Mobilā versija
+4.5°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
14. oktobris, 2017
Drukāt

Šveicieši ik gadu nolaiž podā tonnām sudraba. Burtiski (1)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Ilustratīvs foto

Citviet pasaulē kanalizācijas sistēmu mēdz aizsprostot rudens lapas, tauki un izmantotas autiņbiksītes, bet Šveices kanalizācijas sistēmās pētnieki pērn atklāja trīs tonnas sudraba un 43 kilogramus zelta, ziņo aģentūra “Reuters”.

Atrasto dārgmetālu vērtība ir aptuveni trīs miljoni Šveices franku jeb 2.6 miljoni eiro, tomēr pētnieki uzskata, ka šo dārgmetālu ekstrakcija no atkritumiem izmaksātu vairāk, nekā tie paši vērti. Jo runa nav par zelta gredzeniem vai sudraba ķēdītēm, bet gan par dārgmetālu putekļiem dažu mikro vai pat nanogramu svarā.

Pētījuma veicēji uzskata, ka tik liela dārgmetālu koncentrācija kanalizācijas ūdeņos skaidrojama ar lielo skaitu pulksteņmeistaru, farmācijas firmu un juvelieru darbnīcu valstī, tā kā šajās industrijās dārgmetāli tiek plaši izmantoti. Tieši tādēļ visaugstākā dārgmetālu koncentrācija ir Juras reģionā un Tičīno. Tas arī vienīgais reģions, kurā atmaksātos dārgmetālu ekstrakcija, uzskata eksperti.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ja kanalizācijas dūņas pēc attīrīšanas iekārtām atūdeņo un sadedzina kurtuvēs, dārgmetālus no pelniem nebūs ar cianīdiem sarežģītāk iegūt, kā no raktuvēs izraktās zemes. Cik zināms, visu juvelierdarbnīcu notekūdeņi jau tā daļēji tiek nostādināti un iegūti dārgmetāli.

Draugiem Facebook Twitter Google+