Sūdzēties ir vērts. Atgriežoties pie publicētā 0
Autori: Ivars Bušmanis, Atis Jansons
“Latvijas Avīzes” 19. janvārī rakstā “Vai sūdzēties ir vērts” mūsu pieredzējušais žurnālists Egons Strautiņš izstāstīja paša piedzīvoto autostāvvietā K. Valdemāra ielā Rīgā.
“Kad grasījos aizbraukt no legālas 20 minūšu autostāvvietas, inspektors pieklauvēja pie loga un palūdza pagaidīt, kamēr uzrakstīšot protokolu par to, ka neesmu uzrādījis apstāšanās laiku,” stāstīja žurnālists. Nenoliedzot pārkāpumu, viņu saniknoja neadekvātā soda naudas summa – 30 eiro, un viņš nolēma pārsūdzēt inspektora lēmumu. Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs E. Rudzītis nolēma inspektora R. Bola pieņemto lēmumu atcelt un lietu izbeigt, bet autovadītājam par administratīvo pārkāpumu izteikt mutvārdu aizrādījumu. Tamdēļ raksta autors noslēgumā secināja: “Sūdzēties allaž ir vērts, lai vismaz noskaidrotu, kāpēc anonīmi esi sodīts tā, nevis citādi, un vai vispār esi tik ļoti vainīgs.”
Pēc tam redakcija saņēma Rīgas pašvaldības policijas Centra pārvaldes Sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas inspektora Reta Bola iesniegumu par nepatiesu ziņu atsaukšanu, jo rakstā viņam ir “celta neslava, t.i., tur redzami nepatiesi, manu personu apkaunojoši izdomājumi”.
Pirmā neslava cēlusies no tā, ka Egons Strautiņš protokolu paziņojumu nosaucis par administratīvo protokolu. Šo formālo kļūdu gan autors, gan redakcija atzīst, bet tajā nesaskata neslavas celšanu.
Otrā neslava radusies no rakstā atstāstītā “toties izdzirdēju fantastisku ieteikumu – man vajadzējis kaut vai ar pirkstu uzvilkt apstāšanās laiku uz mašīnas netīrajām durvīm…”. Tos Rets Bols sauc par “pilnīgiem meliem un nepatiesību. Šādu padomu nekad un nevienam neesmu devis”. Sodītais autovadītājs Strautiņš policista teikto par durvju aprakstīšanu kā savu izdomājumu kategoriski noliedz, jo “tiktāl mana fantāzija nekad nav sniegusies”. “LA” redakcija nav iemesla neticēt ilggadējam žurnālistam, kurš turklāt šo izteikumu uzreiz norādījis savā pārsūdzības rakstā Rīgas pašvaldības policijai. Tad viņam nebija ij padomā rakstīt avīzē.
Šo gadījumu, kurā vainotājs un apvainotais mainās vietām, ir grūti izšķirt, tāpēc lūdzām to komentēt policijas darbinieku Aigaru E. ar 30 gadu pieredzi: “Ņemot vērā rakstā sniegto informāciju, var secināt, ka pierādījumu bāze tam, vai rakstā sniegta patiesa informācija, ir nepietiekama. Neviena persona – ne policijas darbinieks, ne ceļu satiksmes dalībnieks – nevar pierādīt, ka šāds teksts ir bijis. Atceltais administratīvais sods 30 eiro apmērā liecina, ka bija jāiedziļinās, vai ceļazīmē norādītais atļautais stāvēšanas laiks tika ievērots vai ne. Novērojumi liecina, ka lielākā daļa vairāk vai mazāk, bet iekļaujas šai laika posmā. Autovadītājiem būtu vēlams sevi aizsargāt iespējamo turpmāko provokāciju novēršanai ar audioierakstu vai ar videoierakstu. Savukārt valsts vai pašvaldības policistam sen ir ieteikts veikt video un audioierakstu, tādējādi novēršot iespējamos korupcijas riskus un interešu konfliktu. Tas kalpotu par pierādījumu tiesvedībā, ja tāda pastāvētu.”
Vai policists teica tā vai citādi – nav būtiski. Jāatceras, ka autostāvvietās, kur norādīts stāvēšanas laika ierobežojums, ir jānorāda laiks, kad atstāta mašīna.
