Mobilā versija
+20.2°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
24. decembris, 2016
Drukāt

Uldis Šmits: Uzbrukumi mūsu kultūras identitātei arvien grūtāk atvairāmi (12)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Strasbūras tirdziņš, kas ir viens no vecākajiem un iecienītākajiem, notiek terora aktu iespējamības ēnā jau kopš šā gadsimta sākuma, jo visiem labi zināms, ka 2000. gadā drošības iestādes paguva laikus atklāt islāmistu grupu, kam bija vērienīgu atentātu nodomi.

Par gada nogales iestāšanos Eiropā liecina ne vien izrotātas eglītes, bet arī bruņotas patruļas. Tomēr uzbrukumi mūsu kultūras identitātei kļūst arvien biežāki un grūtāk atvairāmi. Pavisam novērst upurus neizdodas. Kā 19. decembrī Berlīnes Ziemassvētku tirdziņā, kur terorists izmantoja par ieroci kravas auto, varbūt atdarinādams to pašu metodi, kas šogad tika izmantota masu slaktiņam Francijas nacionālo svētku dienā Nicā.

Vācijā ir tūkstošiem Ziemassvētku tirdziņu, ko apmeklē desmitiem miljonu cilvēku, nerunājot par dažādu pasākumu apmeklētāju neaptveramo skaitu visā Eiropā. Daudzviet viņi pakļauj sevi riskam un, var pat sacīt, apzinātam. Strasbūras tirdziņš, kas ir viens no vecākajiem un iecienītākajiem, notiek terora aktu iespējamības ēnā jau kopš šā gadsimta sākuma, jo visiem labi zināms, ka 2000. gadā drošības iestādes paguva laikus atklāt islāmistu grupu, kam bija vērienīgu atentātu nodomi. Ziņas par tamlīdzīgiem atmaskojumiem parādās regulāri. Pirms kāda mēneša Strasbūrā un Marseļā aizturēja vairākas personas, kas plānoja decembrī veikt uzbrukumus Parīzes Disnejlendai un arī Elizejas lauku Ziemassvētku tirdziņam. Nesen, vien pateicoties laimīgam gadījumam, izdevās izjaukt spridzināšanas mēģinājumu pie Parīzes Dievmātes katedrāles. Francijā joprojām ir spēkā ārkārtas stāvoklis, ko izsludināja pēc pērn 13. novembrī notikušajiem terora aktiem, turklāt valdība to pagarinājusi līdz nākamajai vasarai, kad būs beigušās vēlēšanas. Upuru piemiņa tiek godināta, bet vēl svarīgāk, ka terorismam nav izdevies nomākt dzīvi ne uzbrukumu pārcietušo kafejnīcu terasēs, ne koncertzālē “Bataclan”, kas traģēdijas gadskārtas priekšvakarā atsāka skanēt ar britu rokmūziķa Stinga uzstāšanos; ienākumus no šī koncerta pārskaitīja cietušo atbalstam.

Ārkārtas stāvoklis nav brīnumlīdzeklis, un tā pastāvīga paildzināšana ir pelta gan pašā Francijā, gan Vācijā. Arī vācu prese, šķiet, pēdējā laikā pakāpeniski pazeminājusi kritikas toņkārtu, un 19. decembris Berlīnē varbūt dos tam kārtējo iemeslu. Šajā sakarā ir noderīgi atcerēties ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu apjukumu un ko līdzīgu paškritikai pēc iepriekšējā Vecgada vakara, kad pienāca, taču palika nepubliskotas ziņas par masveida uzbrukumiem sievietēm Ķelnē un citur. Taču apmulsums drīz pārgāja. Demokrātiskās Eiropas sabiedrībā, ieskaitot Latviju, izraisījās neliela diskusija, vai tādi uzbrukumi būtu vērtējami kā terorisma paveids vai “tikai” kā noziedzīga darbība. Eksperti parasti deva priekšroku otrajam variantam. Vien daži atgādināja, ka organizēti seksuālie noziegumi vēsturē un tāpat mūsdienās nereti kalpojuši par kaujas stratēģiju un ieņemtās teritorijas sava veida iezīmēšanu.

Lai nu kā, bet izmantoto ieroču arsenāls ir plašs un karš Eiropā norit, to tagad atzīst pat visnotaļ atbildīgi politiķi. Viņi attopas novēloti, tomēr vēl ne gluži par vēlu – arvien ir krāšņas egles pilsētu laukumos un svētkus svinoši ļaudis. Vērtības, kas jāaizstāv.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Apturēt Eiropas demografisko invāziju.

  2. Vai mēs ar to eglīšu dedzināšanu neaizvainojam musulmaņu reliģiskās jūtas?

  3. <Viks
    Kad NA beigs ES fondus apgūt (nauda nedos), tad varēs izdomāt kaut ko labāku par sasniegto LPSR laikos. Lāpu gājieni ir feini, taču tie vairāk velk uz izklaides, nevis prasmīgi paveikta darba pusi.
    Starp citu, vēl 4.maija republikas pastāvēšanas 26. gadā gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāji dzīvo LPSR laikos uzceltajos namos.

  4. Latvijas kultūŗas ministrei gan prioritāte ir visu sveštautiešu, neatkarīgi no šeit ierašanās likumības, mērķa un vajadzības iekļaušana savā trīskārt nederīgajā un nesekmīgajā integrācijas programmā. Patreizējais projekts (gan būs vēl) esot 100 veltītā deju uzvedums kādreizējā LSRS deju svētku veidolā. Viņa it kā tagad esot NA rindās.

  5. Robežas tomēr laikam vajadzīgas. Nevajag pakļauties demogrāfiskai izvāzijai un Humānisma trulumam.

  6. tagad šie “no sirds pateicas” …

  7. Pirmkārt neielaidies ar tiem bumbotāju pūļiem ( lielākoties tie ir rietumu pabalstu meklētāji un ja kas nesanāk… ) , otrkārt tie parasti nav ģimenes vecākie dēli, bet jaunākie ( kuriem nekas nespīd, tēva manta, arods), treškārt ES nevēlēšanās izraidīt arvienkāršu procedūru – ir aizdomas – policijas priekšnieks pieņem lēmumu un attā…. bet te 4 gadu muļķības pierādīšanas un līķu kaudzes …( man no savas mājas ir tiesības izraidīt jebkuru nepatikāmu iebraucēju un uzreiz – un tikai tā ).
    Pārējais ir tukša muldēšana.
    Piedodiet nav tukša, bet dažiem labi samaksāta kā savulaik Miera kustības špice, vides aizstāvu biedrības un vel…

  8. Ko pielaida pilnu eiropu ar tam mordam un tagad brinas.tas ir tikai sakums .

  9. „Mēs stāvam paši sev ceļā.” J.Rainis.
    LA/Kultūrzīmes (31.08.2016.) publicētajā intervijā ar dzejnieku Knutu Skujenieku zīmīga atziņa:”…Tikai paskaties – Igaunijai ir sabiedrotie. Lietuvai – reizēm ir, reizēm nav, bet vispār jau ir! Savukārt Latvijai – nav!” Noder Jēkaba ielas Augstajā namā sēdošajiem nākamgad 10x padomāt par sabiedroto iegūšanu, nevis “stāvēšanu sev ceļā”. Pareizticīgo Ziemssvētku pasludināšana par oficiāliem valstsvētkiem nāks tikai par labu.

    • musulmaņu izdarību pasludināšana par oficiāliem valstsvētkiem nāks tikai par labu…
      Varēs nestrādāt, bet 77 x dienā dauzīt pieri pret zemi !

      • Saprātīgi 1960. gadu sākumā, īstenojot Latvijā ekonomisko izrāvienu – Jāņu svinēšana trīs dienu dienu (vai līdz Pēteriem) tika atstāta vietējo varas pārstāvju ziņā. Tagad var rīkoties līdzīgi – vari atļauties par savu naudu lūgties, lūdzu, kaut vai 777 reizes, – uz valsts rēķina, sorry, pēc sasniegtā kopējā darbā (budžetā).

    • Sabiedrotie parādās tikai tad, kas sakrīt intereses. Un pazūd, kas intereses sāk atšķiries.

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Uz jaunu krastu? Kā vadībā?

“Vienotības” valdes priekšsēdētāja amatam pieteikts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un Rīgas domes deputāts Vilnis Ķirsis. Kandidatūras uz partijas priekšsēdētāja amatu vēl varēšot izvirzīt arī partijas kongresā 19. augustā, kad notiks “Vienotības” vadības vēlēšanas.

Vai Intaram Busulim jāpiedalās "Jaunā Viļņa" žūrijā Sočos?
Līga Rasnača: Mazo algu celšana noteikti nepieciešama (18)Darba devējiem ir iespēja atalgojumu izlīdzināt, jo viens no reformas mērķiem ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+