Mobilā versija
+2.3°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
5. jūlijs, 2017
Drukāt

“Sveika, mana tēvzeme!” Diasporas jaunieši apceļo Latviju (1)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Jau 37. reizi Amerikas Latviešu apvienības (ALA) projekta “Sveika, Latvija!” dalībnieki divās nedēļās apceļoja Latviju, tikās ar vienaudžiem Kurzemē un Vidzemē un viesojās arī Rīgas prezidenta pilī.

Sūtīt uz Latviju brīvdienu ceļojumā savus bērnus, lai viņiem būtu vēl lielāka motivācija mācīties latviešu valodu un interesēties par Latvijas vēsturi, pirms 20 gadiem sāka ASV latvieši. Tagad šo iespēju labprāt izmanto arī Kanādas un Austrālijas latviešu ģimenes, un šogad grupā bija 14 ASV un septiņi Austrālijas jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Nākamā grupa Latvijā ieradīsies augustā. Izlasot apceļojamo vietu sarakstu, šķita – oho, cik daudz var pagūt divās nedēļās! Piemēram, rīta pusē izstaigāt skaistās Rundāles pils zāles un pēcpusdienā jau satikt Annas Brigaderes Sprīdīti Tērvetes parkā. Maršrutā bija iekļauts Mākslas muzejs, Brāļu kapi, bobsleja trase Siguldā, Trimdas mākslas muzejs, Cēsu pils, Blaumaņa “Braki”, Gaujiena, “Gors” Rēzeknē, Okupācijas muzejs, Zāļu dienas tirgus un vēl daudz citu interesantu objektu.

“Ar dziļāku mīlestību pret šo dārgo zemi”

Ceļojuma desmitajā dienā tikos ar “Sveika, Latvija!” dalībniekiem un jautāju par spilgtākajiem Latvijas iespaidiem. Kaijai Morei no Sidnejas šķitis interesanti iepazīties ar vienaudžiem no Gaujienas un kopā pārvarēt šķēršļu joslu. “Jauki, ka Latvija ir tik zaļa zeme!” teic Kaija. Kārlai Tuktēnai patikusi Cēsu pils un Rundāles pils, jo nekā līdzīga Austrālijas kultūrā nav. Par ekskursiju Okupācijas muzejā meitene saka: “Daudz iemācījāmies. Bija interesanti uzzināt, ko cilvēki šeit piedzīvojuši un pārdzīvojuši.” Kārla spriež, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi zināt, kur dzīvojuši viņa priekšteči, un viņa cer kopā ar vecākiem un māsu atbraukt nākamgad uz Dziesmu svētkiem. Kārla kā izcilu vietu piemin Likteņdārzu, viņai piebalso Elissa Siliņa no Melburnas. Astrīdai Birzulei visvairāk prātā palicis Tērvetes parka apmeklējums. Annas Brigaderes “Sprīdīti” viņa iepazinusi jau agrāk, jo par šo darbu mācījusies Austrālijā latviešu vasaras vidusskolā. Čikāgas meitene Kaija Briede priecājas, ka ieguvusi draudzenes gan no Latvijas, gan Austrālijas.

Ventspils osta un Baltijas jūras piekraste, Liepāja ar Rožu laukumu, Rēzekne – tās ir pilsētas un vietas, par kurām Emīlija Blumberga stāstīs mājās Čikāgā mammai, tētim un citiem ģimenē. Jo Emīlijai šī jau ir trešā reize Latvijā, taču iepriekš vairāk apskatīta Rīga.

21. jūnijā “Sveika, Latvija!” dalībnieki viesojās pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa. Viņš jauniešiem sacīja: “Man ir liels prieks, ka, atrodoties ārpus Latvijas, jūs, jūsu vecāki un vecvecāki ir atraduši veidus, kā uzturēt latviskās saknes un izveidot draudzīgu un latvisku vidi ārpus valsts robežām, piedaloties dažādos pasākumos, iesaistoties projektos un svinot svētkus.”

No jauniešiem teikt uzrunu bija uzticēts Emīlijai Blumbergai. Raksturojot ceļojumu, viņa secināja: “Mēs esam iemācījušies daudz par mūsu senčiem, par latviešu rakstniekiem un par Latvijas vēsturi. Mums arī ir bijis liels prieks apciemot slavenos Latvijas muzejus un vēsturiskās vietas. Drīz atgriezīsimies mājās ar plašākām zināšanām par Latviju, bet, kas ir vēl svarīgāk, ar dziļāku mīlestību pret šo dārgo zemi!”

Vēl Emīlija piemetināja: “Mēs tagad arī saprotam, cik daudz garšīgās “Laimas” šokolādes varam apēst divās nedēļās. Šķiet, ka apēdām kolosālus kvantumus!”

Arvien jaunas idejas

Amerikas Latviešu apvienība (ALA) šogad rīko pavisam četrus izglītojošus ceļojumus uz Latviju. Otrā “Sveika, Latvija!” jauniešu grupa šeit ieradīsies augustā, bet jūlijā notiks “Heritage Latvia” ceļojums angļu valodā jauniešiem no 13 līdz 16 gadiem un “Hello, Latvia/Sveika, dzimtene!” ceļojums angļu un latviešu valodā pieaugušajiem un ģimenēm. Ilgus gadus ceļojumus no ALA puses koordinēja Anita Juberte. Šogad, kad viņa devusies pensijā, šos pienākumus pārņēmusi Marisa Gudrā, kura ieguvusi bakalaura grādu mūzikā Bostonas universitātē un maģistra grādu ekonomikas politikā, kā arī Džordža Meisona universitātē – sertifikātu projektu vadībā. Latvijā ceļojuma maršrutu izstrādā un norises koordinē Anita Ozola, kura to sauc par savu sirds darbu vasarā, bet pārējā laikā ir pedagoģe Rīgas Pļavnieku sākumskolā. Raksturojot “Sveika, Latvija!” mērķus, Anita teic, ka tie ir vairāki. Viens – dia-
sporas jauniešiem uzlabot latviešu valodas zināšanas. Otrs – gūt plašāku priekšstatu par savu priekšteču dzimteni, iepazīstot kultūru, senos amatus (kalēja, podnieka), kā arī apskatot to, kas uzcelts pēdējos gados. Ļoti svarīgas ir tikšanās ar vienaudžiem.

Salīdzinot ar laiku pirms padsmit gadiem, tagad klāt nākuši tādi jauni apskates objekti kā Liepājas Karostas cietums, Likteņdārzs, Nacionālā bibliotēka, koncertzāle “Gors”. “Mums jau ir jaunas idejas nākamajam gadam!” stāsta Anita. Viņa nesen saņēmusi ziņu no vienas mazākumtautību skolas Daugavpilī, ka tur vēlas uzņemt “Sveika, Latvija!” dalībniekus. Līdz šim Daugavpils maršrutā nav bijusi iekļauta, taču tur būtu daudz ko redzēt, un Anita drīz šo ideju apspriedīs ar Marisu Gudro. Daugavpilieši sacījuši, ka viņu jauniešiem būtu ļoti liela motivācija mācīties latviešu valodu, zinot, ka būs jāuzņem ciemiņi, kuri krievu valodu nesaprot.

Kalve, sklandrauši, kļockas…

“Sveika, Latvija!” dalībniekiem ir dienasgrāmatas, kurās viņi katru dienu ieraksta gan to, kādi ir bijuši laikapstākļi, gan arī to, ko redzējuši, piedzīvojuši, kādus jaunus vārdus iemācījušies. Tā, piemēram, “kalve”, “smēde”, Kurzemes sklandrauši, saldās biezpienmaizītes “kļockas”, ar kurām cienāti Aglonā Maizes muzejā. Anita ar prieku piemin, ka jaunieši, kuri mācījušies latviešu sestdienas skolās ASV un Austrālijā, daudz ko zina par latviešu literatūru, prot latviešu dziesmas un dejas. Vienugad visa grupa “Braku” kalnā nodeklamējusi no galvas dzejoli “Tālavas taurētājs”.

A. Ozola kā pedagoģe vērtē, ka no projekta pieredzes šo to der pārņemt Latvijas skolās. Pirms brauciena jau mājās katrs dalībnieks saņem tematu, par kuru jāsagatavo referāts. “Piemēram, kad aizbraucam uz Brāļu kapiem, nevis es vai audzinātāji stāstām par šo piemiņas vietu, bet kāds no jauniešiem lasa referātu – par tēlnieku, par Liepu aleju, par Pārdomu ceļu, par Mūžīgo uguni,” stāsta projekta koordinatore.

Referātu temati ir dažādi: par Latvijas valsts prezidentiem, par Tērveti un Annu Brigadieri, par pirtī iešanas tradīcijām u. c. Anita piemetina, ka parasti bērni labāk ieklausās tad, ja stāsta vienaudži, nevis pieaugušie. Autobusā ir liela Latvijas karte, kurā tiek iekrāsots todien veiktais maršruts. Katrs to pašu iekrāso arī savā mazajā kartē, kas viņam ir vāciņos kopā ar dienasgrāmatu. Pieraksti lieti noder, kad pēc atgriešanās mājās jāstāsta par pieredzēto tuviniekiem vai sponsoriem no baznīcas vai sabiedriskajām organizācijām, kas palīdzējušas ar ceļa naudu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ļoti pozitīvi 🙂

Draugiem Facebook Twitter Google+