Pavasarī, kad mostas daba, gribas pārmaiņas gan garderobē, gan mājoklī. Lai telpām ātri, viegli un paša spēkiem piešķirtu citādu izskatu, var ķerties pie tapešu līmēšanas.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Konsultēja veikalu tīkla “K-Rauta” interjera konsultante Polina Beļajeva.

Tapešu veidi

Sienu iekšējai apdarei izvēloties tapetes, ir vairākas priekšrocības. Proti, sienās neiekļūst papildu mitrums; tapešu līmēšana nav pārāk darbietilpīga; kaut nedaudz, bet tās uzlabo sienu siltumtehniskās īpašības; vairāku veidu tapetes var mazgāt; tās padara telpas mājīgākas. Trūkums – tapešu relatīvi augstās izmaksas, taču tās nemazina šī apdares materiāla popularitāti.

Venēcija uzsāk cīņu ar masu tūrismu – tiek ieviestas “ieejas” biļetes. Tās pārbaudīs īpaši insppektori

Jau sestdien Lielā talka. Kāds būs laiks – gatavot zābakus un biezas lietus jakas, vai būs silts?

“Vienotības” tumšās aizkulises: Kampars mudinājis viltot partijas 2014. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus par labu Āboltiņai

Pašlaik piedāvājumā dominē vinila un flizelīna, kā arī papīra tapetes, vēl pieejamas no citiem materiāliem, piemēram, sizala, bambusa, salmiem, ūdenszālēm, rīspapīra, korķa, tekstila, stikla šķiedras ražotās.

Papīra tapetes ir visplānākās, visvieglākās un salīdzinoši lētākās. Tās ražotas no dabīgajiem materiāliem, tāpēc ieteicamas alerģiskiem cilvēkiem un bērniem.

Papīra tapešu trūkumi: ir trauslas un neelastīgas, līmējot plīst, savukārt žūstot mēdz sarauties, atlīmēties no sienas, zem tām veidojas gaisa pūslīši. Tās vairāk nekā citas smērējas, salīdzinoši ātri noberžas, izbalē. Nedrīkst mazgāt.

Vinila tapetes sastāv no divām kārtām – izturīga papīra vai flizelīna un polivinilhlorīda plēves, kas tam pārklāta. Mēdz būt plānas un gludas, biezas un ar izteiktu reljefu, raksturīga krāsu, rakstu un faktūru daudzveidība, piemēram, imitē apmetumu, flīzes, dekoratīvu sienas krāsojumu, audumu un ādu. Ir diezgan viegli līmējamas, izturīgas pret berzi, mazgāšanu, gaismas iedarbību, nav pārāk dārgas. Pareizi līmējot, raksts saguļas tik precīzi, ka šuves gandrīz nav manāmas. Noturīgas pret sēnīšu veidošanos, jo ir apstrādātas ar antibakteriāliem preparātiem, tāpēc vinila tapetes var izmantot arī virtuvē un vannas istabā.

Flizelīna tapešu sastāvā ir aptuveni 70 % celulozes šķiedras un polivinils. Tām ar līmi jānoklāj tikai siena, slejas ne. Priekšrocība, salīdzinot ar papīra tapetēm, – flizelīna pamats stabilizē tās žūšanas laikā, novērš šķiedru saraušanos un savienojuma vietu atlīmēšanos.

Sienu apstrāde

Lai iegūtu kvalitatīvu tapetējumu, iepriekš ļoti rūpīgi jāsagatavo siena, jo virsmas defektus nav iespējams noslēpt.

Tātad noņem vecās tapetes. Tās vai nu bagātīgi mērcē ar karstu ūdeni (šim nolūkam izmanto krāsotāja suku vai lielāku otu) vai arī uzklāj speciālo līdzekli Metylan aktiv un ļauj tam desmit minūtes ievilkties. Viens litrs šī līdzekļa paredzēts 200 kvadrātmetru apstrādei, maksā divus latus un 70 santīmu. Lai līme ātrāk atmiekšķētos un tapetes būtu vieglāk notīrīt, telpā jāaizver visi logi un durvis.

Veco tapešu noplēšanu sāk no augšas, vajadzības gadījumā piepalīdzot ar špakteļlāpstiņu. Tas jādara uzmanīgi, jo sienas apmetums mitruma iespaidā var kļūt mīkstāks, tāpēc iespējams sabojāt virsmu.

Pēc tam labi izvēdina telpas, tad ķeras pie virsmas sagatavošanas.

Aizšpaktelē nelīdzenumus, plaisas un tamlīdzīgus bojājumus. Noslīpē špaktelējumu. Tad sienu nogruntē, piemēram, ar PV-5 Primer. Litrs šī līdzekļa maksā latu un 15 santīmu, ar šo daudzumu var apstrādāt aptuveni 10 kvadrātmetru.

– Daži gruntēšanai izmanto tapešu līmi, to vairāk atšķaidot ar ūdeni. Šim nolūkam der arī PVA līme, – teic veikalu tīkla “K-Rauta” interjera konsultante Polina Beļajeva. – Pēc sienas apstrādes ļauj dienu žūt, tad līmē tapetes.

Ja vēlas gleznas pakārt vecajā vietā (parasti mūra sienā ir iedzīta koka tapa), vispirms izvelk āķus un naglas. Lai pēc tam varētu atrast vajadzīgās vietas, caurumos ievieto noasinātus sērkociņus tā, lai tie no sienas plaknes izvirzītos apmēram par vienu milimetru. Kad jaunās tapetes izžuvušas, aizzīmētās vietas ir labi redzamas. Tapeti pārdur, izvelk sērkociņu un iedzen naglu vai āķi gleznas vai cita priekšmeta piekāršanai.

Tapešu sagatavošana…

Pirms tapešu sagriešanas nolemj, cik augstu aplīmēt sienas. Telpās ar augstiem griestiem ieteicams atstāt pie griestiem 50 – 70 cm apmali, bet zemās – līmēt līdz griestiem.

– Lai aprēķinātu, cik tapešu nepieciešams sienu aplīmēšanai, reizina telpas perimetru ar sienu augstumu, izskaitļojot logu un durvju ailas, – skaidro P. Beļajeva.

Sagatavojot tapetes līmēšanai, ieteicams izklāt 3 – 5 ruļļus, precīzi saskaņojot zīmējumus. Pēc tam nogriež liekos galus un pēc izmēriem sagriež atbilstoša garuma slejas. Sagrieztās slejas liek citu uz citas ar rakstu uz leju uz tīri izslaucītas grīdas, paklājot avīzes, vai uz galda. Apakšējo sleju galus ieteicams izvirzīt par 5 – 10 cm, jo tad tās vieglāk paņemt pēc nosmērēšanas ar līmi.

Pēc tapešu sagatavošanas nekad nevajag izmest visus pārpalikumus, jo laika gaitā tie bieži var noderēt, lai uzliktu ielāpu vietās, kur tapetes noplēstas vai pārāk notraipītas. Atgriezumi var noderēt, aplīmējot sienas zem vai virs logiem un durvīm.

… un līmēšana

Katram tapešu veidam ir sava līme.

– Vācu ražotājs “Henkel” papīra tapetēm piedāva līmi Metylan Universal Premium, vinila tapetēm – Metylan Vinyl Premium, bet flizelīna – Metylan Flizelin Premium, ko klāj tikai uz sienas, – uzskaita speciāliste.

Tapešu noziešanai izmanto krāsotāju suku, otu vai rullīti. Līmes kārtai jābūt vienādā biezumā. Ļoti rūpīgi jānoklāj tapešu malas. Tāpēc vispirms ieteicams ar līmi noziest malas, tad pārējo daļu un vēlreiz malas. Pēc pārklāšanas ar līmi tapetes vispirms kļūst viļņotas, pēc tam sāk ritināties no malām. Pielīmēt drīkst tikai tad, kad visi negludumi izzuduši un sleja ir līdzena (parasti pēc 5 – 7 minūtēm). Tas nozīmē, ka tapetes ir piesūkušās ar līmi. Jo biezāka ir tapete, jo izturēšanas laiks ilgāks. Plānas tapetes ar spilgtām krāsām nedrīkst turēt pārāk ilgi, jo tad līme izsūksies cauri un sabojās labo pusi. Tādas tapetes jālīmē uzreiz.

Aplīmēšanu sāk no ārsienas un turpina virzienā no loga uz durvīm. Jāseko, lai slejas malas būtu cieši viena pie otras, lai neveidotos spraugas. Sevišķa uzmanība jāpievērš tapetes rakstam, lai tas nenobīdītos. Vispirms sleju viegli piespiež ar rokām, pēc tam ar speciālu lāpstiņu vai drēbju suku gludina no augšas uz apakšu un no vidus uz malām. Ja sleja ir novirzījusies no vertikāles, to atrauj no sienas un darbu vēlreiz atkārto. Ja, gludinot ar lāpstiņu vai suku, slejas malās izspiežas līme, to nekavējoties noslauka ar tīru drāniņu. Ja līme izspiežas no šuvēm, tas nozīmē, ka tās ir par daudz.

Tapetes var līmēt viens cilvēks, bet ērtāk to darīt divatā. Ja tapetēs rodas kroka, sleju pakāpeniski atlīmē, sākot no apakšas, un pielīmē vēlreiz, šo darbu veicot uzmanīgāk.

Ja pēc nogludināšanas uz virsmas veidojas mazi gaisa burbulīši, tas nozīmē, ka tapetes nav pietiekami izturētas pēc nosmērēšanas ar līmi. Sevišķa uzmanība jāpievērš sleju sadurēm. Salaidumavietas ieteicams papildus piespiest pie virsmas ar gumijas rullīti.

Lai precīzi noteiktu slēdžu un rozešu atrašanās vietu, attiecīgās tapešu slejas zīmējumu saskaņo ar iepriekš uzlīmēto sleju, atzīmē attiecīgās vietas un veic atbilstošas formas izgriezumus. Pēc tam sleju noziež ar līmi un pielīmē tāpat kā parasti. To dara, atslēdzot elektrību.

Uz virsmām, kas aplīmētas ar tapetēm, nedrīkst būt šādu defektu: slejas ar nevienādu krāsu, krokas, pūslīši, nepielipušas vietas un vertikāli šķības slejas. Spriest par paveiktā darba kvalitāti var tikai pēc līmes nožūšanas (parasti nākamajā dienā), jo pirmais iespaids var būt maldīgs. Piemēram, sīki gaisa pūslīši pazūd, līmei žūstot.