Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. augusts, 2013
Drukāt

Šurp grāmatas, uz skolu!

Foto-LETAFoto-LETA

Pieņemti vairāki grozījumi likumos, kas tagad nosaka valsts, pašvaldību un vecāku atbildību mācību līdzekļu iegādē.

 

Izmaiņas precizē mācību līdzekļu definīciju, nosakot, ka mācību literatūra ir mācību grāmatas, tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzētie izdevumi, ko izmanto mācību procesā.

Grozījumi “Izglītības likumā” un “Vispārējās izglītības likumā” paredz, ka no šā gada 1. septembra valsts un pašvaldību, kā arī privātajās izglītības ie­stādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūras, kā arī metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādi pilnībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem un mērķdotācijām.

Tas nozīmē, ka vecākiem, sūtot savas atvases uz skolu, vairs nav jātērē nauda par grāmatām, darba burtnīcām un citiem mācību līdzekļiem.

Toties pašvaldībām ir jāfinansē vēl arī atbilstošas papildu literatūras, uzskates līdzekļu, didaktisko spēļu, digitālo mācību līdzekļu un resursu, izdales materiālu, mācību tehnisko līdzekļu, mācību materiālu, iekārtu un aprīkojuma iegāde.

Likums nosaka, kādi individuālie mācību piederumi jāno­drošina skolēnu vecākiem. Tie ir personiskās lietošanas priekšmeti, kurus izmanto kā mācību līdzekļus vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu – kancelejas preces, ikdienas un svētku apģērbs un apavi, atsevišķu priekšmetu (sports, mājturība, tehnoloģijas) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus, izmantojot mācību procesā, skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām.

Grozījumi “Izglītības likumā” veikti, jo līdzšinējā mācību līdzekļu iegāde par vecāku līdzekļiem neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām iegūt pamata un vidējo izglītību bez maksas, turklāt nenodrošina bērniem vienādas tiesības un iespējas iegūt izglītību, kā to paredz normatīvie akti.

Ar likuma izmaiņām paredzēts samazināt izmaksas vecākiem, kuru bērni iet privātos bērnudārzos, kā arī nodrošināt vienādas iespējas visiem apmeklēt bērnudārzu.

Ja vietējā vara mazulim, kurš sasniedzis pusotra gada vecumu un kura dzīvesvieta deklarēta šajā pašvaldībā, nenodrošinās vietu dārziņā, tai būs jāsedz izmaksas privātajam pakalpojuma sniedzējam, turklāt šim finansējumam tad jāatbilst aprēķiniem par vienam audzēknim nepieciešamajām vidējām izmaksām pašvaldības bērnudārzā.

Likumā precizēts regulējums par izglītības iestādes padomi – tās sastāvu, darbības principiem, funkcijām, tiesībām un pienākumiem. Noteikts, ka pirmsskolas, vispārējās izglītības, profesionālās un profesionālās ievirzes izglītības iestādes padome ir koleģiāla institūcija, kas tiesīga lemt, kādu individuālo mācību piederumu iegāde savu materiālo iespēju robežās jānodrošina vecākiem.

Ar likuma grozījumiem ieviesta arī izglītības iestāžu (izņemot augstskolu un koledžu) vadītāju profesionālās darbības novērtēšana, lai pēc tās rezultātiem varētu lemt par viņu atbilstību ieņemtajam amatam un materiālo motivēšanu. Novērtēšanas nosacījumi Ministru kabinetam jāizstrādā līdz 1. septembrim. “Izglītības likums” turklāt papildināts arī ar pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtību.

Lai jau no mācību gada sākuma nodrošinātu grāmatu un tām pielīdzināto darba burtnīcu iegādi, no valsts budžeta šim mērķim būs nepieciešami apmēram 0,5 miljonu latu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+