Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
28. augusts, 2012
Drukāt

Suitu karogs – joprojām augstu mastā


Foto - Baiba BucenieceFoto - Baiba Buceniece

Iebraucot Alsungā, uzreiz top skaidrs, ka esi nonācis suitos. Divas meitenes tirgus placī pārdod spilgti oranžos sklandraušus, bet mazliet tālāk pilsētas centrā pārdevēja Linda Sīle aicina veikalā “Rija” aplūkot suitu amatnieku paveikto.

 

Būdama ne tikai starp amatniekiem, kuri tepat uz vietas darina suitu tradicionālajiem rakstiem rotātus cimdus, zeķes, virtuves piederumus un greznumlietas, bet strādājot arī par skolotāju vizuālās mākslas klasē, Linda pārliecināti stāsta: kopš iegūts UNESCO statuss, kultūrtelpas lietas acīmredzami ir pavirzījušās uz priekšu: “Īstenota virkne izglītojošu projektu, atvērts šis veikals, manāms tūristu pieplūdums, arī jauniešos jūtama aizvien lielāka vēlme piedalīties tradīciju saglabāšanā,” viņa saka.

 

Prioritāte – 
jaunākā paaudze

Suitu tautastērpu pilnīga apzināšana un dokumentēšana, vasaras tradīciju skoliņa, tradicionālo mūzikas instrumentu iegāde, jostu aušanas pulciņš Alsungas vidusskolā, suitu mantojuma telpas iekārtošana, kokles spēle pirmsskolas vecuma bērniem – šī ir tikai maza daļiņa ilgtermiņa projektu, pie kuriem jau šobrīd strādā etniskās kultūras centrs “Suiti” un tā vadītāja Dace Martinova. Taču ieceru un ideju par to, kas darāms 
suitu kultūras saglabāšanas un attīstības labā, patiesībā esot krietni vairāk.

Daļa no tām atspoguļojas arī pašā pieteikumā UNESCO statusam, ieskaitot nodomu iekļaut suitu novada mācību skolu izglītības pro-grammā, kā arī izstrādāt un izdot grāmatas suitu dialektā. “Primārais tomēr ir nodrošināt, lai ikdienā notiktu pamata lietas – piemēram, lai skolai būtu jostu stellītes un meitenes varētu mācīties amatu,” saka D. Martinova. Viens no sāpīgākajiem neatrisinātajiem jautājumiem ir suitu novada mācības materiāli. Tā arī vēl nav izdevies rast finansējumu to pilnīgai izstrādei, lai suitu novada vēsturi, ģeogrāfiju un dialektu varētu bērniem pasniegt vietējās skolās.

 

Grib dot 
pozitīvu enerģiju

Patiesībā lielākā daļa līdzšinējo biedrības projektu īstenoti, galvenokārt pateicoties aizrautīgāko un aktīvāko suitu cilvēku personīgajam ieguldījumam. Viena no spēcīgākajām un atpazīstamākajām personībām šajā pulkā ir “Suitu sievu” vadītāja Ilga Leimane, kuru sastopam viņas mājā Alsungā, ķimerējoties ap krustiņiem izraibinātu rūtiņu kladi. Ilga stāsta un rāda, cik daudz suitu sievām darba augustā! Liekas, tikai nupat viņas atgriezušās no Aglonas, Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, kur godam nodziedāta svētā nakts mise, bet priekšā plejāde ar kristībām un kāzām.

 

“Vienu varu pateikt droši – vai nu tā ir sakritība, vai ne, bet, kopš esam iekļuvuši UNESCO sarakstā, pēc suitu sievām ir tik nenormāls pieprasījums, kādu vēl nekad neesmu pieredzējusi!” saka Ilga.

 

Taču arī viņai, domājot par suitu kultūrtelpas attīstību, sevišķs lepnums par jaunāko paaudzi, un, proti, par folkloras kopu “Suitiņi”, kas šogad labi startējuši “Pulkā eimu, pulkā teku” konkursā. Un pie tam izlēmuši palikt tepat Alsungas vidusskolā, nevis doties kur projām. “Var jau, protams, visā saskatīt tikai slikto; arī pašreizējā suitu situācijā. Bet daudz vieglāk tomēr ir dzīvot tad, ja ir iespēja kopt savas tradīcijas un dalīties ar tām. Es taču redzu, cik pacilāti un iedvesmoti cilvēki kļūst, noklausoties mūsu dziedājumus,” savu attieksmi pret suitu lietām pauž Ilga. Viņa bijusi arī viena no iniciatorēm Alsungas austuvei. Tur izvietotas pavisam 11 stelles, uz kurām vietējie sev darina suitu tautastērpus.

 

Tikpat ekskluzīvi 
kā Francijā
Suiti7_BB_14

“Šo triju gadu laikā suitu kultūrtelpas glābšanā esam iesaistījuši ļoti daudz cilvēku!” lepni stāsta Alsungas novada domes priekšsēdētājs, galvenais UNESCO pieteikuma rakstītājs Grigorijs Rozentāls. Tieši viņš arī bija centrālā figūra 2008. gada nogalē notikušajos protestos pret vēsturiskā suitu novada iznīcināšanu, draudot pasludināt Suitu brīvvalsti Alsungā, ja valdība to pievienos Kuldīgas novadam. Protesti gan vairs nevarēja ietekmēt to, ka no vēsturiskā novada atšķēla Gudeniekus, ko pievienoja Kuldīgai, bet savukārt Jūrkalni ‒ Ventspilij.

G. Rozentāls stāsta, ka no savulaik detalizēti izstrādātā suitu kultūrtelpas glābšanas plāna līdz šim gan diemžēl izdevies īstenot vien aktivitātes, kurām nepieciešams minimāls finansējums. Apjomīgākie projekti tiek atlikti. Joprojām nav izstrādāta un izdota suitu dialekta gramatika, novadā nav notikusi arī infrastruktūras sakārtošana, kam savulaik, rakstot pieteikumu, tika cerēts piesaistīt vairākus miljonus no dažādiem fondiem. “Pašlaik es varu izdarīt, piemēram, tādas lietas kā celt izglītības kvalitāti, taču arī tas notiek drīzāk tādā lāpīšanās režīmā. Kā nelielai pašvaldībai Alsungas novadam nav pieejamas tās ES fondu finansējumu programmas, kas rezervētas tikai lielajām pašvaldībām,” atzīst G. Rozentāls. Pavisam citādu ainu viņš zīmē, runājot par Igaunijas setu kopienu, ar kuru šo gadu laikā suitiem izveidojusies cieša draudzība tradīciju līdzības dēļ. Suitiem par finansējumu kultūras projektiem līdzās citiem jācīnās Valsts kultūrkapitāla fonda konkursos, bet setiem ir pieejama valsts mērķpro-gramma gan tradīciju stiprināšanai, gan arī ekonomikas veicināšanai reģionā. “Tie līdzekļi, ar kuriem var darboties setu kopiena, nav salīdzināmi ar kripatām, ar kurām mēs te mokāmies. Līdz šim arī nav izdevies valdības līmenī iekustināt, lai mērķprogramma tiktu izstrādāta,” stāsta G. Rozentāls.

Viņš ir apņēmības pilns turpināt iesākto, ar aizrautību sākot stāstīt par gaidāmajām Miķeļa dienas svinībām 29. septembrī. Tas esot viens no suitu dzīves spilgtākajiem un arī svarīgākajiem notikumiem pēdējos trīs gados, kad notiek arī tradicionālo ēdienu mielasts, ko gatavo pašas labākās vietējās saimnieces.

 

Uzziņa

Pavisam Latvijā pašlaik ir aptuveni 2800 suitu liela kultūras kopiena, kas apdzīvo Alsungas, Jūrkalnes un Gudenieku novada teritorijas.

Suitiem tipiskās tradīcijas: sklandraušu un maizes cepšana maizes krāsnī, burdona dziedāšana, kokles spēle, tautastērpu aušana, reliģiskās katoliskās tradīcijas, suitu kāzas, kā arī suitu dialekts.

Zināmākie kultūras pārstāvji: etnogrāfiskais ansamblis “Alsungas suitu sievas”.

Nozīmīgākais suitu festivāls: ik pēc trim gadiem notiekošais starptautiskais Burdona festivāls (norisināsies nākamgad).

Vairāk informācijas par suitu kopienu un tās kultūru: www.suitunovads.lv

 

Viedokļi

Kad varētu tikt izstrādāta un iedzīvināta sākotnēji (2009) solītā mērķprogramma suitu kultūrtelpas attīstībai?

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne: “Suitu kultūras tradīcijas ir unikālas visas Latvijas kultūras kontekstā, tādēļ valsts pienākums ir iespēju robežās sniegt nepieciešamo atbalstu to aizsargāšanai un saglabāšanai, tieši tāpat kā saglabājot latgaļu un līvu kultūrtelpas vērtības. Tomēr suitu kultūrtelpas saglabāšana visvairāk atkarīga no pašu kopienas cilvēku aktivitātēm. Kā viens no suitu kultūrtelpas atbalsta instrumentiem būs likums par Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kurā būs atrunāta visu Latvijā esošo kultūras grupu, kopienu nemateriālā mantojuma saglabāšanas kārtība.”

 

Kādas ir suitu iespējas pretendēt uz pasaules UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma fonda līdzekļiem novadu mācības materiālu izstrādei un izdošanai?

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa: “Vienu reizi suiti šo finansējumu no fonda ir jau saņēmuši – izstrādājot pieteikumu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Par šo naudu tika izstrādāts arī kultūrtelpas prezentācijas disks. Tā kā mēs neesam ne Āfrika, ne arī Dienvidaustrumāzijas, ne arī Latīņamerikas mazā valsts, mums būtu pienākums nogaidīt vismaz astoņus līdz desmit gadus, līdz varam atkārtoti pieteikties fonda finansējumam. Atšķirībā no Latvijas neviena cita Eiropas reģiona valsts no šā fonda finansējumu nav lūgusi. Suitu Kultūrtelpa ir jautājums, kas Latvijai jāatrisina pašai kultūrkapitāla fonda, valsts un pašvaldību finansējuma līmenī.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+