Foto – Shutterstock

Suņus bendējošās kaites cēloņus veterinārārsti pētīs paši; finansējumu gūs no ziedojumiem 2

Šodien, 7.aprilī notiks Latvijas Veterinārārstu biedrības sēde, kurā tiks lemts pētnieku deleģēšanu turpināt megaesophagus pētījumu. Iespējams, Latvijas megaesophagus cēloņu izpētes pabeigšanai tiks iesaistīts fondu finansējums, granti, vai privātie līdzekļi. Suņiem letālā barības vada paplašināšanās iemeslu pētnieku komandas vadītāja profesore Ilze Matīsa-Van Houtana uzsvēra, ka tagad veterinārārsti paši lems par juridisko pētījuma ietvaru, par finansējuma piesaisti un pētījuma izpildi. Iespējams, tas notiks pašas biedrības paspārnē.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
Krituši visi antirekordi – savākts 600 000 narkomānu izlietoto šļirču. Atrasta arī traģiskā “narkozombiju” viela 8
Kokteilis
Numeroloģijas tests: aprēķini savu laimīgo skaitli un uzzini, ko tas par tevi atklāj
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Lasīt citas ziņas

Vistuvākās nākotnes plānā ir sākt suņu kontrolgrupas komplektēšanu un vākt finansējumu pētījuma turpināšanai. Akcija varētu norisināties ar ziedot.lv starpniecību vai kādā citā veidā.

Vakar Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pētnieki prezentēja savu darbu un līdz šim megaesophagus uzliesmojuma cēloņu pētījumā iegūtos datus. Uz tikšanos bija aicināti arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs, Zemkopības ministrijas juristi un pārstāvji, kā arī zinātniskā institūta “Bior” vadītājs Aivars Bērziņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienīgais konkrētais lēmums, kas tika pieņemts – pēc diviem mēnešiem būs atkārtota sanāksme, kurā komisijas pārstāvji sagaida atskaiti par slimības cēloņu noteikšanā paveikto. Latvijas megaesophagus cēloņu pētījuma vadītāja Ilze Matīsa – Van Houtana sacīja, ir labi, ka Saeimas deputāt tagad ir informēti par situāciju un par to, kas līdz šim ir izdarīts. Galvenais panākums ir tas, ka varas pārstāvji beidzot sadzirdēja pētnieku argumentus. Taču vienprātības sēdē tik un tā nebija. I.Matīsa-Van Houtana uzsvēra, ja Zemkopības ministrija vēlas apstiprināt līdz šim iegūtos rezultātus, paraugu ir pietiekami daudz, lai to varētu izdarīt. Tikpat labi ir iespēja veikt atkārtotu suņu audu un barības paraugu pārbaudi. Zemkopības ministrijai vairs nav iespējas sēdēt ar klēpī saliktām rokām, bet ir jārīkojas un jālemj, kā viņi to pētījumu veiks.

Savukārt veterināri strādās pēc sava plānā, savā juridiskajā ietvarā, pēc labākajiem zinātniskās pasaules standartiem, konsultējoties ar ekspertiem ārzemēs
un, darot visu procesu zināmu sabiedrībai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.