Šulcs sabiedriskās domas aptaujā apsteidz Merkeli 0
Vācijas Sociāldemokrātu partijas (SPD) kandidāts kanclera amatam Martins Šulcs sabiedriskās domas aptaujā par 16 procentpunktiem apsteidzis Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Pēc sabiedriskās raidorganizācijas ARD pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka gadījumā, ja kanclers tiktu ievēlēts tagad tiešās vēlēšanās, uzvarētu Šulcs, kurš līdz šim ieņēma Eiropas Parlamenta prezidenta amatu. Par Šulcu, ja kanclers tiktu izraudzīts tiešās vēlēšanās, gatavi balsot 50% aptaujāto, bet par Merkeli, kas pārstāv kristīgos demokrātus (CDU), – 34% respondentu, liecina aptaujas rezultāti.
Tomēr Bundestāga vēlēšanās septembrī vācieši nebalsos tieši par kanclera amata kandidātiem.
Salīdzinot ar aptauju, kas tika veikta janvāra beigās, Šulca popularitāte pieaugusi par deviņiem procentpunktiem, bet Merkeles – samazinājusies par septiņiem procentpunktiem.
Septiņi procenti no aptaujātajiem apgalvoja, ka nebalsotu ne par Šulcu, ne Merkeli.
Aptaujas rezultāti liecina, ka arī SPD popularitāte ir pieaugusi, kopš partija paziņoja, ka par tās līderi kļuvis Šulcs ar mērķi Bundestāga vēlēšanās stāties pretī Merkelei.
SPD šobrīd atbalsta 28% vēlētāju, kas ir partijas labākais rezultāts kopš 2013.gada beigām. Tomēr CDU joprojām ir spēcīgākā Vācijas partija, kuru atbalsta 34% vēlētāju, kas gan ir par trim procentpunktiem mazāk nekā janvārī.
Puse no visiem aptaujātajiem vēlētos redzēt sociāldemokrātus pārņemam kontroli pār federālo valdību, un tikai 39% respondentu uzskatīja, ka valdību būtu jāturpina vadīt politiķim no CDU un to Bavārijas meitaspartijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU).
Aptauja tika veikta no pirmdienas līdz trešdienai un tajā piedalījās 1506 balsstiesīgie vēlētāji.
Rezultāti liecina, ka atbalsts eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD) kopš janvāra sarucis par trim procentpunktiem un pašreiz ir 12%. Arī atbalsts “zaļajiem” un kreisajiem ekstrēmistiem “Die Linke” (“Kreisie”) sarucis par procentpunktu un ir attiecīgi 8% katrai. Savukārt brīvo demokrātu (FDP) popularitāte pieaugusi par vienu procentpunktu un ir 6%, proti, pārsniedz likumā noteikto 5% barjeru iekļūšanai Bundestāgā.
