Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. jūnijs, 2016
Drukāt

Suņu obligāto čipošanu pārceļ par pusgadu; to varēs veikt arī PVD inspektori (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Suņu obligāto apzīmēšanu ar mikroshēmu jeb čipošanu atliks par pusgadu – līdz nākamā gada 1.janvārim, turklāt šo procedūru drīkstēs veikt ne tikai sertificēti veterinārārsti, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, līdz ar to izmaksas varētu samazināties uz pusi.

To paredz Ministru kabineta komitejā akceptētie Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtības un Veterinārmedicīnas likuma grozījumu projekti.

Kā ziņots, līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka no 2016.gada 1.jūlija sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipots, kā arī tas tiktu reģistrēts
Lauksaimniecības datu centra datubāzē.

Taču problēma aktualizējās martā, kad Zemkopības ministrija (ZM) konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.

Līdz ar to tika nolemts atļaut nečipot viensētās dzīvojošo saimnieku suņus, pret ko savukārt asi iebilda dzīvnieku patversmes un Kinoloģiskā federācija, kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplēš meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama.

Kā teikts jaunākajā ZM skaidrojumā, minētā 35 eiro cena veidojas no divām pozīcijām – suņa čipošanas izmaksas ir vidēji 17,75 eiro, bet reģistrācija datubāzē – vidēji 14 eiro. Savukārt pēc biedrības “Dzīvnieku policija” datiem, pakalpojuma cenas ir vēl lielākas. Tā kā veterinārārsti tiesīgi brīvi noteikt pakalpojuma cenas, Rīgā vidējās izmaksas suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai pie praktizējoša veterinārārsta varot sasniegt 42 līdz 84 eiro, bet ārpus Rīgas – no 40 līdz pat 92 eiro.

Tāpat skaidrojumā akcentēts – suņu apzīmēšanā un reģistrācijā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas dzīvnieku īpašniekiem samazināsies apmēram par 50%. Savukārt, čipošanu un reģistrāciju veicot apmācītām personām, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, pakalpojuma izmaksas īpašniekiem samazināsies pat par 75%.

Noteikumi paredz arī to, ka tad, ja suns netiks čipots un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods – fiziskajām
personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 350 eiro.

Latvijas Veterinārārstu biedrība jau iepriekš iebilda pret minētajiem grozījumiem, norādot, ka termiņa pārcelšana būtu akceptējama tikai tad, ja ZM no 2017.gada 1.janvāra spēj nodrošināt suņu apzīmēšanu valstī bez maksas, neiekasējot arī valsts nodevu par suņa reģistrēšanu, citādi termiņa pārcelšana vērtējama kā kaitnieciska rīcība, kurai nav pamata.

Suņu īpašnieku skaits patlaban nav zināms, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Pēc 2014.gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nezinu kāpēc, bet mani nepamet sajūta, ka tā čipēšana ir kādas salīdzinoši ietekmēt spējīgas personas organizēts rūpals… Es nesaprotu, kā tagad ieraugot mežā noplosītu zvēru noteiks, ka pie vainas bija netālās kaimiņmājas Mirttantes duksis? Man arī vetārste savulaik ļoti reklamēja čipēšanu, ka esot baigā lieta un ļoti vajagot, lai var sunīti atrast, ja noklīst… Ja kāds kaut kur noklīst, tad tas ir kaimiņmājas Feģja, kad pārdzer jēgu un nozaudē orientāciju… Sunis ļoti labi zin ko nozīmē komanda – Ejam mājās un kur tad jāiet…

  2. Suns plēš meža zvērus un otrādi. Tas nav pieļaujams?! CILVĒK – .. tā ir daba!
    Cilvēks apšauj zvērus mežā tas ir normāli un atbalstāmi…?!
    Drīz man būs suns un ne .. viņam neko zem ādas “nebāzīšu”!
    Varēsiet pamēģināt mani sodīt 😀 Paskatīsimies kurš kuru…
    Cilvēks ir bijis un ir .. radijums uz zemes…

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+