Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
25. novembris, 2014
Drukāt

Sveicināti sieviešu pasaulē. Saruna ar tiešās tirdzniecības līderi Mauritu Bruginku (1)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

Uz jautājumu, kā Eiropas Tiešās tirdzniecības asociācijas izpilddirektors jūtas sieviešu pasaulē, viņš ar smaidu atbild – dažreiz dīvaini. Saietos, kur M. Bruginkam jāreprezentē industrijas izveidotā sieviešu uzņēmējdarbības platforma, dažkārt viņš esot vienīgais vīrietis, un visapkārt – ļoti daudz sieviešu.

Uzziņa

Tiešā tirdzniecība skaitļos

* ES ar tiešo tirdzniecību nodarbojas 5,1 miljons pārdevēju, 78% no tiem ir sievietes.

* 76% ar tiešo tirdzniecību nodarbojas nepilnu darba laiku, 24% tā kļuvusi par pamatdarbu.

* Baltijas valstīs par nozares līderi ar 8,2% pārdošanas apjoma pieaugumu un vairāk nekā 101 tūkstoti pārdevēju izvirzījusies Lietuva.

Ar tiešo tirdzniecību Latvijā nodarbojas vairāk nekā 45 tūkstoši pārdevēju, 90% no tiem – sievietes.

Kāda amerikāņa atklājums, ka grāmatas var labāk pārdot komplektā ar rožu eļļas parfīmu, pirms 130 gadiem atvēra vārtus tiešās tirdzniecības biznesam Amerikas Savienotajās Valstīs. Visai drīz arī Eiropā uzplauka preču pārdošana tieši pircēja mājās, darbā vai citās ar veikaliem nesaistītās vietās. Par jaunā biznesa censonēm izvirzījās sievietes, arī pēdējie statistikas dati rāda, ka Eiropas Savienībā (ES) no visiem tirgotājiem 78% ir tieši daiļā dzimuma pārstāves. Pārdošanas apjomi nozarē katru gadu pieaug, arī mūsu valstī tie palielinājušies par 6,7%. Eiropas tiešās tirdzniecības asociācijas “Seldia” izpilddirektors Maurits Bruginks, kurš pagājušajā nedēļā Rīgā tikās ar valdības pārstāvjiem saistībā ar tuvojošos Latvijas prezidentūru ES Padomē, intervijā “Latvijas Avīzei” prognozē vēl lielāku nozares izaugsmi, izmantojot tieši interneta iespējas – desmit gadu laikā cipariem jāpieaugot divkārt.

– Senais tirgošanās paņēmiens ir spējis pielāgoties mūsdienām?

– Daļa cilvēku domā, ka tiešajā tirdzniecībā pārdevējs joprojām staigā no dzīvokļa uz dzīvokli, klauvē pie durvīm un piedāvā savu preci. Taču tā tas notiek arvien mazāk un mazāk. Kontaktiem tiek izmantoti sociālie tīkli, piemēram, ar “Facebook” palīdzību organizē tikšanās, veido grupas. Daudz kas arvien vairāk notiek caur internetu, kas palīdz arī izplatīšanai un pārdošanai.

– Ar ko tad atšķiras tiešā pārdošana no tirdzniecības internetā?

– Pērkot kaut ko ar interneta palīdzību, tie ir daži taustiņu klikšķi, un manta kopā ar lietošanas aprakstu ir jūsu. Tiešās tirdzniecības priekšrocība – pārdevējs pie jums ieradīsies mājās, parādīs produktu un pamācīs, kā to lietot. Iegādājoties kosmētiku, varēsiet novērtēt krāsas, jo tās, ko redzat datorā, atšķiras no īstajām. Tāpēc dažu preču tirdzniecība ir veiksmīgāka tiešajā pārdošanā. Tas izskaidro arī sieviešu lielo īpatsvaru nozarē, kas dod iespēju apvienot profesionālās aktivitātes ar papildu ienākumu gūšanu brīvajā laikā. Par īpaši ērtu to atzīst sievietes ar maziem bērniem, jo viņas nesasaista noteikts darba laiks.

– Kas ir šā biznesa vājākais posms?

– Mūsu spēks ir arī vājums. Ja jums gadās slikta pieredze veikalā, jūs to ātri vien aizmirstat, taču viena izplatītāja kļūda var tikt palielināta vairākas reizes. Vēl viena nozares problēma ir negodīgi tirgotāji, kas vēlas uztaisīt ātru naudu. Kad tikāmies ar jūsu Patērētāju tiesību aizsardzības centru, viņi minēja negatīvus piemērus, kas nebija attiecināmi uz tiešo pārdošanu – negodīgi tirgotāji gados veciem cilvēkiem pārdod matračus, ar kuriem sola atrisināt muguras problēmas. Patiesībā šis matracis ir “junk” jeb zemas kvalitātes prece no Ķīnas, kuru tirgo par neatbilstoši dārgu cenu, bet mērķgrupa ir cilvēki, kurus var visai viegli apmānīt.

– Kā pircējs lai saprot, kas ir kas?

– Esam kompāniju industrija, kas ražo produktu, to attīsta, veido mārketingu un izmanto tiešās pārdošanas metodi. Tas veido atšķirību no šiem pārdevējiem, kuriem aiz muguras nav kompānijas – viņi ir individuāli tirgotāji, kuriem nav nekāda sakara ar tiešo pārdošanu un kuri izmanto negodīgas tirdzniecības praksi. Jāatrod instrumenti, kā ātrāk apturēt šos tirgotājus.

– Vai jūsu pārstāvētajā nozarē kodeksa administratoriem, kuru uzdevums risināt klientu pretenzijas pret jūsu asociācijas uzņēmumiem, daudz darba?

– Kodeksa administratoru ieceļ katra dalībvalsts. Gribētu, lai šis postenis kļūtu nozīmīgāks – šajā ziņā cīnos ar mūsu kompāniju, jo ne vienmēr mūsu viedokļi sakrīt. Labi izveidota sūdzību izskatīšanas sistēma ir daļa no biznesa, tā ļauj patērētājam pirkt produktu ar uzticību, jo viņš zina, ka problēmu gadījumā būs kur sūdzēties.

– Kas jauns ienāk līdzās izplatītākajiem tiešās tirdzniecības produktiem – kosmētikai, ķermeņa kopšanas līdzekļiem, veselības produktiem, mājsaimniecības precēm?

– Jauns sektors ir enerģija – Vācijā, Beļģijā, Nīderlandē tiešās tirdzniecības ceļā triljonos līgumu tiek pārdota elektroenerģija, jo ES šo tirgu ir liberalizējusi. Vāciešiem nepietiek enerģijas, viņi gan saka, ka atbalsta tikai zaļo, taču tas viņiem netraucē iepirkt kodolenerģiju no Francijas. Attīstās kabeļtelevīziju pakalpojumu tirdzniecība.

No esošajiem līderiem par ļoti plaukstošu biznesu varu nosaukt tirdzniecību ar pārtikas piedevām – cilvēki kļūst arvien tuklāki, bet šie produkti palīdz pret aptaukošanos, un jūsu konsultants ik pa laikam atgādina – vai jūs to lietojat?

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Es arī esmu šajā sieviešu pasaulē un varu blakus pamatdarbam nopelnit labu naudiņu.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+