jūrnieku arodā, jautāju, kāpēc skola nenodrošina krievu valodas kā svešvalodas apguvi. Saņēmu atbildi, ka pie vainas esot Izglītības ministrijas noteikumi, kas profesionālās mācību iestādēs paredzot mācīt tikai vienu svešvalodu. (Liepājas Jūrniecības koledžas mācību programmā vienīgā apgūstamā svešvaloda ir angļu valoda.) Bet skolai neviens nevar aizliegt fakultatīvi mācīt vēl otru svešvalodu, ja skolas administrācija to uzskata par nepieciešamu. Pēc sarunas ar skolas administrāciju uzrunāju arī dažus savā starpā latviski runājošus skolas audzēkņus.

Puiši apstiprina – tik tiešām vairāki speciālie priekšmeti pārsvarā tiekot pasniegti krievu valodā, jo skolotāji esot krievi. Bet tiem audzēkņiem, kas krieviski pietiekami labi neprotot, tomēr pastāv iespēja saņemt paskaidrojumu arī latviski (lai gan vajadzētu būt otrādi!), taču, piemēram, elektrotehnikas priekšmeta pasniedzējs latviski vispār nerunājot, tikai izdalot mācību materiālus latviski.

Jautāti, vai šāda situācija neapgrūtina mācības, puiši nosmejas, ka krieviem esot grūtāk, jo no viņiem šajās stundās reāli prasot, bet latviešus, kas krieviski nerunā, atstāj mierā. Atklāts paliek jautājums, kuri iegūst labākas profesionālās zināšanas – krievi, kas reāli piedalās stundas darbā, vai latvieši, kas tiek likti mierā…”

Tiktāl V. Birzes rakstītais (vēstuli publicējam saīsinātu). “LA” korespondents devās uz Liepāju, kur vēstuli parādīja arī Liepājas Jūrniecības koledžas direktoram Ivaram Virgam.

 

Puišiem 
problēmu neesot
Noviks_Trofimovs_AD_5

Vējš ir iegriezies no netālās jūras un krietni pūš pat Liepājas Jūrniecības koledžas pagalmā. Apstādījumos pie soliņiem izveidojusies improvizēta pīpētava, kur ik pa brīdim bariņos pulcējas skolas audzēkņi. Dzirdama gandrīz tikai krievu valoda ar atsevišķu vārdu latviešu valodā, piemēram, “ko?”, “nē” iespraudumiem. Paretam ieskanas kāds bez akcenta pateikts latviešu teikums, no kā noprotu, ka bariņos ir arī latviešu puikas. Izskatās, ka viņi latviski runā gandrīz tikai savā starpā. Kad tuvumā ir kāds krievs, mainās arī valoda.

Cik novēroju, nekāda dalīšanās pa tautībām nenotiek. To man apstiprina paši puikas, arī uz nacionāla pamata balstītu konfliktu neesot. Katram ir sava pieredze ar krievu valodu. Piemēram, stūrmaņu 4. kursa audzēknis Guntis Noviks, kaut arī audzis pietiekami krieviskā pilsētā Rēzeknē, rakstīt krieviski nemāk, tikai runāt un lasīt, jo skolā kā otru svešvalodu bija izvēlējies vācu valodu. Bet viņa kursabiedrs no Engures Aivis Trofimovs krieviski tikai saprot, runā ar grūtībām, bet lasīt un rakstīt nemāk. Abiem puišiem nepārliecinošo krievu valodas zināšanu dēļ problēmu koledžā gan nav bijis. Vienlaikus ir vēlēšanās krievu valodas zināšanas uzlabot, jo bez labām tās zināšanām varēšot kuģot tikai par mazu algu Baltijas jūrā. Tālbraucēju kuģos darba valoda pārsvarā esot krievu.

 

 

Pārāk sakāpināti?

“Tendenciozi. Pārāk sakāpinātas emocijas,” izlasījis V. Birzes rakstīto, man saka Liepājas Jūrniecības koledžas direktors (kopš 1991. gada) Ivars Virga. Skolā mācās nedaudz virs 1000 audzēkņu, no kuriem latvieši esot aptuveni ceturtā daļa. Visvairāk latviešu esot starp stūrmaņiem – aptuveni puse. “Gandrīz katrā sanāksmē es atgādinu, ka mācību valoda mūsu koledžā ir latviešu. Visi pasniedzēji un audzēkņi zina latviešu valodu, varbūt kāds ne tik labi, cik vajadzētu. Lekcijas tiek lasītas latviski, konspekti un izdales materiāli ir latviešu valodā. Bet visas lekcijas jau es nevaru izkontrolēt. Problēma ir tā, ka pasniedzēji lielākoties ir krievvalodīgie, arī grāmatas ir krievu valodā, mazāk angļu, bet pavisam maz – latviešu. Jo kam tad vajag jūrniecības mācību grāmatas latviešu valodā? Tikai mums un Latvijas Jūras akadēmijai, katrai skolai pa kādiem 60 eksemplāriem no katras grāmatas. Kas var atļauties sarakstīt grāmatu ar tik mazu tirāžu? Latviski nav arī visu terminu. Tā nu sanāk, ka lekcijās izskan arī krievu valoda. Zinu, ka gadījumos, kad krievu tautības audzēknis kaut ko nesaprot, krievu tautības pasniedzējs viņam paskaidro krieviski. Vai tas ir pārkāpums? Latviešu pasniedzējus nevar dabūt. Mēģinu pievilināt pensionētus latviešu tautības pasniedzējus, bet, kad viņi uzzina, ka lekcijas ir katru darbdienu, bet mēnešalga ir 350 – 400 lati uz papīra mēnesī, viņi pasmaida un aiziet.”

I. Virga stāsta, ka koledžas audzēkņiem gan prakse, gan darbs lielākoties gaida uz kuģiem, kur darba valoda ir krievu: “Mans mazdēls ir stūrmanis uz kuģa, kur lielākoties ir krievi. Kad uz kuģa daļu krievu apkalpes nomainīja amerikāņi, viņš kļuva par tulku kapteinim, kuram acīmredzot angļu valoda nebija stiprā puse. Tāda ir reālā situācija…”

Jāpiebilst gan, citi zinātāji apgalvos, ka starptautiskā jūras valoda ir angļu valoda, nevis krievu. Runājot par šo pašu tematu, laikrakstam “NRA” to teicis arī Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš: “Jūrā vajag angļu valodu. Bez krievu valodas var iztikt. Cita lieta, ka uz konkrēta kuģa valoda var būt dažāda. Tā, piemēram, viens mūsu absolvents uz sava kuģa ir savācis tikai latviešus.”

 

Uzziņa

Izglītības likumā un Augstskolu likumā ir noteikti svešvalodas lietošanas ierobežojumi, kas attiecas vienādi uz visām valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm. Tie paredz, ka valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Turklāt Augstskolu likums nosaka: valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos un pamatā Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

 

Viedokļi

Attaisnojuma nav. Jārunā latviski!

Kā man paskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta darbiniece Dace Jansone, Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāde un veic izglītības iestāžu uzraudzību, pēdējo gadu laikā par Liepājas Jūrniecības koledžu ir saņēmis trīs sūdzības, tostarp arī par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar valodas lietojumu. Dienests ir veicis pārbaudes un, ņemot vērā, ka valsts valodas lietojuma pārkāpumi ir Valsts valodas centra kompetencē, ir informējis par situāciju un lūdzis Valsts valodas centram to izvērtēt un atbilstoši rīkoties.

“Mans uzdevums ir pārbaudīt sūdzības. Lēmums, ko darīt, jāpieņem Izglītības un zinātnes ministrijai,” savukārt saka Valsts valodas centra valodas kontroles nodaļas vecākā inspektore Dienvidkurzemē Vija Āboliņa.

“Pēdējo oficiālo sūdzību esmu izskatījusi 2011. gada decembrī. Pēc tam ir bijuši vairāki nekonkrēti zvani par slikto situāciju ar valsts valodu. Kad lūdzu nosaukt konkrētus uzvārdus, tad baidās, jo, lūk, tad zvanītājus izskaitļošot. Par inspektori strādāju jau 18 gadus, un vienmēr, kad aizeju uz Jūrniecības koledžu, man ir bijis smagi ap sirdi.

Tur man stāsta, cik krievu valoda neaizstājama, ka bez tās nevar iztikt, jo to lieto uz kuģiem, nav grāmatu un pasniedzēju latviešu valodā, Latvijai nav kuģu un tamlīdzīgi. Tie nav argumenti! Jādomā, kā risināt jautājumus, jā, varbūt nav grāmatu latviski, bet es redzu, ka pasniedzēji ir sagatavojuši konspektus un izdales materiālus latviski. Agrāk bija gadījumi, kad pasniedzējiem nebija valsts valodas prasmes apliecības vai arī tās bija viltotas, bet tagad ar to viss ir kārtībā. Pasniedzēji man teikuši, ka kādreiz neviļus lekciju laikā pārejot uz krievu valodu, piemēram, kad kāds kaut ko krieviski pajautājot. Nav aizliegts krieviski paskaidrot starpbrīžos vai pēc lekcijām, bet lekciju laikā Latvijas valsts skolā jārunā tomēr valsts valodā. Kad es kā inspektore sēžu lekcijās, viss ir kārtībā, viss notiek latviski, bet par to, kas notiek, kad neesmu klāt, nevaru atbildēt. Pēdējā laikā neesmu nevienu sodu uzlikusi, jo nav bijis iemesla.”

 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. kāpēc starp svešvaladām krievu valoda nav tik patīkama? labāk braauksiet uz lielbritāniju, tikai lai nebūtu krievi. bet kad strādāsiet visūr runā krieviski. bagāta, briņišķīga krievu valoda no kuras visi latvieši izmanto vardus- davai, poidjom, un krievu mats. mīļie lamajaties savā valodā, un nevajag zagt no visām valodām vārdus un pēc tam sudzēties, kadi esat jūs, tāda ir jūsu valstība, tāpēc nevajag begt uz angliju, davai mācīes šeit savā dzimtā zeme.Xa-xa

Draugiem Facebook Twitter Google+