Šveice negrasās atvainoties par gausajām cilvēktiesību reformām 0
Šveices gausā reformu ieviešana cilvēktiesību jomā nav nekas tāds, par ko vajadzētu atvainoties, uzstājoties ANO Cilvēktiesību padomē, uzsvēris Šveices ārlietu ministrs Didjē Burkhalters (attēlā).
“Mēs virzāmies uz priekšu paši savā veidā,” norādīja ministrs, reaģējot uz dažu dalībvalstu kritiku, ka Berne tādos jautājumos kā rasu un dzimumu diskriminācija, kā arī dzimumu vienlīdzība darba vietās nerīkojas pietiekami ātri. Padomes locekļiem ir jāsaprot, kā darbojas Šveices iestādes, uzsvēra ministrs, norādot, ka gausā reformu īstenošana ļāvusi izvairīties no “konfliktiem un strupceļa” un tā patiesībā ir liecība tam, ka Šveice “rīkojas ar apdomu”.
“Šveice ir radusi pie tā, lai darbam veltītu atbilstošu laiku. Ir vajadzīgs laiks, lai integrētu jaunas direktīvas, un ir ļoti bīstami rīkoties pārlieku strauji, jo veidotos risks, ka šveiciešos rodas antagonisms un viņi pret starptautiskajām institūcijām tiek padarīti vēl aizdomīgāki. Tāpēc – nekrītiet panikā,” norādīja ministrs sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par cilvēktiesību situāciju viņa valstī. “Mēs dzirdam mums veltītu kritiku, bet patiesībā tā ir Šveices politiskās sistēmas nepilnīgas izpratnes problēma,” skaidroja ministrs, uzsverot, ka Šveices tiešā demokrātija izveidota, balstoties ilgtermiņa uzticībā starp varasiestādēm un tautu.
Pirmdien vairākas valstis, pamatā no Āfrikas, lūdza Šveici spert vajadzīgos soļus cīņā pret ksenofobiju un rasu diskrimināciju. Atbilstoši kritiķu teiktajam Šveicē policija pret patvēruma meklējumiem pielietojot neproporcionāli lielu spēku, apcietinājumā tiekot turēti mazgadīgie patvēruma meklētāji, kurus nepavada pieaugušie, turklāt tiekot diskriminētas imigrantes sievietes. Tostarp Turcija aicināja Berni atcelt minaretu būvniecības aizliegumu, kas tika ieviests pēc 2009. gada referenduma un kuru nosodījusi arī ANO un Norvēģija. Vairākas valstis, arī Nīderlande un Spānija, kritizēja Šveicē pastāvošo dzimumu nevienlīdzību darba tirgū.
