Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. septembris, 2013
Drukāt

Suņi – sprinteri. Kas jāzina to saimniekiem?

terjers_skrien2

Protams, skrien visi suņi, izņemot tos, kurus specifiskās ķermeņa uzbūves dēļ paši sargājam no straujām kustībām, taču ir arī īsti sprinteri! Kas sagaida to saimniekus?

 

Cilvēkam, izvēloties suni, vajadzētu arī painteresēties, vai šķirne nepieder pie sporta suņiem. Četrkājaino sportistu uzvedības iemesli un rakstura izpausmes vienmēr meklējamas šķirnes attīstības vēsturē. Pašķirsim dažas lappuses!

Visātrākie

Piemēram, ieraugot lielo lutausi bladhaundu (svarā līdz 70 kg) ar maigo, laipno dabu un melodisko balsi, nerodas iespaids par ļoti aktīvu suni, kas spēj dzenāt mežā vai laukā uzietu sīkdzīvnieciņu. Taču bladhaunds kādreiz Beļģijā ir radīts, lai izsekotu lielos medījumus (briežus, arī vilkus), un šo instinktu ir saglabājis. Tāpēc fiziski ir nenogurdināms un labprāt piedalās pēdu dzīšanas sacensībās.

Tikpat azartisks mednieks, kas, dzenoties pa pēdām, aizmirst visu uz pasaules, ir elegantais greihaunds. Svarā līdz 30 kg, taču ātrumā… Vien jāuzmana, lai aizrautībā netraumētu sev kājas. Tas nozīmē, ka nepieciešams zinošs un lietpratīgs saimnieks, kas prot greihaunda enerģiju novadīt pareizā virzienā, nepazaudēt viņu pastaigu laikā kādā skrējienā un pasargāt citus mājdzīvniekus, piemēram, kaķus no šī suņa dzelžainā tvēriena. Ar tikpat zibenīgām kustībām izceļas nepārveidotā, primitīvā šķirne – azavaks. Taču šie suņi pasaulē ir liels retums.

Vēl viens zibeņzellis, kas ar savu ašumu var radīt lielas problēmas nepieredzējušam saimniekam, ir malinuā. Tā ir viena no Beļģijas aitu suņu šķirnēm, kas pasaulē ar labām sekmēm strādā apsardzes dienestā, palīdz policijas darbā. Lietpratēji to uzskata par vienu no piemērotākajiem šajā arodā bezbailības, ātruma un patstāvīgās spriešanas dēļ. Taču ir medaļas otra puse. Suns pieprasa nepārtrauktu uzmanību, tam nepieciešama ilgstoša fiziska slodze. Tādēļ malinuā vajadzīgs ļoti pieredzējis saimnieks, vislabāk – kinologs.

{gallery id=”2136″}

Krāšņie un mazie

Sirdi vienmēr ielīksmo bezgala krāšņie afgāņu kurti un krievu vēja suņi. Vai zināt, ka abas šķirnes arī ir piemērotas suņu skriešanās sportam? Ikdienā tie rātni iet blakus saimniekiem, ļauj sevi safrizēt un ir bezgala rāmi, pat laiski. Bet zibenīgi pārmainās, ieraugot kustīgu mērķi. Šķirnes attīstības laikā ar īpašu drosmi izcēlies kurts. Tā svara kategorija salīdzinoša nav liela (sver līdz 27 kg), bet Afganistānā medījis pat leopardus, panteras. 
levrete

Vipets un levrete arī ir skrējēji, tikai sīkāki. Abiem raksturīgs graciozs ķermenis un piemīlīga daba. Vipetu esot selekcionējuši angļu ogļrači, kuriem sagribējās izveidot šķirni suņu skriešanās sportam. Taču ar laiku tas pametis sportista karjeru, iemantodams kompanjona lomu. Ir vidēja lieluma suns (svarā līdz 13 kg), kas vienlīdz labi attīsta gan lielu ātrumu (līdz pat 50 km/h), gan pacietīgi un paļāvīgi iet blakus saimniekam. Lieki neceļ brēku, izvairās no konfliktiem un piecieš bērnu delverības – īsts tolerances un inteliģences kalngals!

Toties pati mazākā suņu sacīkšu šķirne – levrete (svarā līdz 5 kg) nāk no augstdzimušajām aprindām. Bijusi taču Kleopatras un vēlāk renesanses laika dāmu mīlule! No turienes – lielā pašapziņa, ar ko saimniekam jārēķinās. Ja ārā levretei ļauj izskrieties ar vēju, mājās tā mēdz snauduļot dienas garumā. Ļoti mundrs un piemīlīgs suņuks, kurš pieķeras savējiem!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+