Mobilā versija
Brīdinājums +9.2°C
Leontīne, Lonija, Ligija, Leokādija
Otrdiena, 23. maijs, 2017
2. septembris, 2016
Drukāt

Svētceļojums uz Aglonu mūsu kolēģes Guntas Tabores fotoizstādē (1)

Foto - Gunta TaboreFoto - Gunta Tabore

Viena no svētceļojuma fotoliecībām. Izdzirdot, kā svētceļnieki iet un dzied: "Kristus mīlestībā mīliet viens otru..." ziņkārīgo gaļas lopu bars noskrējis pa kalnu lejā, sastājies aploka malā un klausījies.

Mūsu kolēģe, žurnāla “36,6 °C” žurnāliste Gunta Tabore 8. augustā devās savā pirmajā svētceļojumā uz Aglonu, gāja kopā ar Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas katoļu draudzes grupu. Līdzi paķēra fotoaparātu – tāpat vien, gan jau kaut ko nobildēs. Taču bildes izdevās tik izteiksmīgas un iedvesmojošas, ka priesteris Andris Kravalis, svētceļnieku grupas garīgais līderis, rosināja izveidot fotoizstādi.

“Šo izstādi es dēvēju par Dieva brīnumu, jo tikai tā varu izskaidrot tās rašanos,” saka Gunta. “Neesmu fotogrāfe, neko nezinu par kompozīciju vai gaismām, bet emocijas un notikumi svētceļojuma laikā bija tik īpaši, ka nerimu tos iemūžināt. No 500 kvalitatīvām bildēm izstādei atlasījām 60 attēlus. Daudzi vaicā par praktiskām lietām: vai nesalijām, vai neuzberzām tulznas. 150 kilometru gājumā tā visa netrūka, taču tas šķiet mazsvarīgi. Svētceļojums nav pārgājiens, bet gan īpašs laiks, piepildīts garīgi. Un tas ir dziedinošs. Mūsu grupā bija Agris, kurš ceļojumu sāka ar kruķiem un sāpēs savilktu seju, bet Aglonā iesoļoja pat neklibojot un lepni nesa lielo krustu svētceļnieku gājiena priekšgalā.”

Guntas Tabores fotoizstāde apskatāma Svētās Ģimenes mājā Vecrīgā, Klostera ielā. Šī māja pati ir apskates vērta, pirms pusotra gada restaurēta, atjaunota un kļuvusi par ģimeņu pastorālā atbalsta centru, kas atrodas Magdalēnas draudzes aprūpē.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vispār kauns skatīties uz to pagrimušo pūli.Iet pa ceļu streipuļodami un pietuvojoties ceļmala mājai sāk savu gaudošanu

Konfesijas būs vienlīdzīgākas par citiem īpašniekiem?Viens miljons eiro nākamgad un vismaz divi miljoni eiro gadā, sākot no 2019. gada – tik lielu valsts budžeta finansējumu reliģiskajām organizācijām to īpašumā esošo valsts pieminekļa statusu ieguvušo dievnamu atjaunošanai paredz šobrīd varas gaiteņos klīstošais Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojekts.
Draugiem Facebook Twitter Google+