Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. augusts, 2013
Drukāt

Sūnas siltumnīcā… Kā tikt vaļā?

stilumnic2

“Ko darīt, lai likvidētu zaļganu sūnu siltumnīcā? Speciālisti saka – jākaļķo! Gribu uzzināt secīgi: kas un kā jādara? Piemēram, vai vajag norakt zemes virskārtu, vai ir jāmēslo? Ja ir, tad – kā un ar ko?” 
Māra Rozalinska Valmierā

 

Koptās un bieži irdinātās platībās sūnu parasti nav. Ja tās ieviešas, augsne ilgāku laiku nav ne ravēta, ne rušināta. Sūnu sugu sastāvs piemājas dārzā, zālienā vai jebkurā citā vietā var daudz pastāstīt par augsnes reakciju, auglību un mitrumu.

Platībās, kur sūnām netraucē, tās vairojas ļoti ātri. Bioloģe Ligita Liepiņa stāsta, ka siltumnīcās biežākās viešņas ir sudraba samtīte (Bryum argenteum), nokarvācelīšu polija (Pohlia nutans), purpura ragzobe (Ceratodon purpureus). Šīs sūnas aug dobēs vai podos, tomēr augiem nekaitē. Tieši pretēji – tās aizsargā no patogēniem, jo satur antibakteriālas vielas, un aiztur mitrumu. Turklāt aizņem mazus laukumus un nebūt nav agresīvas.

Grūti apkarojama nezāle ir parastā maršancija – labos barošanās apstākļos gada laikā spēj veidot diezgan ievērojamus laukumus. Augsne apmēram 1 – 2 cm dziļumā ir sasaistīta – nonāk gabaliem.

Maršancija pieder pie aknu sūnu klases sugām, ir pusmūžzaļa, jo veiksmīgi pārziemo un nākamajā pavasarī atjaunojas tajā pašā vietā. Papildus izplatās ar vairķermeņiem un sporām. Sevišķi labi tai patīk augsne pēc glifosātu preparātu lietošanas. Ieviešas ar slāpekli bagātā, blīvā, mitrā, kaļķainā augsnē, bieži sastopama lielveikalu “Depo” tirgotajos koku un krūmu podos, arī kokaudzētavās. Parastā maršancija ir plaši izplatīta visā pasaulē un ir vienīgā sūnaugu suga, par kuru pašlaik veic pētījumus.

Ja maršancija parādījusies siltumnīcā, tikt ar to galā nav vienkārši. Sūna nelabprāt pamet vietu, kur pati ieaugusi. Rietumu valstīs to iznīcināšanai izmanto speciālus herbicīdus, pie mums vēl nav neviena sūnaugiem reģistrēta augu aizsardzības līdzekļa. Šādā situācijā ieteicams nomainīt substrātu, uzmanīgi norokot to kopā ar sūnām vismaz 20 cm dziļumā. Var zemi paskābināt ar kūdru (līdz pH 6,5), taču tad sārmainās sūnas var nomainīt citas, kurām nepieciešama skābāka reakcija, tāpēc segums paliek gandrīz tāds pats.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+