Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. janvāris, 2016
Drukāt

Sandra Caune pārdos skaistumkopšanas biznesu Īrijā un atgriezīsies Latvijā (9)

Foto - Uldis GraudiņšFoto - Uldis Graudiņš

“Pēc tā, kam esmu izgājusi cauri, patlaban ne no kā nebaidos. Ja bizness izputēs, varu darboties kādā no savām specialitātēm, varu kaut vai atgriezties slimnīcā ļoti labi apmaksātajā māsas palīga darbā vai beigu beigās iet mājas tīrīt,” teic Sandra. Viņa atzīst – abi ar vīru, erudīto biznesa konsultantu Maiklu Džordanu lēmuši par atgriešanos Latvijā tāpēc, ka šeit Sandrai ir ģimene un Maiklam mūsu valsts patīk.

Pirms 12 gadiem Sandra Caune devās uz Īriju pelnīt naudu parādu nomaksai un bērnu skološanai. Bijusī kultūras darbiniece un Jēkabpils uzņēmēja šajā laikā Latvijā pabeidza divas augstskolas, ieguva aptuveni desmit profesionālās izglītības sertifikātus Īrijā un Latvijā, izveidoja veiksmīgu skaistumkopšanas biznesu Dublinā, turpina mācīties un… nākamo desmit gadu laikā ir iecerējusi atgriezties Latvijā, lai iegūtās zināšanas un pieredzi nodotu citiem.

Dzīve pirms Īrijas

Kordiriģentei, māksliniecisko kolektīvu un kultūras namu vadītājai Sandrai un viņas dzīvesbiedram pēc valsts neatkarības atjaunošanas Jēkabpils pusē piederēja vairāki pārtikas veikaliņi, kas, rūpīgi loloti, darbības sākumā nesa arī labu peļņu. Tolaik produktu nepietika, piegāžu veikaliem nebija, paši īpašnieki trijos naktī devās uz Rīgas vairumtirdzniecības bāzēm iegādāties vajadzīgo preču klāstu.

“Tad VID Nodokļu pārvalde pakāpeniski sāka pievilkt grožus, par sīkiem pārkāpumiem lika maksāt lielas soda naudas, Latvijā ienāca arī lielveikali, un mēs arī nebijām pietiekami zinoši uzņēmējdarbībā. Pajuka arī personīgā dzīve, kārpījos biznesā, cik varēju, tomēr beigās pēc VID lielajām soda naudām biznesu iznīcināja. VID attieksme tolaik bija šāda: ja tu kaut kur kļūdījies – man nepareizi bija izsists kases čeks –, tad tu zodz, slēp visu. Pavisam cita attieksme tolaik bija. Visus uzņēmumus tikai sodīja neskaitāmajās pārbaudēs. Ugunsdzēsēji, policija, visi, kam nebija slinkums, nāca pārbaudīt un vienmēr kaut ko atrada, vienmēr lika naudas sodus. Brīdinājumu vai pamācību tolaik nebija,” atceras Sandra. Viņa tolaik deva darbu 12 cilvēkiem, kam nebija nozīmes VID lēmumu pieņemšanā.

Sandra bija palikusi viena ar diviem bērniem. Viņa nekad nav saņēmusi sociālos pabalstus. Vispirms izmēģināja strādāt Amerikā, tomēr pēc dažiem mēnešiem, guvusi pieredzi un sapratusi, ka tā tomēr pārāk tālu, atgriezās Latvijā. Iestājās darbā veikalā “Maxima” (tolaik “T-Market”) par maiņas vadītāju, kas nozīmēja ik dienu 12 – 14 stundu darbu un 120 latu algu. Sešos no rīta bija jāpieņem preces un vakarā pēc veikala slēgšanas tās jāievieto plauktos. “Ja atvēri muti, lai izteiktu neapmierinātību, vai negribēji kaut ko darīt, tad desmit citi jau stāvēja rindā uz tavu vietu. Bija ļoti, ļoti grūti laiki. Iespējams, ne visiem, man gan. Rēķinos bija jāmaksā 70 – 80 lati. Es veikalā “Maxima” izturēju trīs mēnešus,” stāsta Sandra.

Vīrs uzturlīdzekļus bērniem nav maksājis, sociālajā dienestā Sandrai pateica – jums ir trīs istabu dzīvoklis un automašīna, tāpēc pabalsts nepienākas. Sandra 35 gadu vecumā devās uz Rīgu, kur viņu neņēma darbā par pārdevēju, norādot, ka esot “pārāk veca”.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Sandra Caune pārdos skaistumkopšanas biznesu Īrijā un atgriezīsies Latvijā
    ———————————-
    Sandra NEpārdoss biznesu un NEatgriezīsies Latvijā! ne pēc 10 gadiem (kā pati sola) ne arī vēlāk,
    protams, ja būs GUDRA … Realitātē redzams, ka LV visa ekonomika iet uz LEJU …
    Sandra, nostrādā LĪDZ pensijai un tad atgriezies ar ĪRIJAS pensiju …

  2. Asveicu,arii es peec 11 gadiem pirms Ziemassveetkiem atgriezos Latvijaa no Anglijas un esmu loti laimiiga-lai jums veicas !

  3. Diez vai Latvijā būs vairāk klientu.

  4. Lai jums ir labveligs liktenis un panakumi. Par VID-taisniba,ari manu biznesu nogremdeja ar milzigam soda naudam un pataisija gandriz par noziedznieku. Vel nebija kauna un iekaseja nelikumigus nodoklus,kurus nevajadzeja maksat. Paldies liktenim un gudrai gramatvedei,kura panaca visas nelikumigi iekasetas naudas atgriesanu atpakal. Pirms tam nomainiju gramatvedi,kurai bija vienalga,kas notiek ar manu naudu. Ieteikums-pirms biznesa uzsaksanas atrodiet gudru un godigu gramatvedi. Tas ir jusu pastavesanas garants.

    • Būtu devusi “na lapu”, varbūt nenogremdētu 🙂
      Varbūt… 🙁

    • Mums darbā vajadzēja labu magnetofonu. Nopirkām no viena jūrnieka,jo 90gadu sākumā to vienkārši nevarēja nopirkt. Un tad sākās epopeja ar VID. Kā tā VID darbiniece ņēmās!!! Vēlāk izrādījās, ka pašai dzīvoklī firma un šī krāpās, bet mums prasīja atskaitīties par katru sīkumu…

  5. Paldies, Sandra,, par Tavu stastu. Tas deretu ka macibu gramata daudziem, daudziem. Latvija vel daudzi sirgst ar “pecpadomju sindromu”, nemaz nerunajotpar “saskarsmes kulturu”…

  6. Šo stāstu būtu vērts salīdzināt ar bistro Fric’s piedzīvojumiem.Mūsu varturi ir spējīgi tikai pļerzāt par investīciju lavīnām, kas gāzīšoties Latvijā. Diemžēl, par uznēmējdarbībai labvēlīgu vidi domāt aizmirst.

    • Īstenībā runa ir par darbinieku profesionalitāti – vidusskolas trijnieces kļūst par VID darbiniecēm un savā neattīstītaja galviņā domā, ka viņu uzdevums ir sodīt. Tā sodīšana ir taču padomju nelaime – tas no cilvēku nicināšanas. PSRS taču bija viens cilvēku nīšanas monstrs!

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (6)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+