Kā neapstrādātā laukā iznīdēt Kanādas zeltslotiņu? Atbilde lasītājam 1
“Kā neapstrādātā laukā iznīdēt Kanādas zeltslotiņu?” MĀRIS OGRĒ
– Kanādas zeltslotiņa ir vienkāršāk apkarojama invazīva svešzemju suga nekā slavenais Sosnovska latvānis, kuru pļaujot efektivitāte ir ļoti zema. Tomēr jebkurš invazīvs augs savvaļā izmūk un izplatās cilvēka rīcības dēļ. Kanādas zeltslotiņa neapstrādātajos laukos ir tikai sekas – cēlonis ir lauksaimniecības zemju neapsaimniekošana, kas ļāvusi šai sugai iet uzvaras gājienā. Tāpēc, jo agrāk invāziju sāk apkarot, jo labāki būs rezultāti un mazākas izmaksas, – stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Agnese Priede.
Botāniķes novērojumi liecina, ka Kanādas zeltslotiņu var samērā efektīvi iznīdēt dažu gadu laikā, pļaujot vasaras pirmajā pusē, t.i., ne vēlāk, kā izveidojas ziedkopa. Galvenais, lai nenogatavojas un neizsējas sēklas. Augs ir daudzgadīgs, bet ar laiku citu augu (galvenokārt graudzāļu) konkurences dēļ kļūst arvien mazāks, vārgāks, neveido ziedkopas un ar laiku izzūd. Vislabāk pļaut jūnija beigās un atkārtoti rudens pusē, jo kaut kas būs ataudzis pēc pirmās pļaušanas, lai gan diez vai paspēs nobriedināt sēklas, pat ja uzziedēs pēc pirmās pļaušanas. Protams, labu rezultātu būs grūtāk sasniegt vietās, kur ir izteikta Kanādas zeltslotiņas dominance un cita gandrīz nekā. Tur jāpļauj divreiz gadā diezgan daudzus gadus pēc kārtas, kā arī vēlams uzart un piesēt graudzāles. Svarīgi, lai augam būtu konkurenti (tas pats citiem invazīviem augiem), taču, protams, tikai vietējās sugas. Ja zeltslotiņa tikko ieviesusies un tās nav daudz, invazīvo sugu var izrakt un sakneņus savākt, lai neturpina augt.
Tomēr jāatzīst: vienreiz nopļaujot, nebūs līdzēts. Tas ir vairāku gadu darbs: regulāri jāapsaimnieko lauksaimniecības zemes, jāpļauj zālājs. Pilsētā un piepilsētā varbūt nāksies strādāt citā mērogā, bet regulāra, agra pļaušana varētu līdzēt. Ja regulāri neapsaimniekos, sēklas atlidos no blakusteritorijām un drīz vien atkal tiksim pie blīvas Kanādas zeltslotiņu audzes.
– Herbicīdi ir samērā efektīvi, bet tos nedrīkst lietot ūdeņu tuvumā. Pārāk daudz ir arī līdz galam neizprastu negatīvu blakusietekmju uz dabas daudzveidību un cilvēka veselību, tāpēc nekādā ziņā negribu tos rekomendēt, – tā Agnese Priede.
Ierobežojot nezāles lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs vai papuvēs ar glifosātu saturošiem herbicīdiem, varēs iznīcināt arī zeltslotiņu, kad tā būs 10–15 cm augsta.
