Mobilā versija
+2.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
14. marts, 2017
Drukāt

Sv. Pētera baznīcu atdod luterāņiem, kultūras pasākumus saskaņos (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Valdība šodien atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB).

Augstākās padomes 1992.gada 12.maija lēmums noteica, ka likums par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem. 2005.gadā Saeima pieņēma Doma baznīcas un klostera ansambļa likumu, ar ko tika noteikta Doma baznīcas juridiskā piederība. Savukārt attiecībā uz Rīgas Svētā Pētera baznīcu šāds speciālais likums joprojām nav bijis pieņemts, līdz ar to tās īpašumtiesības nav noteiktas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Patlaban Pētera baznīcas ēka un zeme zem baznīcas zemesgrāmatā nav ierakstīta, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība. Zemes vienība ap Pētera baznīcas ēku ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Pētera baznīcas ēkas apsaimniekošana ir 13.gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvaldes pārziņā. Minētā pārvalde ir Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša iestāde, kas organizē un nodrošina Pētera baznīcas telpās tematiskas izstādes par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstādes, kultūras pasākumus un koncertus, iepazīstina tūristus ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Pētera baznīcas – vēsturi, tās restaurācijas gaitu un interjeru, Rīgas pilsētas vēsturiskās apbūves attīstību, izmantojot Pētera baznīcas skatu torni.

Tomēr Pētera baznīcas galvenā pamatfunkcija, izņemot padomju okupācijas laiku, bijusi reliģiskā darbība un Pētera baznīca tika izmantota kā kulta celtne, uzsver likuma autori.

Lai noteiktu Pētera baznīcas īpašnieku, kas ļautu attiecīgo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā, ir nepieciešams pieņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu.

Likumprojekts nosaka Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītus jautājumus. Likumprojektā tiek paredzēts noteikt LELB īpašuma tiesības uz Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Tas nozīmē arī īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par īpašumu, uzturot to, kā arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas.

Reģistrējot LELB īpašuma tiesības, būtu jāizveido nekustamais īpašums, kura sastāvā būtu zemes vienība un uz tās esošā Pētera baznīcas ēka. Vienlaicīgi, ņemot vērā to, ka Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir iekļautas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, kā arī Apvienoto Nāciju Izglītības zinātnes un kultūras organizācijas pasaules mantojuma sarakstā, likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, tostarp arī attiecīgi iekārtojot Pētera baznīcas interjeru (arī kustamos kultūras pieminekļus), saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību. Attiecībā uz kustamo mākslas pieminekļu piederību un rīcību ar tiem būtu jāpiemēro vispārīgais normatīvajos aktos noteiktais regulējums.

Tāpat likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldībai kopīgi izveidot konsultatīvu institūciju, kas reizi gadā apstiprinās pasākumu plānu Pētera baznīcā. Šīs institūcijas pamatfunkcijas būs nodrošināt Pētera baznīcas arī turpmāku funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu vietu, arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu. Pētera baznīcas padomes darbību nav plānots finansēt atsevišķi. Katra organizācija nodrošinās savu pārstāvju finansēšanu padomes darbībā.

Rīgas pilsētas pašvaldībai papildus tiek rezervētas tiesības bez atlīdzības izmantot Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu.

Par likumprojekta pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ne tikai no skatu torņa. Līdz šim bija jāmaksā arī tikai par ieeju baznīcā.

  2. Vai tādā veidā Atbildēt

    Rīga maksā Baznīcaibpar Lielajiem kapiem?

  3. Kam paliks ienākumi no skatu torņa?

Draugiem Facebook Twitter Google+