Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. aprīlis, 2012
Drukāt

Šveice izpelnās ES kritiku

sveice_afpleta

Polija, Slovākija, Ungārija un Čehija kopīgā paziņojumā asi kritizējušas pagājušajā nedēļā Šveices parlamenta pieņemto lēmumu samazināt piešķiramās darba un uzturēšanās atļaujas strādniekiem no Austrum
eiropas un Viduseiropas valstīm.

 

Skarbus vārdus Šveices lēmumam veltījusi arī Lietuva un Eiropas Savienības amatpersonas, tostarp ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone.

 

Šveici apsūdz diskriminācijā

Laikā, kad citviet Eiropā valstis risina ar bezdarbu saistītās problēmas, Šveicē bezdarba līmenis par spīti ekonomiskajiem satricinājumiem saglabājies samērā zems – trīs procenti. Tas un augstais labklājības līmenis valsti padara īpaši pievilcīgu ārvalstu darba meklētāju acīs. Tā kā pēdējos trīs gados iebraucēju skaits no ES valstīm Šveicē pieaudzis par desmit procentiem, valsts valdība lēmusi uz gadu samazināt tā saucamās imigrantu kvotas, informē Vācijas raidsabiedrība “Deutsche Welle”. Saskaņā ar šo lēmumu no 1. maija Šveice piešķirs 2179 uzturēšanās un darba atļaujas cilvēkiem no Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovēnijas, Slovākijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pērn šveicieši izdeva aptuveni sešus tūkstošus atļauju šo valstu pilsoņiem.

Šveiciešu lēmumu samazināt piešķiramās kvotas Austrumeiropas un Viduseiropas valstis dēvē par diskriminējošu un tādu, kas pārkāpj starp ES un Šveici noslēgto divpusējo vienošanos par cilvēku brīvu pārvietošanos. Kaut Šveice nav ES dalībvalsts, tā piekritusi pievienoties Šengenas zonai, atverot savas robežas bloka iedzīvotājiem. ES amatpersonas uzstāj, ka saskaņā ar šo vienošanos visi ierobežojumi, kas attiecās uz valstīm, kuras blokam pievienojās 2004. gadā, bija jāatceļ jau pērn un to atjaunošana ir pretrunā ar bloka un Šveices divpusējo vienošanos.

 

“Šāds lēmums nav attaisnojams nedz ar situāciju darba tirgū, nedz Šveicē ieceļojošo ES iedzīvotāju skaitu,” uzsvēra Eštone. Šveiciešus kritizēja arī Eiropas Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

 

“Līdz 2011. gadam uz dažām bloka dalībvalstīm attiecās atsevišķi ierobežojumi, bet tagad tie jāatceļ. Pēc mūsu domām, Šveicei nav tiesību šķirot ES valstis. Mēs esam 27, un punkts,” uzsvēris Eštones vadītā Eiropas Ārējās darbības dienesta pārstāvis Maikls Manns. Arī Polija, Ungārija, Slovākija un Čehija kopīgajā paziņojumā norādījusi uz divpusējā līguma pārkāpšanu, bet Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sarunā Polijas radio atzīmēja, ka iepriekš kopā ar ģimeni Šveicē pavadījis brīvdienas, bet tagad diezin vai gribēs tur atgriezties privātā braucienā.

 

Simbolisks akts

Imigrācija Šveicē, kur katrs piektais iedzīvotājs ir ārvalstīs dzimis, ilgi bijis jūtīgs jautājums. Arī valstī lielākā un valdošā labējā Šveices Tautas partija nesen sāka imigrācijas ierobežošanas kampaņu. Partija imigrantu pieplūdumu vaino dzīvokļu īres cenu pieaugumā, sabiedriskā transporta pārslogošanā un šveiciešu vērtību iznīcināšanā, raksta ziņu aģentūra “Reuters”. Tāpēc tā iecerējusi arī valsts konstitūcijā ietvert punktu, kurā būtu noteikts, ka ik gadus valdībai jāizvērtē, cik ārvalstniekiem piešķirt uzturēšanās un darba atļaujas Šveicē.

Šveices parlaments izplatītajā paziņojumā norādījis, ka valstī dzīvo vairāk nekā miljons ES pilsoņu, kuri “dod būtisku pienesumu Šveices ekonomikai un darba vietu radīšanai un saglabāšanai”.

 

“Līdz šim sabiedrība bijusi visnotaļ atvērta un bezdarba līmenis samērā zems, tāpēc nav iemesla satraukumam. Parlaments grib, lai tas tā saglabātos,” paziņojis Šveices Tieslietu ministrijas pārstāvis, skaidrojot, ka valstij nav nepieciešamības sevi pārslogot ar imigrantiem.

 

Par lēmumu neapmierinātību pauduši arī šveiciešu zemnieki, kuri algo ārvalstniekus melnā darba veikšanai. Šveices valdība gan norāda, ka darba atļauju vietā iebraucējiem būs iespēja saņemt īstermiņa vīzas, kas ļaus zemniekiem algot ārvalstu strādniekus sezonas darbiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+