Uncategorized

“Zaļo cilvēciņu” provokācijas Latvijā neizdotos, politiķi uzsver “LA” diskusijā 16


Edgars Jaunups: “Jāpanāk, lai jaunsardze kļūtu populāra. Ne jau ar zābakiem piesaistīs jauniešus. Ne vien jaunsardzes, bet arī Latvijas armijas skaits būtu jādubulto līdz 10 tūkstošiem.”
Edgars Jaunups: “Jāpanāk, lai jaunsardze kļūtu populāra. Ne jau ar zābakiem piesaistīs jauniešus. Ne vien jaunsardzes, bet arī Latvijas armijas skaits būtu jādubulto līdz 10 tūkstošiem.”
Foto – Ivars Bušmanis

“Latvijas Avīzes” publisko diskusiju “Latvju zeme vaļā stāv?” sāku pēc sveša scenārija. Žurnāla “Forbes” apskatnieks Pols Gregorijs kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamajiem mērķiem minējis Latviju. Viņš iezīmējis šādu nākotnes ainu: “Krievvalodīgo diskriminācijas propaganda pastiprināsies, Latvijā iefiltrēsies Krievijas drošības dienestu aģenti un algotņi, kas būs apgādāti ar naudu un iespējamo atbalstītāju sarakstiem, Latvijas austrumu pilsētās, kur ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, tiks sarīkoti nemieri, ieņemtas administratīvās ēkas un pasludināta “Brīvās Latvijas tautas republika”, un tad Krievijas armija sāks “sen plānotas mācības” pie Latvijas robežas.

Kremlis, iespējams, atzīs, ka krievu “brīvprātīgie” šķērsojuši robežu, bet uzsvērs, ka viņiem ir tiesības aizstāvēt tautiešus un Maskavai, kas vēlas tikai mieru pie savām robežām, ar to neesot nekāda sakara. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spēki centīsies padzīt no okupētajām ēkām un pilsētām pašpasludinātos “mērus” un “gubernatorus”, izraisīsies apšaudīšanās, augs upuru skaits. Latvija paziņos par Krievijas uzbrukumu un aicinās palīgā NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu. Krievija savu vainu noliegs, paudīs satraukumu par pilsoņkaru pie savām robežām un “būs spiesta iejaukties”, ja reiz tautiešiem draud briesmas.” Līdzīgu pieļāvumu “LA” paudis arī Edvards Lūkass (“LA” 26. septembrī).

Vai šāds scenārijs ir iespējams un kas jādara, lai tādu nepieļautu, piektdien Dagdā vaicāju politiķiem no septiņām partijām, kas startē uz 12. Saeimu.

Tautas tracināšana vai savlaicīgs brīdinājums?

Tādu scenāriju nevar izslēgt, pieļāva 11. Saeimas deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība). “Ja gribi dzīvot mierā, gatavojies karam,” viņš atgādināja romiešu prātulu. Neņemt vērā to, kas noticis Gruzijā un Ukrainā, būtu vieglprātīgi. Tāpēc, viņaprāt, jāstiprina austrumu pierobeža.

Arī Edvīns Šnore (Nacionālā apvienība) piekrita, ka tāds ir iespējams: “Priekšnoteikumi, lai tas notiktu, ir līdzīgi tiem, kurus izmantoja Ukrainā – iekšējā nedrošība, iedzīvotāju sastāvs un dažādais noskaņojums. Mēs nepareizi esam novērtējuši procesus Krievijā un nepareizi gatavojušies. Arī 1940. gadā notikušais parāda, ka tā laika politiskā vadība un sabiedrība nesaprata ne Staļina režīma nodomus, ne būtību. Mūsu ārējās drošības būtisks elements – pareiza izpratne par to, kas notiek Krievijā. Pārāk lielas draudzības būvēšana ar Krieviju ir ilgtermiņā bīstama. Kā atzinis ASV diplomāts Džordžs Kennans, Krievijas ieskatā ar to robežojas tikai divu veidu valstis: vai nu vasaļi, vai ienaidnieki.”

Vitālijs Aizbalts (“Gods kalpot Rīgai”) saskata, ka minētais scenārijs 1:1 ir realizēts Ukrainā, bet Latvijā tāds nav iespējams, jo “tieši Latgalē sākas Eiropas Savienība un NATO. Latgalē gadsimtiem kopā ir dzīvojuši gan krievi, gan ebreji, gan latvieši un latgalieši un poļi, un nekādu sadzīvošanas problēmu nav bijis, ja vien tās neuzkurina politiķi. Vislabākais bruņošanās veids ir labas kaimiņattiecības.”

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzreiz nocirta, ka minētais scenārijs Latvijā nav iespējams. “Mūsu lielākie draudi ir vājā ekonomika, karš informatīvajā telpā un politikas pirkšana. Informatīvās telpas kara sastāvdaļa ir sēt neticību sev, sēt bažas, ka NATO neaizsargās, un atgādināt, ka sašķeltā sabiedrībā iespējami šādi scenāriji. Mēs visi esam Latvijas patrioti un nepieļausim, ka šādi notiks varas atdošana ar Krieviju saistītiem cilvēkiem. Latvijas armija atšķirībā no Ukrainas armijas ir gatava cīnīties par katru zemes pleķīti, ja būs tāda nepieciešamība.”

“Ir noziedzīgi tracināt sabiedrību par to, vai ir iespējams viens vai otrs scenārijs,” pauda Edgars Jaunups (“Latvijas attīstībai”): “Visticamāk, minētais scenārijs Latvijā nevar būt. Bet tikai – visticamāk. Jo pērn decembrī neviens neiedomājās un prātā nepieļāva to karadarbību, kāda šobrīd notiek Ukrainā. Attīstīsim ekonomiku un domāsim par to, lai Latvija dzīvotu kā viena nācija neatkarīgi no tā, kādā valodā runājam savās mājās un kādai tautībai sevi pieskaitām. Svarīgākais, lai mēs visi uzskatītu sevi par patriotiem. Un tur mēs darām ļoti maz. It īpaši tas spārns valdībā, kas sevi lepni dēvē par lielākajiem patriotiem. Vienīgais, ko šie “patrioti” dara, tracina sabiedrību.”

“Šis scenārijs ir provokācija!” skarbs vērtējumā bija Jānis Jurkāns (“Vienoti Latvijai”): “To rakstījuši cilvēki, kas nesaprot un neanalizē Ukrainā notikušo. Rietumiem un arī mums ir jāsaprot, ka Krievijai ir ģeopolitiskās intereses. Vienalga, vai tas ir Staļins, Putins vai kāds cits, Krievija nekad neatdos Ukrainu Rietumiem. Ja Rietumi nesapratīs šo patiesību, būs karš. Putins ir “sobiraķeļ russkih zemeļ” (krievu zemju savācējs. – Red. piez.). Vai varat nosaukt vēl kādu Eiropas vai pasaules valstu politiķi, kuru atbalsta vairāk nekā 80% iedzīvotāju? Putins ir varonis. Krievs ir gatavs savilkt jostas, jo “naših bjut!” (mūsējos sit!), un ciest. Mēs varam vaicāt: kur Putins apstāsies? Kamēr Krievija netiek galā Krimā ar savu solījumu izpildi un Austrumukrainu, tikmēr biedēt cilvēkus, ka Krievija uzbruks NATO valstij, ir naivi un glupi. Mūs var glābt mūsu diplomātija un spējas panākt tādu situāciju, ka Putinam pat prātā neienāktu darīt pāri Baltijas valstīm.”

Dzintars Zaķis (“Vienotība”): “Scenārijs, uz ko provocē ārzemēs dzīvojošie kungi, Latvijā nav iespējams. Tāpēc, ka mums ir stipra demokrātija un liela loma ir sabiedrības aktivitātei. Būtiski, lai Latvija attīstās kā ES valsts un kā ASV partneris.”

2% aizsardzībai ir būtiski

No zāles ministram vaicāja: “Jūs prasāt vairāk naudas. Kur liksit naudu?”

Neapšaubāmi ir jāstiprina armija, robeža un iekšējā drošība (Drošības policija, Valsts policija), skaidroja aizsardzības ministrs. “Vēl līdzās 70 miljonu eiro atbalstam zemessardzei 
140 miljonus eiro septiņos gados plānots ieguldīt pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanai. Papildus iegādāsimies radarus, lai labāk fiksētu, kas notiek aiz mūsu robežām. Diemžēl nevaram notriekt helikopteru, kurš lido zemu virs koku galotnēm. Toties redzam paceļamies un to pārvietošanos virs jūras. Mums vajag “Stinger” tipa raķetes,” armijas plānus atklāja Vējonis.

“Ne jau NATO ir vajadzīgi tie 500 miljoni eiro. Tas ir princips: ja mēs vēlamies, lai NATO pildītu savas saistības, arī mums tās ir jāpilda. Šī nauda jau netiek pārskaitīta uz NATO kontu, bet ieguldīta tepat Latvijā. Armija – tās ir arī darba vietas,” pauda Jaunups.

Zemessargiem jāprot notriekt helikopteru

Kāds dedzīgs vīrs atgādināja, ka vēl deviņdesmitajos gados Latvijā bija ļoti stipra zemessardze: “Bija apģērbti, apbruņoti un paēduši. Bija mācības mežā. Tagad tas viss ir likvidēts. Un nu taisīs par jaunu?”

Gan Šnore, gan Aizbalts, gan Zaķis piekrita, ka jāstiprina zemessardze un bruņotie spēki. Aizbalts uzskata, ka valdībai jāpanāk, lai uzņēmēji labprātāk darbā ņemtu zemessargus.

“Zemessardze ir mūsu pašaizsardzības stūrakmens,” paziņoja Vējonis. “Valdībā ir apstiprināts plāns, kā attīstīt zemessardzi. Būtiski pieaugs zemessargu skaits, viņi tiks pilnībā nodrošināti ar ekipējumu – apģērbu, apaviem, infrastruktūru un tieši tādiem pašiem ieročiem kā regulārajai armijai. Visi zemessargi tiks apmācīti (palielināsim apmācību dienu skaitu), bet jaunajai Saeimai likumdošanā būs jārisina darba ņēmēju un devēju attiecības. Zemessardzē attīstīsim specifiskas spējas – būs iespēja mācīties pretgaisa aizsardzībā, “Stinger” tipa raķešu apgūšanā, iegūt prettanku aizsardzības spējas. Latgalē būs speciālas vienības, kas pratīs notriekt arī helikopterus. Attīstības plānā paredzēts izveidot 18 paaugstinātās gatavības rotas, kas būs veidotas no tādiem zemessargiem, kas gatavi daudz aktīvāk iesaistīties mācībās, tajā skaitā starptautiskās operācijās.”

“Vēlamies panākt, lai katrā Latvijas pašvaldībā būtu vismaz viena jaunsardzes vienība. Lai pēc četriem gadiem sešarpus tūkstoš jaunsargu vietā būtu divreiz vairāk,” piebilda ministrs.

“Zaļie cilvēciņi” neiekļūs

Kaismīga diskusija izvērsās par to, vai Latgalē varētu iekļūt “zaļie cilvēciņi”, piemēram, kā sēņotāji. Vējonis uzskata, ka robežu sargā labi: “Robežu regulāri kontrolē robežsargi, un uz robežas ir sensori, kas fiksē kustību. Vēl tiek investēts radaros, lai redzētu, kas notiek pierobežā. Latvijas robeža ir demarķēta. Vienīgais darbs, kas ir palicis, – 12 metru joslas izciršana 246 kilometru robežā ar Krieviju,” ministrs atskaitījās.

“Tie pūžņi, kas parādās, tiek uzmanīti un briesmas novērstas. Mūsu drošības dienesti strādā ļoti labi. Paskatieties, cik ātri pazuda tie, kas vāca līdzekļus Donbasā karojošajiem. Tā tikai liekas, ka sēņotāji pār robežu mežā var iemaldīties Latvijā, iekāpt vilcienā un atbraukt uz Rīgas Centrālo staciju. Praksē tas nav iespējams. Tā ka nav ko provocēt,” pilnīgi pārliecināts bija Zaķis.

“Pieņemsim, ka trīssimt sēņotāji pāries pāri robežai. Ar to robežsargi tiks galā,” pieļāva Jaunups: “Tas nav tas, kas apdraud mūsu sabiedrību. Mums ir jādomā, kā pacelt visas sabiedrības aizsargāšanās spējas reāla apdraudējuma gadījumā. Aizsardzības ministrijai jādomā, kā sabiedrību tam sagatavot, lai tā spētu reaģēt viena vai otra apdraudējuma gadījumā.”

Ogles piebēra Jurkāns: “Ja šodien sēņotāji ienāk Dagdā, ienāk pastā un nogriež elektrību, vai iedzīvotāji zina, ko darīt, ja sēņotāji terorizē vienu pilsētu? Nav Latvijā civilās aizsardzības!” Dagdas novada domes priekšsēdētāja Sandra Viškure neizturēja un lēca kājās, ka ir civilās aizsardzības plāns un ar to var iepazīties pašvaldības mājas lapā internetā.

Vējonis šo diskusiju noslēdza ar apliecinājumu, ka “ir plāns, ko darīt, ja parādās “zaļie cilvēciņi” vai ja robežu pa Daugavu pārpeld akvalangisti. Mums ir plāni civilajā aizsardzībā. Ja to nebūtu, tad plūdu situācijās pašvaldības neprastu rīkoties”.

Nokniebt TV kabeli vai vilkt savu

Šnore bija kategorisks: “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka “Lattelecom” televīzijā Krievijas televīzija translē savu propagandu, kas nav savienojama ar lojalitāti Latvijas valstij. Klausos “Latvijas Radio 4″ un arī TV raidījumus krievu valodā – no šiem kanāliem neesmu dzirdējis Krievijas agresijas Ukrainā nosodījumu. Ja tas ir tā, kāpēc vēl papildus ir jāiegulda nodokļu maksātāju nauda?”

Aizbalts protestēja: “Ko mēs te runājam! Latgalē neredz Latvijas 1. un 7. kanālu!” Zālē murdoņa. Aicināju pacelt roku tos, kuri neredz Latvijas kanālus. Sešas rokas no kādiem astoņdesmit.

Saistītie raksti

Zaķis abiem pa vidu: “Mēs esam šodien uz frontes līnijas, taču tā nav militārā, bet ideoloģiju frontes līnija. Mūs mēģina ietekmēt svešas ideoloģijas TV kanāli. Mums jāsakārto likumdošana, lai kaimiņvalstu raidstacijas nevarētu raidīt klaji naidīgu propagandu. Tomēr nebūtu pareizi iet kniebt kabeļus. Daudz vairāk jādomā par to, kā dot informāciju no savas puses, nekā kādam “aizgriezt skābekli”. “Latvijas Radio 4″ šajā reģionā ir ļoti pieprasīts, bet tikai līdz plkst. 14 – kamēr radio ir savs analītiskais saturs. Rēzeknē īsā laikā varētu parādīties studija, kas iepazīstinātu ar to, kas notiek uz vietas. Arī valsts televīzijai jāstiprina tā daļa, kas iepazīstina ar reģionālām aktualitātēm.”

Galerijas nosaukums
LA.lv