Sveika, “Latvijas Avīzīt”! 0
Arī manā mājā un manās domās laikraksts ienācis visus šos 25 gadus, daudz laba devis un ierosinājis – ar to savu vienmēr latvisko garu un patiesuma izjūtu, ko allaž uzturējis un uztur Voldemārs Krustiņš, ar to ieinteresētību un izpratni gan preses, gan Latvijas liktenī, ko turpināja Viesturs Serdāns, ar to aktīvo līdzdalību mūsu valsts dzīvē, ar kuru turpina avīzi vadīt Guntars Kļavinskis un Linda Rasa.
Man sevišķi tuva ir balstošā attieksme pret kultūru, mākslu un inteliģenci, tādēļ priecājos par jauno papildinājumu – par “Kultūrzīmēm”, par Anitas Bormanes atsaucību un sirsnīgo atdevi. Cildināšanu varētu turpināt, attiecinot arī uz pārējiem jūsu redakcijas darbiniekiem, bet tad uzvārdu saraksts iestieptos pārāk garš. Īpašu pateicību izsaku izdevniecības “Lauku Avīze” agrākajiem un pašreizējiem romānu vācējiem, publicētājiem, jo nav viegls uzdevums lasītāju vēlmē pēc literatūras aizpildīt ik laikraksta numuru ar turpinājumu, pievienot lata sērijai atkal jaunu grāmatu, kas ir neapstrīdams ieguldījums latviešu literatūrā. Kā redzams, Andorijam Dārziņam un Evai Mārtužai aizvien vēl tas paveicas.
Cienot un suminot, Lija Brīdaka
Pateicība laikraksta “Latvijas Avīze” kolektīvam par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības informēšanā, viedokļu daudzveidības atspoguļojumu, Latvijas valstisko vērtību un patriotisma stiprināšanu.
Rīgas domes priekšsēdētājs
Nils Ušakovs
Jūsu laikraksts ir audzis un attīstījies līdz ar atjaunoto Latvijas valsti, iemantojot lasītāju cieņu un uzticību. 25 gadu jubilejā laikrakstam “Latvijas Avīze” novēlam arvien būt medijam, kas strādā kultūras zīmē!
“Rīga 2014” vārdā
Diāna Čivle
Ar katru gadu “Latvijas Avīze” mainās, kļūst arvien interesantāka, bagāta ar saviem rakstiem un stāstiem… Ko var novēlēt šajā jaukajā jubilejas reizē? Esiet tādi paši, kādi esat, pilni ar jaukām idejām, radoši, dzirkstoši un bagāti, jo jums lasītāju netrūkst. Novēlu dzīvot arī pēc divdesmit pieciem gadiem!
Jūsu lasītāja
Ligita Eglīte Lažas
pagastā Aizputes novadā
Lai kaut kam labam klāt vienmēr ir “Latvijas Avīze”! Nepazaudēt katram savu zvaigzni un brīvas Latvijas ideālus, kas mūs vieno!
Rudīte Bērziņa
Pāvilostas novadā
Novēlu “Latvijas Avīzei” vēl daudzus jo daudzus raženus darba gadus! Bet mēs, lasītāji, lai arī turpmāk savu avīzīti gaidītu ar tādu pašu nepacietību un mīlestību kā visus šos 25 gadus!
Dziļā cieņā, Gutovska
Daudz laimes dzimšanas dienā! Jūs esat viscilvēcīgākais laikraksts Latvijā un, protams, arī paši tā radītāji! Tā tik turēt!
Ar cieņu,
Mirdza Lejiņa
Sveicu “LA” svētkos! Priecē jaunais pielikums “Kultūrzīmes”. Lai ir laiks un spēja saskatīt un saklausīt visu to labo un skaisto mums visapkārt.
Ar cieņu Regīna Gribuste
Lielvārdē
Tikpat ražīgus un bagātus nākamos 25 gadus!
Patiesā cieņā, ziņu aģentūras BNS kolektīvs
“Lauku Avīzi” čakli lasīju kopš paša sākuma. Toreiz bieži biju komandējumos, bet avīzi ģimenē krāja, un atgriezies tās numurus ar interesi izlasīju. Kopš tiem laikiem esmu jūsu lasītājs. Milzīgs nopelns, pēc manām domām, ir Krustiņa kungam, viņš ir īsts patriots. Arī Viesturu Serdānu labi atceros, viņš arī bijis mūsu pagastā. Novēlu strādāt uz priekšu tikpat dūšīgi, jo “LA” ir avīze, kas māk uzrunāt cilvēkus, kas lasītāju saprot. Esmu pārliecināts, ka drukātais vārds nekad nepazudīs, kaut arī dators kļuvis par ikdienas saziņas līdzekli. Tomēr drukātajam vārdam ir lielāka uzticība, avīze ir laikmeta liecība.
Aldis Belsons
Pampāļos
Sirsnīgi sveicieni avīzes saimei jubilejā! Lasu “Lauku Avīzi” no pirmajiem gadiem un arvien esmu to atradusi par sabiedrībai vajadzīgu izdevumu, kas sajūt cilvēku raizes, bēdas un vajadzības. Arvien esmu priecājusies par Voldemāra Krustiņa gudrību un tālredzību avīzes veidošanā. Atceros viņu no skolas laikiem, jo abi esam mācījušies Jaunpils vidusskolā. Es biju jaunākajās klasēs. Vēlāk viņš strādāja Dobeles redakcijā, pēc tam jau Rīgā. Liels paldies viņam! “Latvijas Avīze” ir vienīgā, ko vēl lasu.
Milda Cirša Jelgavā
“Lauku Avīzi” lasu no paša sākuma. Par to paldies pienākas Voldemāram Krustiņam, bet mēs bijām kursabiedri Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. Atceros, ka pirmajā kursā Voldemārs bija uzrakstījis kursadarbu “Veidenbauma filozofiskie uzskati”. Par to pasniedzēji teica – tāds darbs droši varot papildināt zinātnes institūtu krājumus. Vēlāk, kad mani pēc sadales nosūtīja uz Valkas vakarskolu par direktoru, kaut arī nebijām lieli draugi, Krustiņš mani apsveica, novēlēja sekmes un drošināja: “Nebaidies, būs labi, jo es zinu, ko no cilvēkiem var dabūt ārā.”
Artūrs Goba Valkā
Kā īstens lauķis, kas dzimis ulmaņlaikos I. Ziedoņa aprakstītā “Leišmalītē”, visu mūžu ostījis veselīgo lauku gaisu, esmu pieskaitāms tai armijai, kas “Latvijas (Lauku) Avīzi” cītīgi izstudējis no pirmā līdz pēdējam numuram. Tādēļ uzdrošinos apgalvot: šis “ceitungs” tirāžas, popularitātes un satura ziņā var droši līdzināties starpkaru laika A. Benjamiņa izdotajām “Jaunākajām Ziņām”. Preses izdevējiem panākumus nodrošina spēja pulcināt redakcijās talantīgus žurnālistus un karikatūristus, kas spēj ieinteresēt vecus un jaunus lasītājus. V. Krustiņtēvam tas ir izdevies pirmkārt ar feļetonistu E. Līcīti. Viņa feļetoni popularitātes ziņā sekmīgi spēj konkurēt ar kādreiz interesantiem “Burbuļmātes priekiem un bēdām” “Jaunākajās Ziņās”. Līcīša domraksti sprēgā ne tikai ar durstīgām asprātībām, bet arī ar dziļu domu, kuru pamatā ir liktas vēsturiskas un literāras zināšanas. Tāpat Ē. Ošs spēj konkurēt ar kādreiz populāro karikatūristu J. Dresleru, ar apbrīnojamu precizitāti ievelkot zīmīgus vaibstus jebkura dižvīra vai sievas sejas pantos.
Avīzes katrs numurs veidots pēc stingra plāna, kur katrs lasītājs var droši attiecīgā lappusē meklēt sev interesējošo tēmu, sākot ar vēstures stūrīti otrajā lapā un beidzot ar sporta ziņām pēdējās lapās.
Katra skoliņa lepojas, ja kāds no viņas “cālīšiem” pēc skolas beigšanas ticis tālāk pāri vidusmēra personībām jebkurā profesijā. Kazdangas deviņgadīgā skola var palepoties ar Lindu Petrovicu-Rasu, kas skolu 1984. gadā beidza ar izcilību. Tādi brīnumbērni skolā uzplaiksnīja tikai reizi piecos gados. Ticam, ka Linda, kaut augumā pamaza, tomēr savā prātā, izdarībās un taktā spējusi sekmēt avīzes popularitāti.
Vēlu avīzei skaistā jubilejā joprojām stingri un augstu turēt nacionālo ideju, mūsu visu laiku izcilākā valstsvīra Kārļa Ulmaņa degsmi un pārliecību tautā, cīnoties ar “ķirmjiem”, kas ar apbrīnojamu nekaunību cenšas grauzt mūsu nacionālās valstiņas trauslos pamatus.
Ar patiesu cieņu Alfrēds Leja
