Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. novembris, 2015
Drukāt

Vai “Air Baltic” glābs vācu drošībnieks ar sakariem Krievijā? (6)

Foto - ITAR-TASS/SCANPIXFoto - ITAR-TASS/SCANPIX

Lidmašīnas "Superjet-100" jau no pirmsākumiem bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina personiski pārraudzīts projekts, kas nedrīkstēja neizdoties.

Saistībā ar Ministru kabineta lēmumu atbalstīt “Prudentia” atrasto nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” investoru būtiski ir divi atslēgvārdi – vācu uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess un Krievijā ražotās lidmašīnas “Superjet”. Kas par tām zināms?

 

Superdžets nav attaisnojis cerības

Par to, kāds varens izrāviens Krievijas aviācijas nozarei un augsto tehnoloģiju jomai kopumā būšot jaunā pasažieru lidmašīna “Superjet-100”, Krievijas plašsaziņas līdzekļi bazūnēja jau kopš 2003. gada, kad sākās šis projekts.

Tika radītas vīzijas, ka superdžets izkonkurēs brazīliešu “Embraer” un kanādiešu “Bombardier”, kas nosaka toni reģionālajos maršrutos pasaules aviācijā. Kā atzīmē raidsabiedrība “Amerikas Balss”, superdžets bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina personiski pārraudzīts projekts, kas nedrīkstēja neizdoties. Par projekta veiksmes garantiju tika uzskatīta tādu zināmu ārzemju firmu līdzdalība kā amerikāņu “Boeing” un “General Electric”, britu “Rolls Roice”, zviedru “SAAB”, japāņu “Mitsubishi” un itāliešu “Alenia”, kas izstrādāja un piegādāja aptuveni 80% detaļu superdžetam, ko montēja rūpnīcā Komsomoļskā pie Amūras. Piegādātāju vidū bija firmas “Aerospace”, “Thales”, “Liebherr”, “Messier-Bugatti-Dowty”, “Hamilton-Sundstrand” un “B/E Aviation”.

Jaunās lidmašīnas komerciālā ekspluatācija sākās 2011. gadā, pirmos superdžetus piegādājot Armēnijas lidsabiedrībai “Armavia” un Krievijas “Aeroflot”. Arvien biežāk Krievijas medijos parādījās ziņas par jaunā lidaparāta tehniskajām problēmām, līdz 2012. gada februārī tika atzīts, ka lidmašīna, kuras izveidē bija ieguldīti desmitiem miljardu, nav sevi attaisnojusi un pievīlusi “Aeroflot”. Taču nacionālajai lidsabiedrībai “Aeroflot” bija jālieto jaunās lidmašīnas, jo tāds bija Kremļa norādījums. Apkopojot jaunās lidmašīnas pirmā gada ekspluatācijas rezultātus, tika reģistrētas 1088 kļūmes, no kurām 533 tika atklātas lidojumā, bet 555 – uz zemes. Eksperti uzskata, ka smags trieciens cerībām eksportēt jauno lidmašīnu bija superdžeta katastrofa 2012. gadā pēc ietriekšanās kalnā Indonēzijā, kur tas veica reklāmas lidojumu. Eksperti atzīmē, ka pirmajā gadā superdžeta vidējais lidojuma ilgums diennaktī bija tikai četras stundas, bet tā degvielas patēriņš bija aptuveni līdzīgs 20 gadus vecākas konstrukcijas boingam ar 13 tonnas lielāku pacelšanās svaru.

Konstruktoru biroja “Sukhoi” radītās kara lidmašīnas tiek eksportētas uz daudzām valstīm, taču civilais superdžets nav pieprasīts. Daži eksperti uzskata, ka tā noticis firmas “Sukhoi” ģenerāldirektora Mihaila Pogosjana intrigu dēl, lai nepieļautu Tupoļeva konstruktoru biroja lidmašīnas “Tu-334” un Antonova konstruktoru biroja lidmašīnas “An-148” nonākšanu tirgū pirms “Superjet-100”. Turklāt “An-148”, kas projektēts Kijevā, nekādi nederēja kā simbols Krievijas aviobūves atdzimšanai.

2000. gadā izveidotā uzņēmuma “Suhoja pasažieru lidmašīnas” (“SPL”) akcionāri ir firma “Sukhoi”, kam pieder 75% akciju, un Itālijas firma “Alenia”, kas ir grupas “Finmeccanica” atzars. “SPL” zaudējumi 2012. gadā bija 5,58 miljardi rubļu (pēdējie oficiāli pieejamie dati). Lidmašīnai “Sukhoi Superjet-100” 2012. gada februārī piešķirts Eiropas Aviācijas drošības aģentūras sertifikāts EASA, taču ar tās eksportu neveicas. 2010. gadā Fārnboro avioizstādē Londonā Bermudu salās izvietotā līzinga firma “Pearl Aircraft Corporation” paziņoja par nodomu pirkt 30 superdžetus, nākotnē apsverot vēl 15 lidaparātu pirkšanu. Krievijas presē parādījās pretrunīgas ziņas par tā arī nenotikušo darījumu, ko Bermudu salu firma negatavojās īstenot. 2010. gadā parakstītais memorands ar ASV līzinga firmu “Willis Lease Finance Corporation” par superdžetu pirkšanu arī palika neīstenots. Finanšu eksperti uzskata, ka tiek izplatītas fiktīvas ziņas, kas, lai radītu iespaidu par superdžetu konkurētspēju un veicinātu to pārdošanu Meksikā, Indonēzijā, Indijā, Laosā un Armēnijā.

 

Vācu uzņēmējs tirgo Krievijas lidmašīnas

Īpašu interesi izraisa persona, kas no ārzemju līzinga firmu puses parakstījusi vairākus kontraktus par superdžetu pirkšanu. Tas ir Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, kurš bija 1998. gadā bankrotējušās Krievijas bankas “Inkombank” ārzemju auditors.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess veiksmīgi darbojoties kā starpnieks Krievijas lidmašīnu pārdošanā Venecuēlā, Irānā, Kubā un citviet. Foto no žurnāla MedvedRalfs Dīters Montāgs-Girmess veiksmīgi darbojoties kā starpnieks Krievijas lidmašīnu pārdošanā Venecuēlā, Irānā, Kubā un citviet. Foto no žurnāla Medved

Finanšu eksperti ironizē, ka viņš īstenojis spožu karjeru no bankrotējušas bankas auditora līdz līzinga firmas (ja tāda pastāv) vadītājam, kas pārraudzījis iespējamos naudas atmazgāšanas darījumus caur ārzonu firmām.

Montāgs-Girmess ir Vācijas pilsonis, mācījies Federālajā valodu institūtā Ķelnē un ieguvis maģistra grādu Oksfordas universitātē. Strādājis par finanšu konsultantu Londonā, bet 1994. gadā uzradies Krievijā, kur darbojies kā eksperts un padomnieks Valsts īpašuma pārvaldīšanas komitejas privatizācijas centrā, līdz tika iecelts par komitejas ģenerāldirektora pirmo vietnieku. Vairākus gadus Montāgs-Girmess darbojies “problemātisku” banku valdēs, piemēram, Voroņežas bankā, Gruzijas “Agroprombankā” un citās. 1998. gadā viņš izveidoja finanšu, tirdzniecības un nekustamā īpašuma konsultāciju firmu Kiprā, kas darbojas galvenokārt Krievijā un Vācijā un kam ir partnerfirmas Ženēvā un Londonā.

Tagad šis darbonis, kas saistīts ar Krievijas biznesu un Vācijas izlūkdienestu, izraudzīts kā ieguldītājs lid­sabiedrībā “Air Baltic”, kas pieder Latvijas valstij.

Viņš ir arī konsultants Krievijas aviolīzinga firmā “Ilyushin finance”, kuras akciju puse pieder Apvienotajai aviobūves korporācijai, kam savukārt pieder 75% akciju firmā “Suhoja pasažieru lidmašīnas”, kas ražo superdžetus. Montāgam-Girmesam ir cieši sakari ar ietekmīgo Krievijas uzņēmēju, bijušo vicepremjeru Alfrēdu Kohu.

Montāgs-Girmess atklāja Krievijas varas iestādēm, ka dienesta laikā bundesvērā strādājis par tulku militārajā izlūkdienestā. Viņš ir labi pazīstams ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzticības personu Igoru Sečinu, kurš nodēvējis vācu uzņēmēju par kolēģi. Žurnālā “Medvedj” Kohs paudis sajūsmu, ka Montāgs-Girmess veiksmīgi darbojas kā starpnieks Krievijas lidmašīnu pārdošanā Venecuēlā, Irānā, Kubā un citviet. Nu, iespējams, arī Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kārtējais Lūzeris mēģina ieberzties krievu specifikas biznesā. Par SJ-100 jau smejas,pirmo 100 -SJ modelis tikai sasniegs, vairāk kā 6 gadus pēc tiražēšanas. Šāda gabarītu lidaparāta tiražēšanas cikls vadošiem ražotājiem ”Embraeir” lidz pirmama 100 aizņem 1,7-2,2 gadus. Brazīlijas ”Embraeir” modeļus 175/185/195 uzsāka izstrādāt un ražot iepretim SJ-100 ar nelielu laika nobīdi . Rezultāts : 1500 v 100+….pārdomas.

  2. Vai šajā Airbaltic jautājumā premjeres un citu valdības locekļu rīcība nav valsts drošības apdraudējums ?

  3. Nu ko… Ņemot vērā visu info, kas jau kopš pirmssākumiem zināms par putina aeroplānu un jaunumus par “investoru” – šo lēmumu pieņēmējiem ir “jāsēž”. Šī rīcība ir apzināta kaitniecība ar nenoslēpjamām iedzīvošanās pazīmēm. Neskatoties uz to, ka Matīss nezin “kam pieder Valsts?”, viņš vismaz neļauj piesaistīt bandītu naudu. Vai tik te nav kāda analoģija ar finanšu aizplūšanu no bankrotējušā pareksa un kur skatās visi sab’i un dp’mežvieti?

  4. …nu skaidri redzams, ar ko kontaktējas “Ptrudentia” un KĀDĒĻ MATĪSS NEDEVA TŪLĪTĒJU PIEKRIŠANU… MATĪSS kontaktējās ar kanādiešu “Bombardier”, kas ĻOTI NEPATIKA STRAUJUMAI UN “VIENOTĪBAI”… JA GALU GALĀ PIEŅEMS “PRUDENTIA” piedāvāto investoru, tad PILNĪGI VISS PAR “AIR BALTIC” NĀKOTNI IR SKAIDRS… Tāpat kā skaidra “Vienotības”NELIETĪGĀ ATTIEKSME PRET ANRIJA MATĪSA VĒLMI PASARGĀT MŪSU AVIOKOMPĀNIJU NO SLIKTIEM INVESTORIEM!??

  5. Pēc atsauksmēm sanāk, ka “superjet” ir slepkavības mašīna, tad “saskaņai” obligāti jākļūst par “patriotiem”, kuri lido tikai ar šo lidaparātu.
    Tā varam tikt vaļā no Putina aģentiem! 🙂

  6. Federālais valodu institūts Ķelnē (Bundessprachenamt) līdz 90-to gadu vidum pastāvēja kā vācu izlūku skola. Ja Montags tur atradies līdz 90-to vidum, tad izglītots tur par izlūku + apgūtas svešvalodas…

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+