Svarīga skolā valdošā gaisotne. Pedagogu aptauja par patriotisko audzināšanu 1
Vai valstiskās audzināšanas vadlīnijas uzlabos patriotisko audzināšanu skolās un skolēnu zināšanas par aktuāliem politiskiem notikumiem?
Ilga Tomase, Rīgas 41. vidusskolas vēstures, politikas un tiesību skolotāja, kā arī direktora vietniece mācību darbā: “Manuprāt, skolā audzināšanas un patriotisma jautājumiem pietiekami pievēršamies jau tagad. Pirms kāda laika, neatceros vairs, no kuras iestādes, saņēmām vēstuli, kurā bija norādīts, kādi pasākumi skolā jārīko. Ieteikumos nebija nekā tāda, ko mēs jau nedarītu. Sarunās ar citu skolu vēstures skolotājiem dzirdu, ka arī citviet tiek rīkoti svinīgie pasākumi, viktorīnas. Vēstures stundās par vēsturiskiem faktiem runājam arī mūsdienu notikumu kontekstā. Piemēram, salīdzinām 1939. gada – laika, kad sākās Otrais pasaules karš, – notikumus ar situāciju Ukrainā.
Mūsu skolā vidusskolas klasēs ir obligāts mācību priekšmets “Politika un tiesības”, taču ne visas skolas to iekļauj savās izglītības programmās, kaut gan tieši šis mācību priekšmets māca attieksmi pret valsti, demokrātijas pamatprincipus, kā arī attīsta diskusiju prasmi. Domāju, ka vadlīniju pieņemšana nekādu pozitīvu efektu nedos, tikai radīs pretsparu. Patiesībā svarīga ir skolā valdošā gaisotne, nevis tas, vai notiek atsevišķi pasākumi.”
Ilze Kļava, Druvas vidusskolas direktora vietniece ārpusstundu un projektu darbā, Mazpulku padomes priekšsēdētāja vietniece: “Skolā, kur direktors un skolotāji ir patriotiskās idejas nesēji, valstiskā audzināšana notiek jau tagad. Svarīgi arī, lai bērni ir skolas patrioti, jo ar “mazo” patriotismu sākas “lielais” patriotisms. Druvas vidusskolā domājam, kā pašus skolēnus aizvien vairāk iesaistīt pasākumu organizēšanā. Piemēram, skolēnu pašpārvalde rīko ne tikai diskotēkas un tamlīdzīgus pasākumus, bet, piemēram, 25. martā aicinās uz tējas pēcpusdienu un koncertu apkārtnes represētos. Skolēniem būs iespēja aprunāties ar represētajiem, uzklausīt viņu pieredzi. Iespējams, ka valstiskās audzināšanas programma zināmu labumu tomēr dos. Mūsdienu sabiedrība ir ļoti birokratizēta, un ir skolu direktori, kuri kaut ko dara tikai tad, ja ir atbilstošs rīkojums. No otras puses, ja dara tikai rīkojuma dēļ, nevis no sirds, diez vai ieguvums ir liels. Domāju, ka svarīgi valstiskās audzināšanas kontekstā būtu rīkot kopīgus pasākumus latviešu un krievu bērniem. Kā Mazpulku priekšstāve gribētu piebilst, ka valstij būtu jāapzinās, ka šāda veida bērnu un jauniešu organizācijas ir ļoti nozīmīgas valstiskajai audzināšanai. Mazpulkiem ir pieejams finansējums tikai pasākumiem, bet ne organizācijas ikdienas uzturēšanai.”
Igors Grigorjevs, Zaķumuižas pamatskolas direktors: “Tradicionāli visās skolās jau atzīmē Lāčplēša dienu, 18. novembri, arī audzināšanas stundās iekļauj tēmas, kas skar pilsonisko un patriotisko audzināšanu. Taču, protams, ļoti daudz kas atkarīgs no pašiem skolotājiem, no tā, cik lielā mērā viņiem pašiem šīs tēmas ir svarīgas. Lielu darbu valstiskajā audzināšanā veic vēstures un sociālo zinību skolotāji, taču šos mācību priekšmetus vairāk apgūst vecākajās pamatskolas klasēs. Tāpēc skolām būtu vajadzīga paraugprogramma audzināšanas un metodiskajā darbā. Nav jāizrauj no konteksta tieši valstiskā audzināšana, svarīgi ir vairāk pievērsties audzināšanas darbam kā tādam. Un ne jau tikai skola audzina. Svarīga ir mediju vide, filmas, multfilmas, internetā atrodamā informācija, ģimenes nostāja. Patriotiski pasākumi skolā neko nedos, ja visapkārt būs nicīga attieksme pret valsti.”
UZZIŅA
* Izskatīšanā Saeimā patlaban ir izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz, ka valdībai jānosaka valstiskās audzināšanas vadlīnijas. Tādas nepieciešamas, jo Saeimas deputāti secinājuši: valstiskā audzināšana bieži vien atstāta pašplūsmā.
* Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča 3. martā “Latvijas Avīzē” publicētajā intervijā atzina, ka jāuzticas skolu direktoriem un skolotājiem. Tomēr arī IKVD atbalsta valstiskās audzināšanas valdīniju pieņemšanu, jo dienesta pieredze un veiktā izpēte liecina: situācija skolās ir atšķirīga.
