Pasaulē
Eiropa

Šveice pieprasa Krievijai izbeigt spiegošanu 1

Foto – LETA/Reuter

Šveices valdība pieprasījusi Krievijai izbeigt spiegošanu tās teritorijā, kur pēdējās dienās atklāti divi spiegošanas mēģinājumi.

 

Uzbrūk ķīmisko ieroču laboratorijai un antidopinga aģentūrai

Šveices Ārlietu ministrija šogad trīs reizes ir izsaukusi Krievijas vēstnieku, lai paustu bažas par aizdomīgām operācijām pret Šveicē izvietotām organizācijām, tajā skaitā laboratoriju, kur tiek veikta ķīmisko ieroču kontrole. “Šveices Ārlietu ministrija pieprasa Krievijai nekavējoties pārtraukt nelikumīgo darbību Šveices teritorijā vai pret tur esošiem objektiem,” teikts valsts ārlietu resora paziņojumā, ko citē aģentūra “Reuters”. Šveices izlūkdienesta pārstāvis pavēstījis, ka valsts izlūkdienests kopā ar Britānijas un Nīderlandes partneriem izjaukuši Krievijas specdienestu aģentu mēģinājumu ielauzties Šveices laboratorijā, kur tiek veikta ķīmisko ieroču kontrole, raksta Šveices avīze “Tages-Anzeiger” un Nīderlandes izdevums “NRC Handelsblad”.

Krievijas aģenti gatavoja uzbrukumu laboratorijai, kas atrodas Bernes apkaimē. Laboratorijā tiek analizēti ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, kā arī nervus paralizējošās vielas, tādas kā “Novičok”, ko divi krievu “tūristi” izmantoja Krievijas bijušā drošībnieka Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanai Britānijas pilsētā Solsberijā šā gada martā. Pēc šīs Krievijas specdienestu operācijas no Nīderlandes tika izraidīti divi aizdomās turēti Krievijas spiegi.

Šveices prokuratūra izmeklē arī kiberuzbrukumu Pasaules antidopinga aģentūras mītnes datu bāzei Lozannā. Kriminālizmeklēšana tika sākta pagājušā gada martā, jo bija aizdomas par politisku spiegošanu, paziņojis Šveices ģenerālprokuratūras pārstāvis. Gan kiberuzbrukumā Pasaules antidopinga aģentūras mītnei, gan ķīmisko ieroču kontroles laboratorijai Šveices izlūkdienests tur aizdomās divus Krievijas aģentus.

Šveice varētu būt izraudzīta par uzbrukumu vietu, jo valstī atrodas virkne starptautisku organizāciju, tajā skaitā Starptautiskā olimpiskā komiteja un vairāki ANO atzari. Pēc Šveices izlūkdienesta aplēsēm, katrs ceturtais Krievijas diplomāts Šveicē ir saistīts ar Kremļa izlūkdienestiem, atzīmē Šveices laikraksts “Sonntags-Zeitung”. Krievijas vēstniecības pārstāvis nodēvējis laikraksta apgalvojumus kā “nepamatotus”.

 

ASV vairo drošības pasākumus

Pēc Krievijas aģentu uzbrukuma Skripaļiem Britānijā ASV varas iestādes ir sarosījušās, lai nepieļautu līdzīgus uzbrukumus bijušajiem Krievijas drošībniekiem, kas īpašas aizsardzības programmas ietvaros patvērušies Amerikā, raksta avīze “The New York Times”. Pirms četriem gadiem Federālais izmeklēšanas birojs Floridā atklāja Krievijas aģentu, kurš izsekoja kādu bijušo Krievijas drošībnieku, kas bija ļoti vērtīgs informācijas avots Centrālajai izlūkošanas pārvaldei. Toreiz Kremļa aģents nevienam neuzbruka, bet pēc Skripaļu indēšanas mēģinājuma Britānijā ASV izlūkdienestu vadība ir sākusi izvērtēt pieaugušos draudus bijušajiem Krievijas spiegiem, kas raduši patvērumu Amerikā, atzīmē “NYT”.

ASV pretizlūkošanas dienesta darbinieki ir pavairojuši drošības pasākumus bijušo Krievijas spiegu aizsardzībai, lai informāciju par viņiem nevarētu atrast sociālajos tīklos.

“Nevar nerēķināties ar iespējamību, ka viņi (Kremlis) gribētu pastrādāt šeit (ASV) ko līdzīgu uzbrukumam Skripaļiem,” paziņojis FIB bijušais pretizlūkošanas eksperts Frenks Montoja. Pēc tam, kad Kremļa aģents bija atklājis Krievijas bijušā spiega slepeno dzīves vietu Floridā, CIP informācijas avots īpašas slepenības apstākļos tika pārvietots uz citu dzīves vietu.

Krievijas izlūkdienestu, īpaši militārā izlūkdienesta GRU aktivitātes pasaulē aktivizējušās pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un iebrukuma Austrumukrainā 2014. gadā. ASV amatpersonas līdz šim uzskatīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neatļausies tādu nekaunību kā uzbrukumu kādam bijušajam Krievijas spiegam, kas patvēries ASV, bet pēc iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā un uzbrukuma Skripaļiem Britānijā ASV izlūkdienesti neizslēdz tādu varbūtību.

“Šāds drauds no Putina puses ir reāls un nopietns,” uzskata FIB bijušais pretizlūkošanas nodaļas darbinieks Maiks Ročfords. “Tas ir bijušā padomju režīma drūmais mantojums,” viņš teica intervijā “NYT”.

LA.lv