Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. jūlijs, 2012
Drukāt

Sūnas dārzā. Kā ar tām cīnīties?

Foto-Flickr/bee wolf rayFoto-Flickr/bee wolf ray

“Ar kādiem līdzekļiem vislabāk cīnīties pret sūnu dārzā? Esmu daudz ko izmēģinājis, bet nelīdz!”
 Nikolajs Buls Plakanciemā

 

– Sūnu augšanai dārzā var būt trīs iemesli: pārāk skāba (pH 4 – 5,4), sablīvēta augsne, kurā trūkst skābekļa, vai arī ir kālija deficīts – zem 100 mg/kg, – skaidro Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta Agroekoloģisko pētījumu nodaļas vadošā pētniece Regīna Timbare.

Lai noteikto īsto iemeslu, ieteicams noņemt  vidējo augsnes paraugu  (to sagatavo, sajaucot augsni  no apmēram 15 vietās lāpstas dziļumā savāktiem atsevišķiem paraugiem) un aptuveni 0,5 kg nogādāt Valsts augu aizsardzības dienesta Agro­ķīmijas laboratorijā analīzēm (Rīgā, Lielvārdes ielā 36/38, tālr. 67553539). Augsnes paraugā vajadzētu noteikt augsnes reakciju pH, organisko vielu, augiem izmantojamā fosfora un kālija, kā arī apmaiņas magnija saturu.

Droši vien dārzā ir kāda vieta, kur sūna tomēr nav ieviesusies un viss aug labi – no tās derētu noņemt atsevišķu paraugu. Lai saprastu, kāds iemesls ir sūnu izplatībai un kultūraugu sliktai augšanai, divu atšķirīgu paraugu analīžu datu salīdzināšana ir ļoti noderīga.

Ļoti labi augsni neitralizē lapu koku pelni. Tos var izmantot skābo augšņu kaļķošanai, kā arī augsnes papildināšanai ar kāliju. Tie satur visas augiem nepieciešamās barības vielas (izņemot slāpekli), sevišķi daudz tajos ir kālija, arī fosfora un kalcija. Augsnē pelnus iestrādā (ierok vai ierušina ar kapli) rudenī pēc ražas novākšanas vai agri pavasarī līdz kultūraugu stādīšanai. Atšķirībā no karbonātkaļķiem vai būvkaļķiem pelni ir lēnas iedarbības kaļķošanas materiāls.

Ja augsnē trūkst skābekļa, tā pēc lietus jāirdina, lai rastos labvēlīgi apstākļi aerobo baktēriju darbībai un augu saknēm piekļūtu gaiss.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+