Foto no A. Veckalnes personīgā arhīva

Svešvalodu zināšanas – īpaša latviešu priekšrocība
 0

Nesen publiskotajos Eiropas Komisijas (EK) “Eurobarometer” pētījuma rezultātos mūsu valsts iedzīvotāji ir raksturoti kā čakli svešvalodu apguvēji, jo sarunāties divās svešvalodās prot 54% iedzīvotāju, – šajā ziņā mūsu valstij ir sestais labākais rādītājs Eiropas Savienībā.

Reklāma
Reklāma

 

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās valodu zināšanu nepieciešamību un saprot to praktisko izmantojumu, kas kopumā mūs nepārsteidz, un, tā kā ikdienā strādājam ar valodām, esam novērojuši vairākas iezīmes, kas to apstiprina.

Pirmais valodu zināšanu veicinošais faktors, kuru vēlos akcentēt, ir Latvijas bilingvālā vide. Ļoti daudz iedzīvotāju ikdienā aktīvi lieto vismaz divas valodas, kā arī Latvijā ir daudz jaukto ģimeņu, kurās aug bērni, kas jau no mazotnes spēj sarunāties gan latviski, gan krieviski. Tas šiem cilvēkiem dzīvē dod ievērojamas priekšrocības citu svešvalodu apguvē, nereti viņi kļūst par tulkotājiem vai svešvalodu pasniedzējiem. Esam novērojuši arī to, ka ģimenes, kurās runā krievu valodā, bieži izvēlas savas atvases sūtīt uz bērnu vasaras nometnēm, kas notiek latviešu valodā. Šogad esam arī pamanījuši, ka būtiski ir palielinājusies latviešu bērnu vecāku interese par krievu valodas apguvi, un šajā sezonā esam jau gandrīz pilnībā nokomplektējuši vairākas bērnu vasaras nometnes ar krievu valodas nodarbībām. Priecē, ka vecāki apzinās svešvalodas izšķirošo nozīmi bērnu nākotnes konkurētspējā gan karjerā, gan privātajā dzīvē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otrs faktors, ko vēlos akcentēt, ir Latvijas kā mazas valsts iedzīvotāju izsenā vēlme sekmīgi sazināties pēc iespējas vairākās valstīs. Gan jaunlatviešu, gan Latvijas Republikas 1. Saeimas deputātu vidū bija diezgan daudz poliglotu – šādas zināšanas jau tolaik bija nepieciešamas sekmīgai karjerai. Tādēļ mūs nepārsteidz pētījumā publicētais fakts, ka ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā turpinājuši svešvalodu apguvi.

 

“Eurobarometer” publicētie dati arī liecina, ka Latvija ir viena no tām ES valstīm, kur pēdējos septiņos gados visstraujāk palielinājies angļu valodas pratēju īpatsvars – 46% iedzīvotāju savas zināšanas vērtē kā pietiekamas, lai šajā valodā sarunātos.

 

Tas nav pārsteigums – mūsdienās nozīmīgākā darījumu valoda ir angļu, tādēļ lielākā daļa mūsu uzņēmumā veikto tulkojumu ir jāveic tieši no angļu valodas vai uz to. Arī “Skrivanek Baltic” Valodu skolā, veidojot jaunas angļu valodas mācību grupas, esam pamanījuši, ka ar katru gadu palielinās to angļu valodas zinātāju skaits, kuriem ir jau vidējas un augstas valodas prasmes, tomēr viņi tās vēlas uzlabot un pilnveidot.

Valodu mācību popularitāti noteikti ir sekmējušas un turpinās sekmēt ES fondu un pašvaldību subsidētās programmas. To pierāda arī pētījuma rezultāti – 49% aptaujāto ir svarīgi, lai būtu iespēja apgūt valodu bez maksas.