Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. oktobris, 2015
Drukāt

Šveices bankas spiestas piemēroties pārmaiņām

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šveices banku sektors pēdējā laikā bijis iesaistīts virknē skaļu skandālu, kas nav nākuši par labu ne valsts, ne pašu banku prestižam. Varas iestādes, kas ilgstoši aizbildinājušās ar tiesībām glabāt šīs valsts banku noslēpumu, ķērušās pie izmaiņām.

Šveice un Eiropas Savienība pirms dažiem mēnešiem parakstīja vēsturisku līgumu, kas izbeidz banku darbības slepenību un liedz ES pilsoņiem Šveices bankās glabāt nedeklarētus ienākumus. Jaunu tiesisku regulējumu ieguvis arī likums par gāzto diktatoru aktīvu konfiscēšanu un atgūšanu. Lai gan izmaiņas tiek slavētas, eksperti uzskata, ka tās netraucēs arī turpmāk aizdomīgiem kapitāliem ieplūst Šveices Konfederācijas bankās.

 

Šveices bankas – diktatoru naudas seifs

Pierādīt visai pasaulei, ka Šveice vairs nav drošs seifs tirānu un diktatoru salaupīto kapitālu glabāšanai, – tas ir galvenais mērķis federālā likuma “Par politiski ietekmīgu personu noziedzīgi iegūtas naudas un vērtību bloķēšanu un restitūciju” jaunās redakcijas modelis, kuru pagājušajā nedēļā atbalstīja Federācijas parlamenta Kantonu padome. Jaunos tiesību aktus augstu novērtējuši Pasaules bankas eksperti. “Šāds likums Šveicē bija vajadzīgs jau sen, ņemot vērā faktu, ka diktatoru, mūžīgo prezidentu un daudzu citu nesimpātisku indivīdu saraksts, kuri slēpj savus “grūtā darbā” saraustos kapitālus Šveices bankās, ir samērā garš,” tīmekļa vietnē “Swissinfo.ch” raksta žurnālists Semjuels Žabērs. “Mēs vairs nespēlēsim globālo zagtas mantas uzpircēju lomu,” pēc debatēm parlamentā paziņoja Kristīgi demokrātiskās tautas partijas pārstāvis Žaks Neirings. “Mūsu banku nozare sāk pāreju uz pilnīgi jauniem biznesa ētikas standartiem.” Pretējās domās ir neatkarīgais deputāts Tomass Minders, atzīmējot, ka jaunais likums neatrisinās galveno problēmu: Šveices bankām joprojām nav liegts pieņemt aizdomīgas izcelsmes naudu. Šveices federālās prokuratūras pēdējo mēnešu laikā nobloķētajos augsta ranga amatpersonu kontos glabājas miljoniem franku.

 

Jāpierāda naudas izcelsme

Likuma jaunā redakcija paredz vienkāršot banku kontu bloķēšanu amatus zaudējušo valstu vadītājiem un naudas atgriešanu jaunajām valdībām, kā arī nepieļaut šādu līdzekļu aizplūšanu. Bijušajiem despotiem turpmāk būs jāsniedz pierādījumi par viņiem piederošajiem un Konfederācijas bankās esošajiem kontiem un tajā esošo līdzekļu izcelsmes legalitāti. Pamatojoties uz valdības ierosinātajām izmaiņām likumā, Šveicei būs iespēja ciešāk sadarboties ar valstīm, kuras aplaupījuši to bijušie vadītāji, lai valstis atsavināto naudu izmantotu iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai un tiesiskuma stiprināšanai. Pēc savas iniciatīvas Šveice varēs sniegt šīm valstīm informāciju par bijušo vadītāju bankas kontiem vēl pirms oficiālā lūguma pēc juridiskas palīdzības. Eksperti uzskata, ka Šveices banku sektors ir sācis pašattīrīšanās programmu, zinot, ka pagātni mainīt nav iespējams, bet tēls, kāds būs Šveicei kā pasaules finanšu centram nākotnē, prasa ātras izmaiņas. Teorētiski jaunajai likuma versijai ir jākļūst par spēcīgu līdzekli, lai paātrinātu šo procesu un padarītu to efektīvāku. “Runa ir par Šveices kā finanšu centra reputāciju. Mēs labi zinām, kādi ir zaudējumu apmēri, ko slikta reputācija var nodarīt īsā laikā,” kā piemēru minot neseno autobūves giganta “Volkswagen” skandālu par krāpšanos ar izplūdes gāzu rādītājiem, teica Šveices ārlietu ministrs Didjē Burkhalters.

 

Bankas reaģē negribīgi

Taču izmaiņas nav straujas, jo nākas meklēt kompromisus starp varas iestādēm, kuras cīnās pret naudas atmazgāšanu, un banku sektoru, kas cenšas saglabāt klientu uzticību. Šveices ārzonu aktīvi – 2300 miljardi franku – veido aptuveni 30% no visas planētas ārzonu aktīviem. “Diemžēl jaunais likums šajā situācijā neko nemainīs,” uzskata nevalstiskās organizācijas “Erklärung von Bern” finanšu eksperts Olivjē Lonšāns. Pēc viņa teiktā: “Likums galvenokārt koncentrēts uz diktatoru kontiem, par kuriem ir zināms, ka tie atrodas Šveicē. Apturēt netīrās, korupcijas ceļā iegūtās naudas plūsmu tas nespēs.” Spiediens uz Šveici palielinājās pēc tam, kad cīņa ar nodokļu nemaksātājiem paplašinājās globālā mērogā. Šveice, kas sākotnēji pretojās aicinājumiem nodrošināt informāciju par banku kontu īpašniekiem, ņemot vērā valsts senās banku slepenības tradīcijas, panākusi būtisku progresu banku noslēpumu atklāšanā. Tā parakstījusi vienošanos ar Eiropas Savienību par informācijas apmaiņu no 2018. gada starp Eiropas nodokļu dienestiem un bankām par ārvalstīs gūtiem ienākumiem no uzkrājumu procentiem, dividendēm un citiem finanšu ienākumu veidiem. Tas ir efektīvākais veids, kā cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu. ES iedzīvotāji vairs nespēs noslēpt savus nedeklarētos ienākumus Šveices banku kontos, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas. Tomēr, pēc ekspertu domām, pašas bankas negribīgi piemērojas izmaiņām. Šveices bankām formāli jau šobrīd ir pienākums nekavējoties informēt tiesībsargājošās iestādes par aizdomīgiem finanšu darījumiem. Tomēr, kā atzīst eksperti, bankas to dara negribīgi. “Kārdinājums pārkāpt noteikumus ir liels, īpaši nelielām bankām, ja perspektīvā ir iespēja iegūt klientu ar desmitiem vai pat simtiem miljonu franku. Turklāt soda sankcijas, kas tiek piemērotas Šveices bankām par šiem pārkāpumiem, nav pārliecinošas,” uzskata finanšu eksperts. Viņš atgādina, ka bez grēka nav arī paši banku uzraugi. Kad tika uzsākta izmeklēšana par “Arābu pavasara” diktatoru naudas izcelsmi, Šveices finanšu tirgus uzraudzības iestāde FINMA atteicās sabiedrībai atklāt banku nosaukumus, kuras bija pārkāpušas savas pretkorupcijas saistības. Atsaucību nav guvis arī rosinātais aizliegums bankām vispār liegt pārvaldīt ārvalstu vadītāju aktīvus. Priekšlikums no banku sektora viedokļa tika vērtēts kā radikāls.

 

Arvien jauni skandāli

Šveices bankas jau iepriekš bijušas spiestas pārskatīt savus principus darbībai ar nenosakāmas izcelsmes kapitālu. 2013. gadā pēc ASV izdarīta spiediena Šveice piekrita ASV varas iestādēm nodot informāciju par tās pilsoņu ārzonas aktīviem. Pasaules banku regulatori nav vairījušies Šveices bankām uzlikt apjomīgus naudas sodus miljardiem dolāru apmērā par to, ka tās veicinājušas nelegālās naudas plūsmas un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, vai, kā, piemēram, Šveices bankas UBS gadījumā – manipulācijā ar “Libor” likmēm. Šveice, kas aizvien aktīvāk cīnās pret nelikumīgā ceļā iegūtiem līdzekļiem, tomēr saskaras ar arvien jauniem skandāliem. Februāra sākumā plašu rezonansi ieguva atklātībā nonākušie un Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas konsorcija izpētītie astoņus gadus seni dokumenti, kas apliecināja, ka “HSBC” Šveices struktūrvienības darbinieki gadiem ilgi palīdzējuši simtiem turīgu klientu no vairāk nekā 200 valstīm izvairīties no miljoniem eiro nodokļu maksāšanas. Šveicē sniegta arī palīdzība un konsultācijas, kas sekmējusi nelegālo darbību. “HSBC” nodrošinājusi kontus starptautiskiem noziedzniekiem, korumpētiem uzņēmējiem, politiķiem un slavenībām. Atklātībā nonākušajos dokumentos bija vairāku valstu bijušo un pašreizējo politiķu vārdi. Neskatoties uz šo skandālu, pēc vienošanās par vērienīga naudassoda samaksāšanu Šveices prokuratūra izmeklēšanu saistībā ar šīm apsūdzībām slēdza. “Mēs esam pārtraukuši šo procedūru pēc vienošanās panākšanas ar banku, kas maksās 40 miljonus Šveices franku (38 miljonus eiro),” norāda Ženēvas kantona ģenerālprokurors Olivjē Žorno.

Pievienot komentāru

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+