Gata Šļūkas zīmējums

Lai svin arī Tailers un Ronja: valodnieki atklāj jaunumus kalendārā 2

Kalendārā turpmāk būs septiņi jauni vārdi – 22. decembrī vārdadienu svinēs Saule, bet Saulis – 27. martā. Billi sveiksim 29. janvārī, Audru – 10. augustā, Daivi – 3. aprīlī, Ģediminu – 25. martā un Ritumu – 24. aprīlī. Tā par jaunu personvārdu iekļaušanu latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā šomēnes lēma Valsts valodas centra (VVC) Kalendārvārdu ekspertu komisija.

Reklāma
Reklāma

Izbrīnītais Tailers

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Britu pulkvedis: “Viņš blefo par kodolieročiem. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo ​​labāk” 140
Lasīt citas ziņas

Četros gados ekspertu komisija bija saņēmusi ierosinājumus par 520 vārdu iekļaušanu kalendārā. Taču daudzi no tiem jau atradās paplašinātajā vārdadienu sarakstā. Piemēram, šodien, 18. aprīlī, kalendārā ir vārdi Laura un Jadviga, taču atbilstīgi paplašinātajam kalendāram, vārda gaviļnieces ir arī Jadvīga, Jadze, Jedviga, Laure, Laurentīna, Laureta, Laurita. Rītdien sveicējus ar svētku kūku cienās ne tikai tradicionālajā kalendārā ierakstīto vārdu īpašnieces Vēsma un Fanija, bet arī Fani, Fannija, Fēbe, Feja, Felonija, Fenija, Feona, Feonija, Fionija, Flēra, Hēlija, Helijs, Heliodors, Helita, Helju, Hella, Hellija, Helta un Vēsmiņa.

Šis paplašinātais vārdu saraksts atrodams Valsts valodas centra mājaslapā (vvc.gov.lv) un drīz būs pieejams jau papildinātā variantā, jo kopš ekspertu komisijas sēdes klāt nākuši 67 jauni personvārdi. To vidū ir, piemēram, Nadia, Megana, Raens, Skandis, Tailers un citi. Pēc tam, kad ekspertu komisija bija noraidījusi ierosinājumus ierakstīt tradicionālo vārdadienu sarakstā tādus vārdus kā Elīze, Aleksa, Pāvels un vēl dažus (Aleksa ir saīsinājums no Aleksandras, bet Pāvels un Elīze tikai ar vienu burtu atšķiras no Pāvila un Elīzas), sociālajos tīklos par to izteicās daudzi sašutuši ļaudis. Taču ir arī pretējs piemērs – kad vēstulē Amerikas latvietim, kam ir mazdēls Tailers, uzrakstīju, ka turpmāk viņa mazdēls varēs svinēt vārdadienu, jo vārds Latvijā iekļauts paplašinātajā vārdu kalendārā, to uzzinot, Tailers (Tyler) bijis stipri izbrīnīts. Jo amerikāņu sabiedrībā vārdadienas nesvin…

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāpēc radās paplašinātais vārdu saraksts

Komentējot ekspertu komisijai iesniegtos ierosinājumus, VVC direktors Māris Baltiņš norāda, ka jānošķir divas dažādas situācijas. Viena – ka cilvēki izvēlas dot bērniem vārdus, kas, viņuprāt, pašreiz ir modē pasaulē, un otra – ka jauktajās laulībās dzīvesbiedri nākuši no divām dažādām kultūrām un liek atvasei vienu vārdu no mātes kultūras un otru – no tēva.

Deviņdesmitajos gados tradicionālais vārdadienu kalendārs neilgā laikā tika “uzpūsts” par vairāk nekā 200 vārdiem, un, ar šodienas skatu vērtējot, toreiz tika pieļautas daudzas neprecizitātes, akcentē M. Baltiņš. “Daudzos gadījumos tie bija viena un tā paša vārda rakstības varianti, atšķiroties tikai garumzīmei vai vienam burtam, piemēram, Kristīne un Kristīna, Egils un Egīls, Inguna un Ingūna.” Tāpēc bija nepieciešams veidot paplašināto vārdu sarakstu, kurš pirmo reizi tika izdots 2002. līdz 2004. gadā un otro reizi – no 2005. līdz 2007. gadam. Šogad pēc 11. aprīļa ekspertu komisijas lēmuma ļaudis sociālajos tīklos rakstīja, ka, piemēram, “Martinam liedza vārdadienu”. Nē, Martinam tā nav liegta, viņam, tāpat kā Mārtiņam, tā ir 10. novembrī, tikai ierakstīta paplašinātajā sarakstā. Arī tas, ka Luteru saucam gan par Martinu, gan Mārtiņu, rāda, ka tas ir viens un tas pats vārds.

Kad “LA” redakcijai piezvanīja rīdziniece Annele L., stāstīdama, ka viņai diemžēl neesot vārdadienas, atbildēju, ka tik populārā vārda Anna īpašnieces arvien sveicam 26. jūlijā. “Bet es esmu Annele!” kundze iebilda. Te jāteic, ka vecāki viņai personvārdu dokumentos bija ierakstījuši deminutīvā, taču vārdadiena ir tā pati, kas Annām.

Reklāma
Reklāma

Paradums svinēt vārdadienas

Kad draugu ģimenē dzirdēju pieminam radinieci Sholastiku, nodomāju, ka viņas vecāki aizrāvušies ar reliģijas filozofiju (sholastika – tās virziens, kura galvenais mērķis ir kristīgās ticības dogmu racionāla pamatošana un sistematizācija). Taču biju alojusies, jo vārds sievietei dots par godu Svētajai Sholastikai, kura katoļu kalendārā ierakstīta 10. februārī. Mums ierastajā kalendārā (civilajā jeb sekulārajā, kā to dēvē katoļticīgie), piemēram, Rihardam vārda diena ir 7. februārī, bet pēc katoliskās tradīcijas Rihards sveicams 3. aprīlī. Tāpat ir ar daudziem citiem vārdiem. Mana paziņa Ingrīda, katoliete būdama, savu vārdadienu svin pēc parastā kalendāra, taču dažus apsveikumus saņem arī otrajā vārdadienā. Andrejiem vārda diena ir 30. novembrī. Katoļu kalendārā šajā datumā ierakstīts Sv. apustulis Andrejs, un tā paša mēneša 24. datumā – vēl viens Andrejs – Sv. Andrejs Dung-Laks.

Katoļu priesteris An­dris Priede stāsta, ka kopš kristietības ienākšanas šeit cilvēkiem vārdadiena ir bijusi pat svarīgāka par dzimšanas dienu, un viņi svinējuši sava svētā aizbildņa vārdadienu. Vispirms gāja uz dievkalpojumu baznīcā un vakarā mājās vēl pasvinēja draugu pulkā. Vienam Jānim viņa svētais aizbildnis ir Sv. Jānis Kristītājs, otram – Sv. Jānis Pakāpnieks, vēl citam – Sv. Jānis no Kronštates. Pareizticīgie sava svētā aizbildņa dienu sauc “ģeņ angela” (enģeļa diena). Civilajā kalendārā ir pazaudēta saikne ar šiem svētajiem. A. Priede piebilst, ka daudzi latviskie vārdi ir pārveidotas seno vārdu formas – tā Baibas “priekštece” ir Barbara, Lipsts tapis no Filipa, Aldis – no Rinaldo.

Kritēriji, pēc kuriem kalendārā iekļauj jaunus personvārdus

• Cilme – priekšroka dodama baltu (latviskas vai lietuviskas) cilmes personvārdiem (piemēram, Daivis, Ritums, Audra, Ģedimins), latviešu kultūrā pazīstamiem senģermāņu cilmes vārdiem (piemēram, Ferdinands, Gerhards, Gothards), kuri iepriekš bijuši iekļauti latviešu kalendāros, vai citiem tradicionāliem klasisko valodu vārdiem (piemēram, Dominika, Džemma, Odeta).

• Nozīme – jāizvairās no vārdiem ar negatīvu vai pārprotamu nozīmi (piemēram, Kails, Stīvs, Alcis).

• Labskanība jeb eifonija – daudzu dzirdei patīkams skanējums.

• Lietojuma stabilitāte – svarīgi, lai attiecīgais personvārds konkrētajā formā būtu lietots jau izsenis.

• Tradicionalitāte – par to liecina attiecīgā personvārda iesakņošanās latviešu kultūras tradīcijā.

• Atbilstība latviskajai vārddošanas tradīcijai – attiecīgā personvārda izvēle jaundzimušajiem latviešu ģimenēs vairāku gadsimtu gaitā.

Papildkritērijs – attiecīgā vārda nesēju skaits – optimāli – vismaz 25, tomēr atsevišķos gadījumos to var ieteikt iekļaušanai sarakstā arī ar mazāku nesēju skaitu.

Jaunie vārdi paplašināto vārdadienu sarakstā

Adelaine, Adreans, Adria, Amrits, Ardijs, Beverlija, Braens, Daļa, Dario, Dariuss, Dariušs, Dereks, Devins, Džeks, Džulians, Eliots, Elīsija, Ellada, Emīna, Entonijs, Evans, Ezra, Genrihs, Hārvijs, Hektors, Hovards, Īve, Īzaks, Kārla, Keitlina, Kirills, Klints, Kristijans, Laurēna, Lūsija, Ļena, Madrija, Megana, Meija, Meja, Mets, Mihaela, Mikuss, Nadia, Nataniels, Nazarijs, Noa, Olijs, Olivia, Orions, Raens, Rafaela, Railijs, Rajens, Rolando, Romeks, Ronans, Ronja, Semija, Sidnijs, Simons, Skandis, Tailers, Timo, Uma, Varlams, Viļa.

VĀRDADIENAS KALENDĀRUS MEKĻĒ ŠEIT