Svētajiem par godu un cilvēkiem par labu 0

Klausītāju uzmanības lokā nonācis nozīmīgs un mazliet neparasts folkloras ieraksts – Vaboles ciema etnogrāfiskā ansambļa “Vabaļis” otrais albums “Lobais reits”.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Iepretim ansambļa pirmajam ieskaņotajam diskam (“Pa ceļeņu”, 2012) ar laicīgo mūzikas mantojumu jaunajā ierakstā teicējas un ansambļa dalībnieces Artūra Uškāna vadībā pievērsušās īpašam Latvijas tradicionālās kultūras slānim – tautas garīgajām dziesmām. Katoļu dziedājumi Latgalē joprojām tiek atskaņoti dažādos dzīves gadījumos, veltīti Visaugstākajam un svētajiem par godu un cilvēkiem par labu. Latvijā jau pieredzēts viens nozīmīgs akadēmisks izdevums, kas veltīts katoļu psalmu dziedājumiem (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 2012. gadā izdotais ierakstu albums, arī grāmata “Psalmu dziedāšana Latgalē”, kas audiovizuālā veidā iemūžina psalmu jeb saļmu dziedāšanas tradīciju). Jaunā albuma “Lobais reits” zinātniskajā komentārā etnomuzikologs Mārtiņš Boiko raksta, ka “katoļu dziesmu ienākšana Latgales un Augšzemes mūzikas kultūrā lielākā apjomā sākusies, domājams, 18. gs. pēdējā ceturksnī, kad lielos metienos sāka iznākt lūgšanu grāmatas augšlatviešu, resp., latgaliešu valodā. Tajās ir plašs reliģisko dziesmu tekstu klāsts, dziesmas ir sakārtotas pēc lietojuma, tā atvieglojot to piesaisti noteiktiem baznīcas un cilvēka dzīves notikumiem un baznīcas gada posmiem”. Pirmo grāmatu izplatītāji bijuši jezuītu misionāri, kuri tulkoja, iespieda dziesmu tekstus un kopā ar ļaudīm tās izpildīja, tā ieviešot arī melodijas, kas ar laiku kļuva par mutiskās tradīcijas sastāvdaļu. Līdzās tautasdziesmām ar dainu tekstiem katoļu dziesmas Latgalē ir viena no tradicionālās kultūras būtiskākajām daļām. Albumā ietvertās katoļu svētku, kā arī nozīmīgiem cilvēka dzīves notikumiem veltītās dziesmas (kristību, kāzu, bēru, piemiņas pasākumu dziesmas) un to atskaņojums rāda tradicionālu dziedāšanas manieri: sievas ar bērniem dzied, kā ieraduši – bez izskaistinājumiem un mākslinieciskas nogludinātības. Gluži tāpat, kā tradicionālos latgaliešu balsus dziedot (dažs labs garīgais dziedājums muzikālajā veidojumā izrādās laicīgajai folklorai ļoti tuvs). 2004. gadā Skrindu dzimtas muzeja vadītāja Anna Lazdāne uzaicinājusi sievas, lai iemūžinātu tā sauktos maija dziedājumus. Drīz ierakstīti arī psalmi. Tajā pašā gadā tapis arī ansamblis. Kā atceras tā dalībniece Veneranda Putroma, viņas bērnībā “Lobais reits” bija pirmā dienas dziesma. Pēdējā – “Loba nakts, o Jezu”. Tā noslēdz ierakstu. Albuma veidojumā grodi ieaužas gada, diennakts un cilvēka dzīves cikls. Ierakstītajos dziedājumos godināti arī latgaliešiem tik tuvie svētie aizgādņi Antons un Tekla, Apolonija un Jezups, un, protams, Visusvētākā Jaunava Marija. Pēc gadu desmitiem, kad kristīgā tradicionālā kultūra bija nevēlama, aizliegta, kad pat folkloristi uz to lūkojās kā uz kaut ko neautentisku, uztieptu, latviešu tradicionālajai kultūrai nepiederīgu, nu goda vietā celta arī šī brīnumaini saglabātā, Latgalei tik svarīgā mūzikas daļa. Albums rada īpašu atmosfēru, ļaujot ielūkoties skaņu un tekstu pasaulē, kurā radoši savijušies baznīcas muzikālie kanoni un tās gadsimtiem senais muzikālais mantojums ar tautas radošā gara izpausmēm mutvārdu tradīcijā.

Kokneses spēlmaņu kopa “Skutelnieki” ir domubiedri. Spēlmaņi pēc dzīvesveida un aicinājuma. Danču dvēseles kurinātāji – vitāli un trakulīgi. Kokneses pusē par skutelniekiem reiz saukuši maskotus ļaudis, kas meteņos staigājuši apkārt no mājas uz māju, vēlēdami svētību. 2008. gadā spēlmaņi, kuri bieži bijuši danču vakaru viesi – Kokneses folkloras kopu vadītāja Inguna Žogota, Uldis, Solvita un Liene Bērziņi, Mārīte Gražule, Annija Blaus –, izdomāja veikt ko paliekošāku un ierakstīja albumu Māra Jansona skaņu ierakstu studijā. Ierakstā apkopotas Kokneses apkārtnē pierakstītas dziesmas, ziņģes, rotaļas un dejas, kā arī daža laba Sēlijā, Kurzemē un Latgalē populāra dziesma vai dejas melodija – viss, kas varētu iejūsmināt dejotgribētājus. Bērziņu mājas Koknesē ir populāra muzicēšanas un svētku svinēšanas vieta. Uz to aicina arī dūdas, bungas, vijoles, kokles, stabules, mandolīnas un dalībnieku skanīgās balsis, kas vedināt vedina ļaut vaļu dzīvespriekam.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Lobais reits”. Garīgās dziesmas Dienvidlatgalē. Etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis”. Izdevējs: “Lauska”, 2014.

“Kokneses balss”. Skutelnieki. Spēlmaņu kopa. Izdevējs: “Lauska”, 2014.