Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
26. marts, 2015
Drukāt

Artis Drēziņš: Sunim – suņa, cilvēkam – cilvēka vieta (68)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Biķernieku mežā notikušais konflikts starp skrējēju Stradiņu un “Ghetto Games” darbinieku Elbakjanu plaši atspoguļots saziņas līdzekļos. Pirmais atšaudījies no suņa ar kaujas pistoli, otrais “sašņorējis” un piekāvis skrējēju par, viņaprāt, nepamatotu ieroča lietošanu. Sabiedrības domas par to, kurš rīkojies pareizi vai nepareizi, dalās. Likumsargi noskaidro notikušā detaļas.

Bet pat tagad varu izdarīt vienu skaidru secinājumu. Tas balstās uz paša pieredzi, nevis teoriju. Kopš 1987. gada esmu noskrējis vismaz 50 000 km, lielākoties Pierīgā un Rīgā, esmu vicojis arī pa Biķernieku mežu. Pa šiem gadiem agresiju, uzbrukumus no suņiem esmu sastapis vairākus desmitus reižu, sakosts un bijis bīstamās situācijās reizes desmit. Ir bijušas situācijas, kad suņi un viņu saimnieki bijuši tik agresīvi, nekaunīgi, ka – ja bijusi pistole, es arī būtu šāvis… Pēdējoreiz agresiju no vācu aitu šķirnes suņa izbaudīju Ķekavā tajā pašā dienā, kad risinājās notikumi Biķernieku mežā. Stāstu grāmatu varētu sarakstīt par saviem skrējēja piedzīvojumiem ar suņiem. Vienlaikus desmit gadus esmu arī suņa īpašnieks. Pirmo suni pat atradu skrienot pamestu mežā. Bieži rikšoju kopā ar suni, kurš vienmēr (!) ir pavadā. Tā ka varu palūkoties uz situāciju arī no suņa saimnieka puses.

Galvenais secinājums: lai arī cik mīļš ir suns, sunim ir suņa vieta, cilvēkam – cilvēka, izņemot gadījumus, kad suns aizstāv savu saimnieku no reālām briesmām! Lai arī ko saka likumi un noteikumi par suņa lielumu, atrašanos vienā vai otrā sabiedriskā vietā (starp citu, arī privātā teritorijā, ja tajā esmu ieaicināts vai kādu labticīgu iemeslu dēļ iegājis) ar vai bez pavadas, uzpurņa, cilvēkam ir likumīgas tiesības aizstāvēties no suņa, ja viņš sajūt briesmas, līdz pat ieroča izmantošanai. Man arī skrienot vienmēr tāds ir līdzi: saliekamais nazis. Un ir arī noderējis. Jo briesmas ir reālas. To zinu ne tikai no savas pieredzes. Policijas ziņojumi liecina, ka faktiski nav dienas, kad Latvijā netiek sakosti cilvēki. Sakropļotas bērnu sejas, norauti skalpi, līdz asinīm sakosti sirmgalvji, pat daži nāves gadījumi! Vai suņu tiesību vārdā?

Kad 90. gados dzīvoju Ķengaragā, burtiski katrs trešais krosiņš bija sastapšanās ar suni, kas uzbrūk, – tajā laikā īpaši bija modē agresīvas šķirnes un staidzināšana bez pavadas. Skriešanai gatavojos kā karam. Līdz pistolei gan neaizdomājos. Tāpēc neesmu sajūsmā, ka Stradiņš skrien ar kaujas pistoli, bet vienlaikus saprotu viņa motīvus. Stradiņa rīcību ar ieroci vērtēs policija. Arī Elbakjana rīcību. Lai man piedod Elbakjans, simpātijas pret viņu nejūtu. Arī par to, ka medijiem tika iedotas sagūstītā un līdz asinīm piekautā Stradiņa fotogrāfijas – tās ir viņa cieņu pazemojošas, un par to vien draud atbildība.

Es skrienu katru dienu, un man arī ir pazemojoši, ka katrā kilometrā, aiz katra pagrieziena mežā, apdzīvotā, neapdzīvotā vietā jāgaida suņa uzbrukums. Atrunas: “Mans sunītis jau parasti nekož”; “Nevajag te skriet”; “Vai tad suni nevar mežā palaist vaļā?”; “Jūs suni nobiedējāt” un tamlīdzīgas. Iztieku ar stiprām lamām, akmeņiem, koka gabaliem, nazi un drosmi stāties pretim sunim (ja pagriezīsi muguru un bēgsi – noteikti iekodīs!). Dažas reizes ir bijis par mata tiesu līdz fiziskam kontaktam ar suņa saimnieku (pēc viņa iniciatīvas), taču līdz šim viss beidzies laimīgi. Tādu, kuri atvainojušies, ir mazākums.

Pievienot komentāru

Komentāri (68)

  1. Vai varam????#!! Atbildēt

    No 1.04-20.08 visa Norvēģijā suņiem jāatrodas nožogotās teritorijās vai pavadā ar īpašnieku, kad beidzot Latvija pieņems šo elementāro likumu!!!???

    ..

  2. Suņi ir plēsoņu kārtas pārstāvji. Tātad pēc būtības – mednieki. Lielākā daļa no tiem – neapmācīti nereaģēt. Skrejošs cilvēks automātiski tādā sunī izraisa medību, pakaļdzīšanās instinktu. Ja skrien pretī, tad to uztver kā agresiju. Ir suņi, kas automātiski uztver svešu cilvēku kā ienaidnieku saimniekam, citi tieši tā tiek audzināti. Tāpēc, ja cilvēks nodarbojas ar skriešanu, ieraugot kādu suni, obligāti jābeidz skriet, jāpāriet uz soļošanu un lēnām kustībām, lai neizraisītu spontānu un negaidītu agresiju. Pieņemt, ka visiem suņiem obligāti jāizturas kā audzinātiem, jau var, tikai tā ir fantāzija. Reāli suns ir plēsoņa un to nedrīkst aizmirst nekad.

    • Tieši tamdēļ arī sunim jābūt vai nu pavadā vai ar uzpurni!
      Un prātā tas jāpatur nevis apkārtējiem, BET GAN SUŅA SAIMNIEKAM!
      Par suni un tā darbiem, nedarbiem ir atbildīgs SAIMNIES!

    • Ar šādu aprobežotu suņu saimnieku domāšanu rodas visas tās konfliktsituācijas – nevis man kā skrējējam jābaidās un jāpielāgojas neaudzinātu saimnieku (!!) suņu iespējamai reakcijai, bet gan suņu saimniekiem ir jānodrošina pārējiem droša pārvietošanās pa mežu – netiec galā ar savu duksi, tad nav ko publiskās vietās rēgoties, sēdiet abi ar savu suni mājās!

  3. Sākšu ar to, ka trīs reizes mūžā esmu suņu sakosta un pilnīgi noteikti īpašnieku bezadbildības dēļ, BET daudz vairāk reizes dzīvē esmu cietusi no cilvēkiem.
    Izlasīju rakstu un komentārus, un viennozīmīgi nonācu pie secinājuma:
    1) Visiem suņiem jāiziet apmācība valsts nodrošinātas un apstiprinātas programmas ietvaros, lai būtu vienāda apmācība un lai būtu cilvēkiem (arī pensionāriem un invalīdiem) pieejama valsts noteikta maksa par suņu apmācību. Pie patreizējiem apstākļiem neko tādu nedrīkst prasīt, jo cenas nav samaksājamas. Arī suņu saimniekiem vajadzīgi valsts izdotas nevis privāto institūciju apliecības, par suņa audzināšanas, turēšanas un atbildības uzņemšanās prasmju iegūšanu – tāpat kā apliecības rīkoties ar lauksaimniecības ķimikālijām.
    2) Visiem cilvēkiem ir jāiziet apmācības, kā rīkoties kritiskās situācijās satiekoties ar svešu suni, arī par aizsardzības paņēmieniem un atļautajiem pašaizsardzības līdzekļiem. Tas noderēs arī tiekoties ar neadekvātiem cilvēkiem.
    3) Privāto teritoriju aizsargā likums, ja, tā ir norobežota, tad tur nav tiesību nevienam līst bez saimnieka atļaujas, pastkastītes jānodrošina pie robežas. Privātā teritorijā suns var brīvi pārvietoties.
    4) Kamēr šajā jautājumā nav izstrādāta valsts programma un sabiedrība pati ir ļaunāka par suņiem, uzskatu, ka bērniem un sievietēm ir tiesības vest suņus pie saites bez uzpurņiem, lai varētu nodrošināt aizsardzību. Atgādināšu, ka Rīgā ir bijuši gadījumi, kad bērns tiek nolaupīts izvedot suni pastaigāties pie saites, ja sunim bijis uzlikts uzpurnis.
    5) Skrējējiem un pastaigām ar suņiem, jāierāda atsevišķi celiņi parkos, tāpat kā gājējiem un velosipēdistiem
    6) Ir pilnīgi pamatota sievietes prasība par aizsardzību no mugurpuses skrienošajiem, nevaram taču katram pielikt policistu, šo funkciju veic apmācīts suns
    7) Savukārt gājēji, skrējēji un velosipēdisti nedrīkst atrasties uz celiņiem, kas tiks nozīmēti kā suņu staidzināšanas laukumi vai celiņi.
    8)Parkus ieteicams aprīkot ar videonovērošanas sistēmām, kas uzlabos ne vien drošību, bet fiksēs arī visu kategoriju lietotāju pārkāpumus un piemēram, palīdzes pašvaldībai likt saimniekiem savākt aiz saviem mīluļiem
    9) Pilnīgi noteikti jāaizliedz pārvietoties pa parkiem un mežiem (ārpus darba vai dienesta vietas) ar ieročiem (par kaujas ieroču pielietošanu pret neapbruņotu sabiedrības daļu pilnīgi noteikti jānosaka cietumsods), vienīgais izņēmums varētu būt elektrošoks vai gāzes baloniņš kā pašaizsardzības, nevis uzbrukuma līdzeklis.
    Nobeigumā: Visi šeit uzskaitītie pasākumi ir jārisina kompleksi, nevar būt situācija, kad no vienas sabiedrības daļas kaut ko prasa, bet otrai atļauj rīkoties kā ienāk prātā.

    • 1) Visiem suņiem jāiziet apmācība valsts nodrošinātas un apstiprinātas programmas ietvaros, lai būtu vienāda apmācība un lai būtu cilvēkiem (arī pensionāriem un invalīdiem) pieejama valsts noteikta maksa par suņu apmācību. Pie patreizējiem apstākļiem neko tādu nedrīkst prasīt, jo cenas nav samaksājamas.

      Nevajag gan, suns nav pirmās nepieciešamības prece, turi kaķi mājās, jūras cūciņu vai papagaili.
      Speciāli invalīdiem apmācītie suņi ir cits jautājums, tas ir kā nepieciešams darba instruments dzīves kvalitātes uzlabošanai cilvēkam ar garīgās attīstības traucējumiem, kustību traucējumiem vai redzes invalīdiem, kā arī cilvēkiem rehabilitācijas procesā pēc konkrētām traumām.

      2)Nu tu te atkal čugunu lej! Tagad sanāk pēc Tavas attieksmes, ka mums visiem ir jādzīvo par un ap suņiem, mūsu dzīves centram turpmāk jābūt sunim, jāpielūdz to kā Dievu un nedod Die’s, ka nebūšu iemācījies, kā izvairīties no suņa! Pašaizsardzības kursos par suņiem nav jāiet, jāiet ir pašaizsardzības kursos kā tādos, kur suņi ir tikai neliela atkāpe no tēmas. Saprotu, ka sirgsti ar lielummāniju un uzskati, ka visiem tagad jāklanās suņu priekšā, ja gribi, klanies, Tava darīšana, bet neprasi citiem cilvēkiem būt garīgi pasistiem.

      5)Skrējējiem NAV jāierāda atsevišķi celiņi. Atsevišķi parki, kas norobežoti, jānorāda tikai un vienīgi suņiem. Cilvēks var brīvi pārvietoties skriedams gan pa ietvi, gan pa gājēju celiņu, gan pa Biķernieku meža taku.

      6)Kur Tu rāvi par sievietēm, neizcel vienu konkrētu dzimumu, ka tagad tam būtu jābūt prioritāram.
      Apmācīts suns tāpat vien virsū nemetīsies vairumā gadījumu, kamēr ir pie pavadas un sieviete ir spējīga fiziski noturēt suni arī tad, ja tas negaidīti raujas prom ar rāvienu, tad lai staigā kaut ar ziloni pie pavadas, ka tik netraucē apkārtējiem un tos neapdraud.

      9)Tev sajēgas no ieročiem un likumiem, kas regulē to turēšanu un pielietošanu, maigi izsakoties, NAV.
      Vēl jo vairāk, ja ņemam vērā Tavu attieksmi pret suni un cilvēku, proti, visiem jāklanās suņu priekšā, Tavs viedoklis 9.punktā nav par pilnu ņemams un ir ignorējams.

      Nobeigumā – jā, jāsāk beidzot prasīt atbildību no VISIEM suņu saimniekiem, nevis vienmēr vainot sakostos!

      • +10 piekrītu. Cilvēks ir prioritāte, ja netiekat ar suni galā, tad ir arī citi mājdzīvnieki – kāmīši, jūrascūciņas utt., suns obligāti nav jātur, otrs variants – ja nevarat nodrošināt citiem neaizskaramību no sava suņa, tad ar savu mežonīgo suni sēdiet mājās.

  4. Esmu sportojot kritis, kāvies, bet tā sasitis seju pret zemi vēl nav nācies kā Stradiņam.Elbakjans apgalvo, ka pa seju nav sitis. Tā ir tāda pati patiesība, ka viņš fiziski neaizskar tos savus getto puikas, kas viņam nepatīk… Starp citu, par neslavas, apkaunojošas informācijas un fotogrāfiju izplatīšanu medijos draud kriminālatbildība, Bet tās bildes ar asiņojošu Stradiņa seju jau nav Elbakjana un, ja ir, tad tās viņam nozagtas…

  5. Tam suņa saimniekam divus gadus suņu sūdus lasīt uz Rīgas piedirstām ielām….ja jau tik liela suņu mīlestība.

  6. Štrunts par kaķa lleluma suņiem. Tie lai skraida un vaukšķ, daudziem tas no dabas ielikts. Galvenais lai lielie un kaujas suņi nelien pie cilvēkiem.

  7. Vienreiz viens normāls raksts par suņiem. Latvijā cilvēki (viena daļa) ir apsēsti ar suņiem. Tas no mīlestības trūkuma. Suns aizstāj sievietei vīru, bērniem vecākus. Pamēģini kaut ko suņa saimniekam aizrādīt. Dabūsi pretī tādas rupjības! Plašsaziņas līdzekļos raidījumi par suņiem un kaķiem vairāk nekā par cilvēkbērniem. Kauns taisni, cik tālu esam nonākuši – līdz suniskai sabiedrībai! Meži pilni suņu mēsliem. Tie vis nepazūd un neizkūst, jo barības vielās acīmredzot kaut kas dikti stings iekšā. Izrādās, ka arī likumi neiegrožo suņu saimniekus. Sunītis var skriet pa mežu bez uzpurņa!?!? Ja uzliktu kārtīgu nodokli suņu turētājiem (kaut pāris tūkstošus eiro gadā), tad Rīgas dzīvokļos bulterjerus neturēs un pa mežiem tie neskraidīs. Galu galā par nodokļiem varētu piecūkotās teritorijas sakopt.

    • Interesanti, ka vīrieši – suņu saimnieki parasti nelamājas un nedraud, ja pārmet par viņu suņiem, jo jūtas vainīgi vai vismaz saprot, kas notiek. Sievietes gan draud – man pāris reizes ir draudējušas sievietes ar saviem vīriem, kas tūlīt atnāks un tad es dabūšu. Vēl nav atnākuši…

  8. Ko ta jūs izdzēsāt norādi uz pašu rakstu pērn par uzņēmēja suņiem, kas Dobeles pusē plosa mājdzīvniekus un apdraud cilvēkus?

  9. agresija ar pretagresiju nav ceļš uz konflikta atrisinājumu. Varbūt tā tas nav necivilizētā sabiedrībā, bet šajā gadījumā, neviens nesaka, ka suns būtu sakodis skrējēju, bet skrējējs ir gan šāvis uz suni. Jebkurš suns ir ne tikai ģimenes un cilvēka labākais draugs, bet arī īpašums, kuru jebkurš pēc saviem ieskatiem nav tiesīgs iznīcināt. Daudzi mūsu sabiedrībā ir apsēsti ar patoloģiskām bailēm no suņiem, tos tikai pat pa gabalu ieraugot. Un suņi to jūt, bet tie, kas baidās, to nesaprot un brīnās- kāpēc suns tā reaģē uz viņiem. Pilsētās daudzi cilvēki ir tik atrauti no dabas un dzīvniekiem, ka viņu izpratne par šīm lietām ir kļuvusi ļoti parciāla. Ja suņa saimnieks ir agresīvs, tad arī suns tāds būs izaudzināts. Tāpēc varbūt sāksim domāt vispirms par cilvēku uzvedību un viņu attieksmi, nevis uzvelsim visu vainu briesmīgajiem dzīvniekiem- suņiem.

    • vēlreizvēlreiz Atbildēt

      Viss pareizi, tikai… Suņi nedrīkst reaģēt uz cilvēku bailēm ar agresiju. Un bailes rodas no negatīvas pieredzes, ne jau pozitīvas.

  10. Tas suns vienkārši bija jānošauj.
    Un ja saimnieks uzbrūk, tad viens brīdinājuma šaviens gaisā, otrs pierē. Viss!
    Nekādu diskusiju.
    Nu jau tas “humānisms” ir aizgājis tik tālu, ka pārvērties par antihumānismu. Cilvēki vairs bez bailēm nedrīkst ne mežā paskrieties, ne ar velosipedu pabraukt. Suņiem , lūk tiesības. Bagāta, nelietīga saimnieka sunim ir desmit reizes vairāk tiesību, nekā cilvēkam, kurš ikdienā dzīvo no rokas mutē un nevar atļauties apmaksāt advokātus un šķiest savu laiku idiotiskos tiesas procesos, lai pierādītu ka 2×2=4, nevis tik, cik vajag nelietīgā saimnieka sunim..

  11. Man reiz viens buldogs nogāza zemē. Labi, ka viņam bija uzpurnis. Kad dusmojos uz saimnieci,izrādījos, ka vainīgs esmu es : pirmkārt, skrēju pretim (pa trotuāru), otrkārt kliedzu uz suni – a ko man bija darīt, redzot, ka šitāds tilkains radījums pilnā ātrumā nesas man virsū?

    • Nedari otram pāri , ko negribi lai tev dara ! Tu esi nezēlības iemiesiejoms un tādi tipi ir visbīstamākie par visiem suņiem kopā uz pasaules ! Nespekulē ar veciem cilvēkiem , tie savu pēdējo kumosiņu atstās sunītim , jo tas ir daudziem vienīgais ģimenes loceklis !

  12. Par riešanu. Kad mana paziņa pirmoreiz atbrauca no Vācijas un palika pa nakti Rīgā vienā no guļamrajoniem, viņa nevareja normāli gulēt suņu reju dēļ. Kāpēc jūs neziņojat policijai, ka suņi rej pa naktī. Vācijā tas notiktu uzreiz nākamajā dienā!

    • Tas no sērijas par 1949. gadu, kad rietumnieki joprojām brīnās: ko ta policijai nesūdzējaties, kad jūs dzina ārā no mājām un veda uz Sibīriju? Tādā valstī, kur suņi ir pāri cilvēkiem, dzīvojam.

  13. Es labi saprotos ar suņiem, mani neviens nav sakodis. BET! Kalnagē manas vasarnīcas kaimiņiem ir vācu aitu suņu audzētava, kādi 3 lieli suņi. Kad es strādāju dārzā, suņi stundām rej uz mani! Rej ļoti agresīvi, lec uz drāšu žoga, mēģinot to pārlēkt. Kad vairs nevaru izturēt, zvanu kaimiņiem, lai tos savāc. Suņi agresīvi rej uz visiem garāmgājējiem, bērni baidās iet garām šai mājai. Suņi skaitās mācīti, piedalās izstādēs un saņem godalgas, mājās vesels plaukts nokrauts ar suņu kausiem. Vienreiz izrāvās un sakoda kaimiņieni, kura bija ienākusi ciemos, viņai vajadzēja ilgi ārstēties. Pastaigas laikā izrāvās un sakoda citu kaimiņu mazo pekinieki, kurš arī tika vests pastaigā, tam nācās uzlikt daudzas šuves. Kaimiņi uzskata, ka viņu suņu stundām ilgā agresīva riešana ir dabiska uzvedība. Lūk, tādi mācīti suņi!

  14. Reiz stilbā Rīgā iekoda buldogs. Pažēloju bērnu, kas to bija izvedis pastaigā, jau paņēmu aiz čupra un vedu pie vecākiem. Pēc tam nožēloju. Mājās tomēr zem biksēm atklāju asinis. Ārsts ieteica: vau nu dabū zīmi, ka suns potējies pret trakumsērgu vai potējies pats. Par suni neko nezināju, tāpēc par savu naudu kādu mēnesi vilkos uz slimnīcu pret trakumsērgu potēties pats.

  15. Kad manai sievai iekoda suns un viņa pārmeta tuvumā esošai saimniecei, ka tam lopam vismaz uzpurni vajadzētu uzlikt, viņa sagaidīja atbildi: “Tev pašai vajag uzpurni!” Fantastiski!

    • Man reiz uzmetās suns virsū un nosmērēja drēbes, garām skrienošā saimniece vispār nereaģēja uz maniem pārmetumiem, kad bija jau tālāk no manis aizskrējusi savās trenuškās, tad krievisko nolamāja mani par phimpi un ka sunīts jau ar labu
      prātu, ne agresiju man leca virsū.
      Tādi lūk tie suņu saimnieki, visa pasaule viņiem ļauna un vainīga, tik viņi paši un viņu neaudzinātie suņi tie pareizie, labiņiem, tiesiskie, ar tiesībā, bet bez pienākumiem.
      Iesaku visiem, kam ir ieroča nēsāšanas atļauja, ja nodarbojaties ar sportu, pielietot ieroci, ja ir apdraudējums no suņa puses, vajag vairāk precedentu, tikai tad, kad neaudzinātie neaudzināto suņu saimnieki no bailēm čurās biksēs, tikai tad lietas mainīsies uz labo pusi.

  16. Beidziet šitās stulbās polemikas! Sašāva, nesašāva, iekoda, sakoda… Agrāk bija tāda organizācija DOSAAF, kur visi lielie suņi izgāja apmācības kursus. Vajag nevis vairāk sodīt, bet organizēt suņu dresūras kursus. Tagad atlak Rīgā sāksies suņu spīdzināšanas kampaņa un policisti skries pakaļ katram sunītim pat toiterjeram. Ja jau atbalstam ieroču nēsāšanu, tad vajag šaut nevis suņus, bet bandītus, kā Imantas izvarotāju, riebekļus, kas izrauj somas un savus upurus piekauj.Policisti jau viņus nemeklē un nevar atrast, bet ja šādus riebekļus uz reizi nošautu būtu cietumos mazāk tādu un nebūtu jābaro par valsts naudu.Tātad šausim bandītus, nevis suņus. Sabiedrībai uzreiz lielāks labums un tīrs gaiss.

  17. Mans kaimiņš, ar ko bieži skrienu kopā un izbaudu “suņu priekus”, tikko bija Frankfurtē. Pirmais, ko viņš atgriežoties teica; suņi tur nerej un nepievērš uzmanību svešiem cilvēkiem. Pats pietiekami daudz esmu skrējis Rietumeiropā: suņi sētās ir, bet garāmskrējējiem uzmanību nepievērš. Pamēģiniet paskriet Latvijas apdzīvotās vietās, īpaši Pierīgā! Tevi aprej, karas pāri žogam (vienreiz arī pārkrita un uzbruka) tā,ka, liekas, Tevi dzīvu apēdīs, tai skaitā it kā draudzīgie bernieši! Vienreiz no suņu reju vibrācijas pat ķieģelis no skursteņa nokrita…

  18. Man ir bijušas daudza situācijas, kurās bērni bijuši saimnieka pepieskatītu suņu pārbiedēti. Neskaitāmas reizes. Vienreiz arī bija uzbrukums manam dēlam ar zobiem. Senāk pats skrēju krosiņus mikrorajonā. Arī tur man pašam bija daudzi incidenti. Problēma nav ar suņiem, bet suņu saimnieku domāšanu. Viņi aizmirst, ka arī suns ir ierocis.

  19. TA ir Latvijas sabiedribas un individu domasana:man pieder pasaule. Tas pats jau notiek celu satiksme.
    UK visos parkos brivi skraida suni,neviens i nedoma mesties skrejejam, gajejam vai ritenbraucejam klat. Saimnieks ir katram sunim redzama attaluma.

  20. Neaudzinati suni uzbruk Atbildēt

    Savu suni vienmer vedu pavada. Tagad ir iespejams iegadaties 8 vai 10 m garu “fleksi”- tas lauj sunim brivi kusteties, bet katra bridi varu suna pavadu samazinat lidz pus metram un suni pieturet, lai tas netraucetu garamgajejiem. Ir sausmigas pieredzes,- manam sunim, kas ir pie saites, daudzreiz uzbrukusi vilku sugas suni u. c., kas ir lielaki par manu suni un sakodusi ta, ka jaareste ilgstosi. Briviba palaistie agresivie suni neklausa saviem saimniekiem. Saimnieks relakseti kaut kur Bikernieku meza pastaigajas, kamer vina suns terorize un uzbruk citiem suniem un cilvekiem. Iziet bez bailem pastaigaties ar savu suni pavada ir NEIESPEJAMI!!! LIKUMI NEPIECIESAMI ka citas valstis, kas uzliek sunu saimniekiem atbildibu. Suni, nabagi, nav vainigi. Piekritu, agresivos sunus jasterilize vai jaiemidzina.

  21. Ne tikai suņi vien mežā apdraud cilvēkus, arī huligāni un vēl ļaunāk. Tā ir, bet kas būtu, ja paranojas mākts cilvēks manu pusaudzi dēlu noturētu par draudu un sāktu šaut?

  22. Pareizi audzinat sunus! Atbildēt

    Vacija suni NEKAD nereage ne uz ritenbraucejiem, nedz garamgajejiem, ne ari uz citiem suniem. Lidzko tuvojas kads cilveks ar suni, bez suna vai ritenbraucejs, SAIMNIEKS PASAUC SUNI MALA, izmantojot mazu sunu karumu, vai ari piesien pavada. APKARTEJO DROSIBAI SEKO SUNA SAIMNIEKS !!! Likums paredz bargu sodu , ja suns trauce garamgajejus. Palaist sava vala kaut kur auleksojot suni- pat iedomaties nevar! Tapat ari netiek trauceti citi saimnieki ar suni pastaigas laika. Ir daudz iemeslu, kapec NE VISI SUNU SAIMNIEKI VELAS DRAUDZETIES AR SVESIEM SUNIEM.
    Mana pieredze Latvija ir dramatiska- no mugurpuses manam sunim ir uzbrukusi svesi suni. saimnieks velak pienak un noskatas…lepojas ar sava suna “panakumiem”. Suna arstesanas izdevumus esam segusi pasi. VIENIGAIS RISINAJUMS- LOTI STINGRI BARGI LIKUMI- PRASIT ATBILDIBU NO SUNU SAIMNIEKIEM ! Un IZSKAUST LATVIJA AGRESIVOS SUNUS< TOS STERILIZEJOT.

  23. autor, kādā sakarā tu vari labticīgi ienākt manā privātajā teritorijā un aizsargāties no mana suņa līdz pat šaušanai??? nevajag muļķības rakstīt!

    • Tu vari uzaicināt mani ciemos uz tusiņu – ja vakara gaitā Tavs suns ķersis man pie rīkles, es aizsargāšos… Es varu būt grūtniece, kas dzemdē un lūdz palīdzību, sirds slimnieks, pastnieks, policists, turklāt ne visur privātajām teritorijām ir žogi – es varu patiešām nejauši ieklīst. Un ko man darīt, ja mans bērns aiziet spēlēties pie Tava bērna un es redzu, ka Tavs suns sāk manu bērnu pluinīt?! Tā ka tiesībāmprivatajā teritorijā ir robežas.

    • Par tavu konkrēto teritoriju runas nebija. Bet situāciju var viegli iztēloties. Ja privāta teritorija nav apjozta ar vienlaidus žogu vai uzrakstiem tipa “privātīpašums”, tajā var nonākt gluži nejauši.

  24. sabiedrības atspulgs Atbildēt

    Suns patiesībā ir sabiedrības atspulgs. Zem jebkura raksta mēs redzam ko? – pareizi, naidpilnus komentārus…kāds saimnieks-tāds suns. Tā nu laikam tas ir! Kā jau daži pieminēja par ārvalstu piemēriem, arī es esmu divus gadus pabijusi Nīderlandē, kur vārda tiešā nozīmē suns ir katrā sētā…tie nerej, nav agresīvi, reti pastaigājās saitēs, skrien visi kopā vai atsevišķi un ir labi apmācīti nepiegriezt vērību katrai kustībai apkārtē, jebkurā kafejnīcā ir vieta suņu dzirdināšanas traukiem utt – var teikt – suņi ir visur un nekāda stresa. Tā kā bija saistība ar staļļiem un zirgu sacensībām, tad jāsaka, ka arī zirgi tur ir mierīgi un inteliģenti – sabrauc no n-tiem staļļiem un nav nekāda stresa – visi var stāvēt viens otram blakus, nekādi kašķi, speršanas un panikas (pretēji mūsu kumeliņiem). Daudz ko jaunu samācījos un galvenais secinājums – jāsāk pievērst uzmanība savai dzīvei un tam lai katrs pats ir stabils un inteliģents un mazāk jākoncentrējās uz apkārtējo noriešanu…mājdzīvnieki ņem piemēru..

    • Arī Barselonā mani pārsteidza suņi, kas brīvi pastaigājās pa ielām un saimnieks pārs metrus tālāk. Suņi nerej, neviens nestreso, suņi savā starpā arī “nekaro”. Par Nīderlandi varu teikt to pašu.
      Mums arī ir Bernes ganu sunene, arī ejam staigāt bez siksnas, bet ar “trešo aci” kontrolējam situāciju.
      Un man, pastaigājoties vienai tumsā, ir bail no cilvēkiem nevis no suņiem.
      Mēs paši Latvijā esam stresaini, un tādus arī audzinām suņus. Diemžēl…

      • Latvijā gandrīz aiz katra suņa stāv latents vergturis ar visām šajā temminā ietilpstošajām sekām.

  25. Precīzs virsraksts Atbildēt

    Rakstam precīzs virsraksts – tā arī ir jābūt, cilvēkam ir cilvēka vieta un sunim tomēr zemāka vieta, ne cilvēkam jāpakārtojas neaudzinātiem un agresīviem suņiem, bet to saimniekiem ir jāseko, lai suņi neapdraud cilvēkus.

  26. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Visloģiskāk šinī situācija rīkojās suns. Ļoti vienkārši, ja kāds bēg, tad viņš jāķer rokā. Skrējēja vienīgā pareizā rīcība ir apstāties un uzrunāt suni. Nedrīkst teikt labs suns. Viņš var būt mācīts pie šādiem vārdiem uzbrukt. Es saku, nu kur tu biji, ka tik ātri atskrēji? Suns sāk ieklausīties un dusmas pāriet. Censties sist ar koku var tikai mazu sunīti, tā cenšoties viņu aizbaidīt. Ieroča nēsātājam bija tiesības lietot ieroci, ja viņam to kāds grib atņemt! Drīkstēja iešaut tikai kājā un viss.

    • Nekur nekas nav jāstājas!!!! Suņa saimniekam ir jāseko līdzi tam, lai viņa suns nevienu neapdraud!!! Ja suns netiek pieskatīts, tad no suņa cietušajam (arī psiholoģiski) ir tiesības aizstāvēties vienalga kā!!

    • Nekur nekas nav jāstājas!!!! Suņa saimniekam ir jāseko līdzi tam, lai viņa suns nevienu neapdraud!!! Ja suns netiek pieskatīts, tad no suņa cietušajam (arī psiholoģiski) ir tiesības aizstāvēties vienalga kā!!

  27. Man ir miermīlīgs suns, draudzīgs, bet arī viņš ries uz skrējēju, kurš tuvosies man no mugurpuses, pat būdams pie pavadas. Un vēl – es maksāju nodevu par suni katru gadu. Bet kur es drīkstu palaist viņu paskrieties? Ir tikai viens neliels laukums Rīgā, kas atrodas tālu no manas dzīvesvietas. Suņiem nepatīk cilvēki, kuri uzvedas dīvaini – vicina rokas, skrien zigzagiem, slēpjas aiz kokiem, streipuļo, ir ar alkohola smaku.

    • Maz kas Tavam sunim nepatīk Atbildēt

      Maz kas Tavam sunim nepatīk, kuru tas interesē! Publiskās vietās Tev kā suņa saimniekam ir jānodrošina tas, lai Tavs suņuks nerada citiem neērtības un stresus. Primārais ir cilvēks, un ja esi suņa saimnieks, tad gādā, lai tas nerada problēmas citiem. Godīgi sakot, atbalstu arī ieroču pielietošanu ārkārtējās situācijās, jo neuzskatui, ka ir normāli visu laiku baidīties vai kāds suns neuzklups utt. Tā tam nevajag būt. Un pa mežu mierīgi skrienošiem cilvēkiem ir jājūtas droši.

  28. Ejot uz Kokneses Atradzes kapsētu, divās vietās nikni aprej suņi, vienās mājās saimnieks pat neapsauc, stāv un skatās. Katrs izrāda savu varu. Protams, suņi nav vainīgi. citās mājās ierejas, apklust un, kad esmu gabalā, sāk pa īstam riet, skatās ar nelaimīgām acīm, gudrāk kā cilvēks. Dānijā mani neaprēja neviens suns, Londonas Haidparkā viens, kura saimnieks bija krievs. Lūk, kā. Esam Krievijas guberņa.

  29. Pilnīgi pareizi. Arī pati sportoju Biķernieku mežā. Vienmēr izjūtu bailes, nezinu, vai šis nāks virsū, vai ne. Suņos neorientējos, tie mani neinteresē, ber saimnieki bieži paņirgājas – viņš jau tikai spēlējas…
    Pareizi būtu ierīkot aploku, kur tad arī šie suņu īpašnieki ar saviem karstajiem ieročiem lai staigā. Bet pāŗējie cilvēki varētu mierīgi spoirtot un pastaigāties.

    • Kaut kāda pilnīga bezzobainība Atbildēt

      Kaut kāda pilnīga bezzobainība pret suņu un to saimnieku teroru Latvijā, viss ir vienkārši, suņu saimniekiem ir jāseko tam, lai viņu suņi neradītu nekādas problēmas un liekus stresus apkārtējiem. Esmu par ieroču pielietošanu atsevišķās situācijās, ja suns atņirgtiem zobiem skrien man virsū, neredzu iemeslu zīlēt vai tas iekodīs man vai manam bērnam, vai arī tā tikai nošņakstinās zobus pie kājām, es aizstāvēšos pret suni. Žēl, ka man nav ieroča. Ja ar suni tādā situācijā kas notiek, vainīgs ir nevis tas, kas aizstāvējās, bet gan bezatbildīgais SUŅA SAIMNIEKS.

      • Man ir pietiekoši liels suns,bet vienmēr un visur tas tiek pieskatits!
        Redzot skrienošu,skrejošu cilvēku,velobrauceju VIENMĒR suni pievācu tuvu sev klāt,kautgan viņs nav agresivs,bet zinot ka daudzi baidās no jebkuriem suņiem,
        Iespejas robežās atkapjos no celiņa,
        Bet ir sīko kvekšķu saimnieki,kuriem pilnigi vienalga,zinot ka suns/krancis norej katru garāmgājēju ,
        Daudzi izsaka negativus komentus pret suņu saimniekiem,jo savā ceļā nav sastapusi saimnieku ar savāktu,macitu suni,
        Varbut vienkārši ari jāmaina sava negatīva attieksme.

  30. bet, parasti cieš nabaga suns par sava cilvēka -saimnieka stulbo dabu

  31. suņa agresivitāte ir atkarīga no saimnieka attīstības līmeņa
    Helsinku mežos ir gan suņuki ar saimniekiem,gan sportotaji,gan velobraucēji,bet katrs zina savu vietu
    un suņu kakiņas arī tiek savāktas plastmasas maisiņos un izmestas konteineros-arī mežā
    mums vēl ilgi augt līdz šim līmenin,jo mikrorajonos visas maliņas ir piekakākas,nerunājot par meziem

  32. Es arī esmu šķirnes suņa īpašniece, ļoti populāras un izplatītas. Tiem, kuri aizstāv Elbakjana suņus, pieminot cik mīļi un labi ir milzīgie Bernes ganu suņi, atgādināšu, ka lielākā daļa cilvēku neatpazīst šķirnes un neko par viņiem nezina. Vēl der atcerēties , ka ir cilvēki, kuri paniski baidās no jebkura izmēra suņa, un visai pasaulei nav jājūsmo par mūsu bērniem, mazbērniem un suņiem.

  33. Pēc patiesības Atbildēt

    Saprast var abus un te ir vajadzīgs abpusējs izlīgums.Esmu par lielāku atbildību suņu turētājiem (noteikti !!!),bet šaudīties ar kaujas pistoli tomēr nedrīkst.Ir jābūt atbildīgam,ja ir atļauja nēsāt ieroci.

    • tur nav vajadzīgs nekāds izlīgums, bet Elbakjanam jāatbild par savu pretlikumīgo rīcību. Viņš visu laiku muld un maina savas liecības, tagad tvneta jau kāda piektā versija par notikušo. ar kailām rokām pret kaujas ieroci var iet tikai pilnīgs idiots, ne varonis…

      • tikai tas suns nemaz netaisījas nevienam uzbrukt.Iespējams pat uz to bailīgo ” drosminieku” nepaskatījās.Daudziem te komentējošiem laikam liekas,ka suni vajadzēja nošaut tāpēc,ka viņš ir suns.Suns jau nav vainīgs,ka idiotiem atļauj nēsāt ieročus.

  34. Artēmij, kāpēc neviens žurnaļuga nav papūlējies noskaidrot – kādas šķirnes suņuks ir Elbakjanam? Ja kaut kas no pitbuliem, vilciņiem vai rotveileriem, tad skrejoņa šaudīšanās ir gandrīz vai saprotama. Taču kaut kur pavīdēja infa, ja Elbakjanam ir Bernes ganu suņuks, un šitie nav spējīgi nodarīt pāri pat pelītei un trusītim, a visus cilvēkus uzskata vienkārši par lieliskiem draugiem. Man kaimiņienei tāds ir, labi pazīstu šo zorti. Un saku to kā kaukāzieša īpašnieks, savējo no pavadas nelaižu vaļā nekad. Un savukārt, ja Elbakjanam tiešām ir bernietis, es to skrējējšāvēju vienkārši nosistu. Bez jebkādas tiesas.

    • Mans sunītis nekož, viņš skrien bučoties-teica čāčiņa, kad viņas suns regulāri gāza manu sievu no velosipēda, kad viņa brauca garām pa ceļu.

    • man nav jāorientējas visās suņu šķirnēs. ja man klāt skrien suns teļa augumā, man ir tiesības uztvert to kā apdraudējumu.

      • Primārais ir cilvēks Atbildēt

        Piekrītu, saimnieku suņiem NAV jāskrien virsū ne mierīgajiem mežā skrējējiem, ne riteņbraucējiem, tai jābūt saimnieku atbildībai, un man ir pilnīgi vienalga kāpēc tas suns man skrien virsū, es aizstāvēšos un viss, man nav jāanalizē un jāgaida iekodīs vai tomēr tikai paņirgs zobus. Viennozīmīgi atbalstu ieroču nēsāšanu, lai aizsargātos pret bezatbildīgu saimnieku suņiem (kādu ir daudz). Nesen gandrīz sakoda manu vecāko meitu, viņai kaut kā veiksmīgi bija izdevies izvairīties no vilku suņa atņirgtajiem zobiem pie kājām, suns ar kaklasiksnu, tātad saimnieka!

      • Piekrītu, saimnieku suņiem NAV jāskrien virsū ne mierīgajiem mežā skrējējiem, ne riteņbraucējiem, tai jābūt saimnieku atbildībai, un man ir pilnīgi vienalga kāpēc tas suns man skrien virsū, es aizstāvēšos un viss, man nav jāanalizē un jāgaida iekodīs vai tomēr tikai paņirgs zobus. Viennozīmīgi atbalstu ieroču nēsāšanu, lai aizsargātos pret bezatbildīgu saimnieku suņiem (kādu ir daudz). Nesen gandrīz sakoda manu vecāko meitu, viņai kaut kā veiksmīgi bija izdevies izvairīties no vilku suņa atņirgtajiem zobiem pie kājām, suns ar kaklasiksnu, tātad saimnieka!

    • Andreiko! Ja Tev suņi reizes desmit pakaļā būtu sakoduši, diez vai Tu 11 reizi daudz domātu, kas Tev nāk virsū – draudzīgas šķirnes sunītis vai cīņu suns…

  35. Kad policija beidzot sāks nopietni sodīt suņu īpašniekus par piemēslotajiem apstādījumiem un gājēju celiņiem un ietvēm?

  36. Nedrīkst pārvērst visu plašo Biķernieku mežu pilsētas centrā tikai par suņu pastaigas vietu! Šeit pilnīgi pietiek vietas tādu nožogot!

Draugiem Facebook Twitter Google+