Kad ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa ar balvu rokās dodas caur skolas gaiteņiem, skolēni viņai aplaudē. Tomēr skolotāja atzīst, ka balva nav nākusi viegli.
Kad ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa ar balvu rokās dodas caur skolas gaiteņiem, skolēni viņai aplaudē. Tomēr skolotāja atzīst, ka balva nav nākusi viegli.
Foto – Karīna Miezāja

Svarīgākais uzdevums – iedvesmot skolēnu 1

Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas pedagoģe Inta Jorniņa ir pirmā, kas saņēmusi Ekselences balvu ekonomikas skolotājiem. Kā jāstrādā, lai tiktu pie šāda apbalvojuma, un vai mūsdienu skolēnos mīt uzņēmēja gars: par to šī saruna ar I. Jorniņu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi
Lasīt citas ziņas

Vai Ekselences balva, ko līdz šim pasniedza tikai eksakto mācību priekšmetu skolotājiem, mudinās ekonomikas skolotājus strādāt vēl radošāk?

I. Jorniņa: – Iespēja saņemt šādu balvu ir ļoti jauka un brīnišķīga. Ekonomikas skolotājiem jau arī līdz šim bija iespēja tikt pie balvas. “Junior Achievement Latvia” pasniedz balvas gada skolotājam un gada skolēnam ekonomikā. Šo skolotāja balvu esmu saņēmusi jau divas reizes. Taču to skolotājiem pasniedz par to, ka viņu skolēni aktīvi dibina mācību uzņēmumus un iesaistās cita veida aktivitātēs, kas saistītas ar uzņēmējdarbību. Ekselences balva vairāk ir par to, kā skolotājs vada stundas, kā saprot šo ekonomikas mācību priekšmetu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, ja būtu zinājusi, kāds būs ceļš līdz šai balvai, diez vai būtu pieteikusies. Man bija ļoti sarežģīti sacensties ar citiem skolotājiem stundas vadīšanā. Šīs stundas laikā vajadzēja vienā minūtē pateikt, kāds ir mans ekonomikas skolotāja moto. Vajadzēja 20 minūtes vadīt pašu stundu, stāstot skolēniem, kas ir komersants un komercdarbība. Runājām arī par to, kas ir darba devējs un ņēmējs. Aicināju skolēnus padomāt, kas viņi paši dzīvē grib būt. Parunājām par ievērojamākajiem uzņēmējiem. Pēdējās piecas minūtes ik pa brīdim rādīja, cik laika atlicis. Tas ļoti atšķīrās no ierastajām stundām. Vajadzēja analizēt pārējo četru balvas pretendentu stundas. Tad vajadzēja uzlabot neveiksmīgu stundas plānu un rast inovatīvu risinājumu konkrētai stundas tēmai.

Tomēr jāsecina, ka man ir veicies ar balvām. Gadās tā, ka nezinu, vai īsti gribu šo darbu vēl darīt, gribas kaut ko dzīvē mainīt. Tādos brīžos allaž atgadās kaut kas priecīgs un tad atkal esmu gatava turpināt. Esmu ieguvusi jaunu sparu strādāt vēl labāk.

Šajā mācību gadā veicas jo sevišķi: septembrī mūsu skola saņēma nozīmīgu Eiropas “Junior Achievement” balvu kā viena labākajām skolām Eiropā, kurās iespējams apgūt uzņēmējdarbību. Šādu balvu saņēma 17 skolas no 17 dažādām Eiropas valstīm. Ar vienu no manām skolniecēm biju arī Stokholmā, kur viņa prezentēja darbu finanšu pratības jomā, kas izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Banku. Tur saņēmām jau pasaules līmeņa balvu. Šajās starptautiskajās balvās bija liels citu un neliels mans nopelns, kamēr Ekselences balvas saņemšanā mans nopelns jau ir lielāks.

Cenšamies mācīties ne tikai stundās, bet piedalīties visos konkursos un pasākumos, kur vien var. Aktīvi veidojam skolēnu mācību uzņēmumus.

Kā jums izdodas panākt, ka skolēni gatavi uzņemties “klapatas” un veidot šos uzņēmumus?

Motivēt nav vienkārši. Tāpēc daļai skolēnu mācību uzņēmumi jādibina obligāti. Skolā ir trīs dažādu novirzienu paralēlklases. Tie, kuri ir komercklasē, jau 7. klasē mācās rakstīt biznesa plānu, bet 8. klasē veido mācību uzņēmumu. Arī 11. klasē komercklases skolēniem jāveido mācību uzņēmumi. Pirms stāties komercklasē, skolēni jau zina, kādas būs prasības. Ja negrib uzņēmumu, lai neizvēlas komercklasi! Pēdējos gados gan arī vispār­izglītojošajā virzienā 11. klasē jāveido uzņēmumi.

Reklāma
Reklāma

Esam iesaistīti arī kādā Eiropas projektā, kurā tiek pētīts, kas skolēnos mainās, kad viņi dibina mācību uzņēmumus. Tas nozīmē, ka gada sākumā skolēni, kas veidos mācību uzņēmumus, aizpilda plašu anketu. To pilda arī viņu vecāki. Kad skolēni gadu darbojušies šajā mācību uzņēmumā, viņi atkal pilda anketas. Balstoties uz šā pētījuma rezultātiem, tiks veidota Eiropas politika skolēnu uzņēmējdarbības veicināšanai.

Nākamgad vajadzētu būt lieliem svētkiem – ceram, ka tad skolā nodibināsies 500. mācību uzņēmums. Pirmais tika dibināts 1993. gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.