Sūrumu ārā, veselību – iekšā! Pirts gudrības, maģija un rituāli 1
Pirts allaž bijusi vieta ne tikai ķermeņa fiziskai attīrīšanai, bet arī sadarbības iespēju meklēšanai ar neredzamo un netveramo, tomēr cieši atskāršamo. Pirtsmaģijai.
Jēdziens maģija atvasināts no vārda mags, bet senatnē tā sauca zoroastriešu – uguns pielūdzēju – tempļa kalpotājus, ar noteiktām zināšanām apveltītus cilvēkus, kuru amats pielīdzināms mullas, rabīna vai priestera pienākumiem. Maģija ir savu zināšanu izmantošana mērķu sasniegšanai, un tai nav nekādas saistības ar okultām izdarībām, uzsver Ziedonis Kārkliņš.
Šim jēdzienam parasti līdzās vēl kāds – rituāls. No teiktu darbību kopums, kas ļauj ātrāk nonākt pie vēla mā rezultāta. Jo vairāk zināšanu, jo vairāk maģijas!
Jau senatnē viena no svarīgām maģisku izdarību vietām bija pirts. Tur pasaulē nāca bērniņš, tur tika dzītas prom visdažādākās veselības ligas.
Saulgriežu dienās, kad dabā enerģētiskais maksimums, meitas parasti gāja uz pirtī zīlēt, kā būs ar brūtgāniem un precēšanos. Taču daudzi no šiem senajiem rituāliem vairs tverami tikai kā lodziņš, caur kuru ielūkoties savas tautas pagātnē, jo laiks kļuvis cits, tāpat vajadzības.
Likt ragus, dzīt sarus
Diez vai pat dedzīgākajam mūsu priekšgājēju mantojuma cienītājam vairs ir vajadzība pēc ragu likšanas – tagad varam izmantot citādus līdzekļus veselības stiprināšanai. Bet senatnē, kad cilvēkam pārlieku smeldza darbā sapūlētie locekļi vai bija radušies sāpīgi sacietējumi, savdabīgai masāžai kalpoja govs, kazas vai auna ragi, ko izmantoja kā bankas (šādu masāžu, tikai citiem līdzekļiem, veic arī mūsdienu pirtnieki). Ja tas nelīdzēja, ādu mazliet ieskrāpēja un ar virs pušumiņa uzlikto ragu sliktās asinis atsūca. Somu dziednieki šo metodi praktizē joprojām.
Neiztrūkstoša sendienu pirtsmaģijas sastāvdaļa bija saru dzīšana. Tiklīdz jaundzimušajam bija sadzijusi nabiņa, bērniņu nesa uz pirti.
Ar īpaši šim nolūkam sagatavotām un pirms rituāla apvārdotām slotiņām ķermenīti iesildīja, tad stingri noteiktā veidā izmasēja ar mātes pienu, iezieda ar kviešu vai rudzu miltu mīklu, ietina paladziņā un šo kokoniņu izpēra. Šādā procedūrā no visa auguma tiešām lien ārā tumšas, aptuveni divus centimetrus garas matveida stīdziņas, ko skaidro ar īpašu vielu sablīvēšanos mazulīša sviedru dziedzeros. To laikus izvadīšana palīdzot labāk funkcionēt ādai. Senči bija pārliecināti – ja sarus neizper, bērns ir nīkulīgs, naktīs raud, viņam iekaist āda un actiņas. Šo rituālu sākušas celt godā arī dažas mūsdienu vecmātes.
Ko domāsim, to piesauksim
Gribam to atzīt vai ne, dabā ap mums mīt daudz dažādu enerģētisku būtņu. Mūsu senči sacīja: pirts gariņš un mājas gariņš. Zemes māte, Meža māte, Pļavas māte. Tas nav tikai poētiskās domāšanas atspulgs. Kad latvietis bija ar šīm un vēl neskaitāmām citām mātēm – dabas spēkiem – kontaktā un mācēja ar tiem sadarboties, saņēma svētību vispārdrošākajiem nodomiem.
Mūsdienu maģiskajās pirts izdarībās lielākoties izmanto noteiktu augu enerģētisko iedarbību. Un pārliecību, ka dzīvais ar šķietami nedzīvo ir tik ciešā saistībā, ka viss ir viens.
Jo latviskā izpratnē pirts ir ne tikai svētnīca miesai, garam un dvēselei, bet arī vieta, kur parunāties ar Dieviņu, nonākt meditatīvā stāvoklī un ar vides un slotu enerģētisko iedarbību radīt noskaņu, kurā visvieglāk būt saskarsmē ar dabas spēku.
* Ja jārod atbilde uz kādu ļoti svarīgu jautājumu, no vairākiem iespēju variantiem izvēloties pareizāko, noderēs prāvs piparmētru pušķis zem galvas, bet pēršanai – oša slotiņa. Piparmētra piešķir domai asumu, veicina koncentrēšanos mērķa virzienā; ne velti senie romieši, sūtot bērnu pirmoreiz uz skolu, lika viņam galvā piparmētru vainadziņu. Savukārt osis vairo gan enerģētisko, gan fizisko stabilitāti un palīdz paskatīties uz lietām arī no tāda skatupunkta, kas ļauj problēmām rast pavisam jaunu risinājumu.
* Kad jāatjauno padzisis mīļums laulāto vidū, izmantojama ceriņziedu vai jasmīnu slotiņa, rude- nī – pamatīgs asteru pušķis. Viņam uz lāvas gobas vai vīksnas pagalvis. Šo koku enerģija atbalsta vīrieti visās izpausmēs, ceļ, palīdz, stiprina. Viņai – vītols, kas sievietē stiprina auglības spēku un vairo viedumu – ar Mēnesi saistīto netveramā apjaušanas aspektu. Sieva per vīru, vīrs sievu. Taču to var darīt arī pirtnieks, ja abi līdzās viņa priekšā guļ uz lāvas.
* Ja karjera klibo un darījumi nesokas, vietā kļavas slotiņa – tās ietekme rosina attīstību, līdzsvaro aktivitātes, aizvācot nevajadzīgās emocijas, lai izbrīvētu vietu vēlamam risinājumam. Šādā reizē der arī ozola pēriens. Nav tiesa, ka tas paredzēts tikai vīriešiem. Ozols ir spēcīgo koks, garīgās enerģijas vairotājs un vadītājs, bet tā vienlīdz nepieciešama abiem dzimumiem.
* Priekšā svarīga saruna par materiālām vērtībām, bet grūti tai saņemties? Drosmei un veiksmei naudas jautājumos – puķuzirnīšu slotiņa.
* Kad ģimenē gaidāms svarīgs notikums – varbūt bērniņa piedzimšana, krustabas vai jau minētā saru dzīšana, zem lāvas vēlams uzvilkt kādu no enerģētiskajām zīmēm – tās gan sargā, gan dod spēku un piedāvā jaunas iespējas. Vienam pietiek to tikai iztēloties, citam labāk ņemt ogli no pirtskrāsns un rūpīgi uzvilkt.
Dzīvības zīme – enerģijas pieplūdumam un aizsardzībai, Laimas slotiņa – dzīves ceļa līdzenam ritējumam, ugunskrusts (atkarībā no rotācijas virziena) – gan spēka koncentrēšanai, gan attīrīšanās veicināšanai.
* Sāp locītavas, stīvi kauli? Zem galvas – upene vai biškrēsliņš, bet pēriens ar alkšņa slotiņu.
* Ja izsīkuši gan garīgie, gan fiziskie spēki, vietā maiga apvēdināšanās ar auzu skaru slotiņu, bet zem galvas – papardes.
* Tiem, kuriem klibo attiecības, der ievu pēriens, jo šis augs palīdz tikt pāri tam, kas kavē attiecību sakārtošanu. Ar piedošanu vai citu metodi, tam vairs nav nozīmes.
* Ja stārķis dzīvo piemājas stabā, bet šūpulītim spītīgi laižas pāri, pirtī vajadzētu pagulēt uz akāciju paladziņa un nopērties ar akāciju slotiņu; šiem kokiem mēdz būt arī bezdzelkšņu formas. Akācijas enerģētika veicina dzimtas turpināšanu. Ne velti saka: ja mīlējas zem akāciju koka, pretapaugļošanās līdzekļi nelīdz.
* Pats vienkāršākais maģiskais pirtsrituāls – perot domās noskaitīt: sūrums ārā, veselība iekšā. Darbojas! Precīzi formulējot savu nodomu, programmējam sevi tā izpildei. Ja palīgos nāk visu četru stihiju spēks – Ūdens, Uguns, Gaisa un Zemes mātes, notiek brīnumi. Vai pirtsmaģija, jo siltajos tvaikos visu norišu iedarbība septiņkāršojas.
Trejdeviņi labināšanai
Rituāli mūs piesaista vairāku iemeslu dēļ, arī tāpēc, ka tajos nešķirami sadzīvo poēzija, noslēpums un racionālais kodols.
Varbūt taisnība tiem, kuri uzskata: patīkami būt tikai tādā pirtī, kurā mājo pirtsgariņš (daži saka – Pirts Māte).
Pirtsgariņa labināšana ir ļoti sens un skaists rituāls, ko aizvien biežāk praktizē arī mūsdienās.
Ir uzskats, ka tikko uzceltā pirtī pirtsgariņa nav, savukārt visiem pirtsgariņiem nav savas pirtiņas.
Vienā no lunārā mēneša dienām (tikai vienā) notiek visu šo būtņu ciemošanās citai pie citas. Tad nu jaunās pirts saimnieks dodas pie drauga vai kaimiņa, kuram ir laba pirts, pēc pirtsgariņa savai būvei. Līdzi tiek ņemta speciāli gatavota slotiņa, kas darināta no trejdeviņiem (27) dažādiem augiem, kas tajā laikā dabūjami. Vislabāk, ja arī kaimiņš, kurinot pirti, ielicis ugunī 27 koku malku vai pa zariņam no šāda augu skaita. Viņam telpa arī jāizkvēpina ar aromātiskajiem spēka zariņiem: vībotni, kadiķi, raudeni, dievkociņu, pelašķi un domās jāaicina sapulcējušos pirtsgariņus izturēties laipni pret atnācēju.
Šis pasākums paredzēts pavisam mazai kompāni- jai – tikai pirts saimniekiem un ģimenei, kurai pirtsgariņš vajadzīgs. Viņi kopā noperas, uzreiz pēc attīrošā pēriena pirti izslauka, bet lāvas telpā atstāj gan ūdeni, gan slotiņas, gan maģisko trejdeviņu augu slotiņu. Saimnieks aicina gariņus pērties, bet to, kuram vēl nav savas pirtiņas, iekārtoties noliktajā slotiņā un būt gatavam doties uz jaunu mājvietu.
Apmēram stundu abi pāri pavada pirts priekštelpā, tad nāk pēc maģiskās slotiņas, cerot, ka pirtsgariņš tajā iekārtojies. Jaunajā mājvietā pirts jau izkurināta, ūdens slotiņai sarūpēts, taču todien neviens no mājiniekiem neperas. To dara tikai nākamajā dienā. Ieejot neaizmirst ar pirtsgariņu apsveicināties, beidzot pērties – pateikt paldies un atvadīties.
Protams, neviena rituāla pārstāsts nav tverams kā akmenī iekalts likums, bet tikai kā atgādinājums par pieredzi, kuras patiesīgumu katrs var izmēģināt. Nepārbaudāmās lietās katram tiek pēc viņa ticības, atgādina Ziedonis Kārkliņš.
