Laukos
Gaļa un zivis

Sufolkas aitu šķirne – izcelšanās un īpašības 16

Sufolkas aitas. Foto no Agro Tops arhīva.

Šķirnes izcelšanās

Sufolkas šķirne radīta, krustojot Sautdaunas (Southdown) teķus ar Norfolkas ragainajām (Norfolk Horned) aitām. Krustošana deva labus rezultātus, un jau kopš 1810. gada Lielbritānijā tika fiksēta jauna – Sufolkas šķirne.

Britu Sautdaunas šķirnes ciltstēvi bija liela auguma ar tumšu galvu un kājām, garu kaklu un zemu, ne sevišķi gaļīgu plecu daļu, bet platu un muskuļotu krustu daļu.

Norfolkas ragainās aitas – mūsdienās reti sastopamas – bija mežonīga un izturīga šķirne, kas mita Anglijas dienvidaustrumu krastā – Sufolkas, Norfolkas un Kembridžas reģionos ar sausu, bet vējainu un vēsu klimatu. Nelīdzenajā apvidū dzīvniekiem bija jāmēro lieli attālumi pieticīgās barības meklējumos, tāpēc Norfolkas šķirnei, piemērojoties šai dzīvesvidei, izveidojās īpaši muskuļots un norūdīts ķermenis. Dzīvnieki bija vieglas, muskuļotas miesasbūves, ar garu ķermeni un kājām, melnām galvām, un abu dzimumu pārstāvji dižojās ar ragiem.

Lai arī Norfolkas ragainā šķirne un tās krustojumi bija labi ieredzēta gan tolaiku lauksaimnieku, gan miesnieku vidū, acīm redzamie mīnusi – garās kājas, ragi un mežonīgā daba – lika eksperimentēt ar jauniem krustojumiem. Kā viens no veiksmīgākajiem tolaik izrādījās Sautdaunas un Norfolkas ragainās šķirnes krustojums, kas samazināja lielu daļu no abu šķirņu nevēlamajām īpašībām. Sufolkas šķirne no Norfolkas ragainās mantojusi auglību, izturību un dzīvnieku aktīvo dabu, bet izcilā miesasbūve un gaļība nāk no Sautdaunas šķirnes dzīvniekiem. Interesanti, ka sākotnēji Sufolkas šķirne saukta vienkārši par blackfaces jeb melno seju aitām, bet 1859. gadā Anglijas Karaliskajā lauksaimniecības asociācijā šķirne atzīta oficiāli un ieguvusi Sufolkas nosaukumu.

Šķirnei ir izveidoti trīs tipi.

Amerikas Sufolka – ļoti lielas un garas aitas, derīgas intensīvai audzēšanai. Sasniedzot dzīvmasu 60–70 kg, gaļa nesatur daudz tauku;

Britu Sufolka – raksturīgas zemākas un platākas aitas ar spēcīgāku muskulatūru. Pateicoties tai, ātri sasniedz vēlamo kautmasu. Labs dzīvmasas pieaugums, nobarojot ar zāles lopbarību. Piemērotas ganīšanai ganībās;

Holšteinas Sufolka – Amerikas un Britu Sufolkas krustojums. Ķermenis vidējs līdz liels, ar spēcīgu krūšu, muguras un cisku muskulatūru. Aug ātri un labi uzņem barību. Piemērota krustošanai ar citām aitu šķirnēm. Krustojumi uzrāda labus nobarošanas rezultātus.

Šķirnes īpašības

Sufolkas šķirne ir labi piemērota intensīvai dzīvnieku audzēšanas metodei. Tai raksturīgi vidēja līdz liela auguma gaļas tipa dzīvnieki ar krēmkrāsas vilnu un izteikti melnas krāsas segmatiem klātu galvu un kājām. Ausis vidēji garas, var būt nokarenas. Ragu nav. Vidēji garš, spēcīgs kakls, dziļš un plats krūšukurvis. Spēcīga muguras un cisku muskulatūra, kas veidojas līdz pat lecamajai locītavai, cieti tumši nagi. Vēders klāts ar vilnu. Vilnsega samērā īsa – 7–9 cm, nesaveļas. Galva klāta ar vilnu līdz pakauša līnijai. Vilnas nocirpums teķiem 4–5 kg, aitām – 3–4 kg.

Galvenā šīs šķirnes iezīme ir jēru ātraudzība un agrā dzimumbrieduma sasniegšana, kas, pareizi un pilnvērtīgi dzīvniekus barojot, ļauj saimniekot ātrāk un efektīvāk. Lai sasniegtu maksimālo efektu jēru ātraudzībā, tiem nepieciešama piebarošana ar spēkbarību, kurā ir 18–22% proteīna. Tas nozīmē, ka tradicionālajiem graudaugiem – auzām, kviešiem, miežiem u. c. – jāpievieno arī soja, zirņi, pupas vai cita graudaugu piedeva, kas satur daudz proteīna.

Sufolkas teķi ir ļoti aktīvi un nezaudē vaislību arī karstā laikā. Piemēroti lecināt ar dažādām šķirnēm, iegūstot labus krustojuma jērus. Ļoti labi rezultāti sasniedzami, krustojot Sufolkas ar Vācijas Vietējās merino šķirnes aitām.

Sufolkas šķirnes aitām raksturīgs sezonveida meklēšanās cikls, meklēšanās sezona ir gara. Jēri aug strauji un gaļas tirgus svaru var sasniegt jau 3–5 mēnešos. Aitiņas var lecināt salīdzinoši agri – sākot ar 55 kg, ko tās sasniedz 5–6 mēnešos.

Pieredze šķirnes audzēšanā
SIA LZZ Plus saimniecībā Siguldā Aivara Gailīša gādībā aug ganāmpulks ar 180 aitu mātēm. Viņš ar Sufolkas šķirņes teķiem lecina Latvijas tumšgalves un priecājas, ka nu jau pavisam drīz krustojot pats būs izaudzējis dzīvniekus ar 100% Sufolkas šķirnes asinību.

“Sufolkas šķirne ir ļoti skaista, dzīvnieki labi veidoti, ļoti patīk viņu melnā galva un nopietnais, muskuļotais ķermenis. Vienīgais mīnuss, kā jau visām tēva gaļas šķirnēm, ir tas, ka aitu mātēm ir maz sajēgas par bērnu audzināšanu. Šā iemesla dēļ izaudzēt sufolkas līdz pieaugušam dzīvniekam nemaz nav tik vienkārši. Aitumātēm bieži ir tikai viens jērs, gadās, ka tās jērus nepieņem, tāpēc ganāmpulkam sadzīt pieaugumu var lēnām. Cita lieta – ņemt Sufolkas teķi krustošanai. Jēri aug strauji, un piecos mēnešos varu dabūt kautsvaru vidēji 30 kg no jēra. Jērus, protams, piebaroju ar spēkbarību,” tā Aivars, piebilstot, ja jau ar Sufolkas šķirni iesākts, ar to arī saimniecība plāno strādāt nākotnē.

Raunas pagasta Ķeveitos saimnieko Marika un Atis Riekstiņi. Viņu ganāmpulkā ir gan Romanovas, gan Dorperas, gan Sufolkas šķirnes dzīvnieki un to krustojumi. Saimnieki izmēģinājuši arī dubultheterozi – vispirms sakrustot Romanovas aitumātes ar Dorperas šķirnes teķi, un šī krustojuma pēcnācējus tālāk krusto ar Sufolkas šķirnes teķi. Tomēr, vai dubultheteroze dod vajadzīgo efektu – ātraudzīgākus jērus –, saimniekiem vēl grūti spriest, jo saimnieko salīdzinoši īsu laiku – pusotru gadu. Saimnieki neizmanto Sufolkas šķirni pirmā krustojuma jēru iegūšanai.

Ganāmpulkā ir 18 Sufolkas šķirnes aitumātes, un saimnieks Atis enerģiski atspēko, viņaprāt, mītu par Sufolkas aitu sliktajām mātes īpašībām.

“Runas par sliktajām Sufolkas šķirnes mātes īpašībām dzirdējām, jau pirms iegādājāmies šos dzīvniekus, bet pagaidām tās liekas pilnīgās muļķības. Mums visas Sufolkas aitumātes savus bērnus līdz šim ir pieņēmušas. Tiesa, šie dzīvnieki ir lielāki un lēnīgāki, paiet laiks, līdz jēri tiek līdz mātes pupam. Ne tā kā Romanovas šķirnes jēri – pusotru minūti pēc dzimšanas tie jau ir kājās un zīž. Es arī stipri apšaubu, vai šī šķirne tādā aitu lielvalstī kā Lielbritānija jebkad būtu kļuvusi tik populāra, ja tai būtu bijis tik būtisks mīnuss kā sliktas mātes īpašības.

Saimniekojam bioloģiski, līdz ganību sezonai jēriem dodam graudu maisījumu, bet, tā kā bioloģiskajā saimniekošanā spēkbarībai ir savi ierobežojumi, tad, protams, jēru svars, tos realizējot, ir mazāks. 4,5 mēnešos dzīvsvars ir ap 40 kg, izkāvums – 50–51%.”

l Dace Trupāne, veterinār­ārste: – Nesen praktizējos Skotijā kādā aitu fermā, kur audzēja Sufolkas šķirnes britu tipa aitas. Tām bija jēru laiks, tāpēc varēju iepazīt šo šķirni tieši no šā rakursa. Jāteic, iespaids radās šāds: Sufolkas šķirnes jēri piedzimst, lai nomirtu. Jēri dzima milzīgi, 8–10 kg smagi, tiem bija slikta dzīvotspēja, un nereti pagāja pat divas stundas, līdz jērs sāka stutēties uz kājām. Saimnieks pat negaidīja, vai un kad jērs sāks zīst aitu, – uzreiz pēc piedzimšanas tam deva mākslīgo pirmpiena maisījumu. Protams, jāņem vērā arī apkārtējie apstākļi – ferma bija pārblīvēta ar dzīvniekiem, un, tā kā konkrētās Sufolkas šķirnes aitas saimniekam bija ļoti vērtīgas, viņš, iespējams, tās bija arī mazliet pārbarojis. Jēri bija tik lieli, un dzemdības apgrūtinātas. Tomēr tendence – lēnīgi, neaktīvi jēri – bija acīm redzama. Par Sufolkas mātes īpašībām gan neko sliktu nevaru teikt – mātes pienākumus aitas pildīja labi. Toties dažādu krustojumu aitas, lecinātas ar Sufolkas teķi, deva vienkārši ideālus jērus, un tur iepriekšminēto problēmu nebija.

Pētījumi

Profesore, Dr. agr. Daina Kairiša, darbojoties Latvijas Aitu audzētāju asociācijā, izstrādājusi projektu Dažādu šķirņu un to krustojumu izmantošanas iespējas kvalitatīvu liemeņu jēru gaļas ieguvei Latvijā. Projeks aizsākts 2013. gadā, pateicoties Zemkopības ministrijas finansējumam, un daļa no tā saistīta ar pētījumu par Dorperas un Sufolkas šķirnes vaislinieku izmantošanas efektivitāti, krustojot tos ar Romanovas šķirnes aitām. Pētījuma rezultāti par Dorperas šķirnes krustojumiem jau ir pieejami, bet Sufolkas šķirnes krustojumu pētījumu rezultāti vēl ir izpētes procesā, jo šīs šķirnes krustojuma jēri iegūti tikai šogad. Gaidīsim rezultātus!

Sufolkas šķirnes aitu rādītāji

n Jēru meiteņu (6 mēn.) svars – 50–60 kg

n Jēru puiku (6 mēn.) svars – 60–80 kg

n Audzējamo teķu (1 gads) svars – 90–120 kg

n Vaislas teķu svars – 120–160 kg

n Aitu māšu svars – 70–100 kg; auglība – 150–200%

n Nobarojamo jēru dzīvmasas pieaugums diennaktī kontrolnobarošanā līdz 42 kg dzīvmasai sasniedz vidēji 400–500 g, kautiznākums – 48–50%.

(No Latvijas Aitu audzētāju asociācijas izstrādātās Ciltsdarba programmas Sufolkas šķirnes aitu selekcijai Latvijā)

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.lv